Viens, divi, trīs! Rāpojam!

Manai čiepai vakar nosvinējām 8 mēnešus. Un ko bērns prot šajā vecumā? Es teikšu, ka ļoti daudz.

Bērns skatās, klausās, runājas savā valodiņā, dara palaidnības un šķiet, pat to apzinās, gandrīz, gandrīz sēž un tik pat tālu ir tikusi arī rāpošanā :)

Kad gaidīju Evu, lasot žurnālus, grāmatas un citu pieejamo literatūru, man bija radies iespaids, ka bērns 6 mēnešos, kā es saku: “Iet uz darbu un nes mājās naudu”. Ar to domājot, ka bērns ne vien patstāvīgi ēd, bet noteikti arī sēž un rāpo. Kāds varbūt to arī dara, bet ne jau viens “vidējais” mazulis. Laimīgā kārtā mēs ar čiepu tikām Ogres slimnīcā pie ļoti jaukas fizioterapeites, kura mani nomierināja, ka gan sēdēt, gan rāpot sākt 9 mēnešos, arī ir OK. Varbūt pat labāk, kā četros.

Bet atkāpjoties mazliet atpakaļ – līdz tam mirklim, kad Eva ieguva kustību brīvību. Kā ikvienam mazulim, arī manai meitiņai, pirmā kusību brīvība sākās ar galviņas celšanu. Un es, kā pirmā bērna mamma, visu cītīgi pierakstu. Tā manās piezīmēs stāv rakstīts – pirmo reizi ceļ galviņu 23.aprīlī (2 mēnešu vecumā). Ja pieraksti nemelo (un tas noteikti tā ir) 2 mēnešus vēlāk mazulīte sāk velties, vispirms uz sāniņiem, vēl mēnesi vēlāk, jau brangi veļās uz vēdera un vairs nav apturama (5 mēnešu vecumā). Katrs nākamais solis Evai prasa apmēram mēnesi ilgus treniņus – pēc mēneša (6 mēnešos) guļot uz vēdera sāk stutēties uz taisnām rokām, atkal pēc mēneša (7 mēnešos) sāk līst. Nākamie divi iet roku rokā – sēdēšana un rāpošana. Šķiet sākumā Eva nevar izdomāt, kas būtu labāk, sēdēt vai rāpot. Šobrīd mazā sēž uz viena gurna, bet joprojām balstās ar rokām un ceļas četrrāpus, šķiet pāris reizes jau ir mēģinājusi tikt uz priekšu, bet izskatās, ka pagaidām vēl nav skaidrs, kā tas viss saliekas kopā. Vai arī vienkārši ietur mazliet piesardzību.

Apmēram tāds ir mūsu laika grafiks līdz šim brīdim. Bet jautāsiet, kas ir/bija pats grūtākais? Simetrija. Tas, lai bērns visu darītu daudz maz simetriski uz abām pusēm. Tā kā mazulītei piedzimstot galviņā, vienā pusē bija asins izplūdums, mums jo sevišķi uzmanīgi jāseko līdzi, lai abas ķermeņa pusītes attīstās simetriski. Tādēļ bijām fizioterapeita uzraudzībā un mazleit mācījāmies vingrojot. Bet Evucis ir baigais malacis un mācās ļoti ātri, atliek tik parādīt kādu nedarbu un amats rokā :D

Bet vēl grūtāk par simetrisku attīstību, ir nesteidzināt bērnu. Nestimulēt rāpot, nesēdināt, būt pacietīgai un gaidīt, kad tas viss notiks tik skaisti un tieši tajā mirklī, kad tam ir nānotiek :)

Attiecīgi, lai mācīšanās būtu interesantāka arī mājās – mums ir iekārtots mazulītes īpašais stūrītis. Puzles paklājiņš, kurš pilda siltuma funkcijas, pamperu pakas un tapsēta kartona kaste, kas pilda šķēršļu funkcijas. Un tieši šķēršļu josla mazajai šobrīd ir vismīļākā. Viņa var stundām stutēties uz pamperu pakām, līst tām pāri, krsit un celties, kamēr mammai sirmi mati no bumšiem :D

Aktivitāšu stūrīt ir atrodamas arī nedaudz dažādu vienkāršu lietiņu, kas rada interesi mazajām rociņām un mutītei – bumbiņas, kāda krāsaina plastmasas bļodiņa, metāla vāciņi un pa kādai rotaļlietai. Mazulītes īpašais stūrītis nemitīgi tiek papildināts un pārveidots, lai būtu interesantāk mazajam iemītniekam un mammai droša sirds, ka viss kārtībā. Tā, šobrīd, jau dažas dienas mūsu īpašajā stūrītī ir ieradies paklājs, lai mazajai ir vieglāk celties četrrāpus un spert pirmos rāpojošos solīšus un mammai nav jānosirmo pie katra kritiena no pamperu pakas :D

Viens, divi trīs un droši vien jau drīz! Rāpojam :)

Bučiņas!

Zane & Eva