Vēl ir laiks! Gatavojam Jāņu sieru!

Gaidot Līgo svētkus, devāmies ciemos pie Klintsonu ģimenes – Anša, kuru noteikti daudzi atpazīst kā TV3 laika ziņu cilvēku un ir dzirdējuši arī Anša balsi radio Capital FM viļņos un viņa sieviņas Montas un, protams, mazās meitiņas Annas. 

Tā kā Līgo svētki nav iedomājami bez Jāņu siera, nolēmām pamēģināt to visi kopā sasiet.

Kas nepieciešams Jāņu sieram? 

• piens – 3 l
• biezpiens – 1 kg
• sviests – 100 gr
• skābs krējums – 3-5 ēdamkarotes
• sāls – 2-3 tējkarotes
• ķimenes – 3 tējkarotes
• marle

Gardā Jāņu siera pagatavošanas gaita

Sākam ar to, ka lielā katlā ielejam 3 litrus piena. 

Kad esam ielējuši katlā pienu, liekam to uz plīts karsēties, tas jādara diezgan uzmanīgi, jo nevajadzētu ļaut pienam sākt vārīties, jāmēģina notrāpīt tā, lai tas ir gandrīz vārošs.

Jāņu sieru katru gadu gatavojot mazās Annas vecmāmiņa, taču šoreiz māmiņa Monta un tētis Ansis mēģinās visus pārsteigt ar pašu darināto sieru. Kamēr karsējas piens, varam pagatavot aizdaru sieram – bļodā sakuļam divas olas kopā ar skābu krējumu, pievienojam divas līdz trīs tējkarotes sāls.

Un kā tad Jāņu siers bez ķimenēm – tās būs nepieciešamas kādas trīs tējkarotes. Tāpat vēlams sviestu sagriezst mazākos pikucīšos. 

Kad saprotam, ka piens ir uzkarsis, jāpievieno kilograms biezpiena. 

Kad biezpiens pievienots pienam, tas viss lēnām jākarsē un jāmaisa ar koka karoti.

Mums viss izdevās, jo vienā brīdī no piena sāka atdalīties zaļganblāvas sūkalas. Tā ir zīme, ka siera masa ir jāatdala no sūkalām. Kad tas paveikts, sieru liekam atpakaļ katlā karsēties uz lēnas uguns un pievienojam pagatavoto aizdaru – sakultās olas ar krējumu, sāli, ķimenēm un pievienojam arī sviestu. Un visu cītīgi maisām ar koka karoti, lai nepiedeg. Ja vēlamies, lai siers būtu mīkstāks, karsējam to kādas piecas minūtas, ja cietāks, tad aptuveni desmit minūtes. 

Un tad atliek tā daļa, kuru dēvē par siera siešanu – sagatvojam nelielu marles gabalu, salocītu vairākās kārtās, samitrinām to un ieklājam caurdurī, atliek ieliet siera masu caurdurī un lieta darīta. 

Tad sieram jāuzliek virsū šķīvītis un kaut kas smags un jāļauj tam atdzist. 

Jāņu siers ir ēdams pēc pāris stundām, taču vislabākais tas noteikti ir Līgo vakarā, kad ir svētku noskaņojums un prieks par to, ka paši to esam sasējuši un tad vairs nav svarīgi – līst vai nelīst lietus.

Mazās Annas tētis un māmiņa saka, ka feini esot etnogrāfiskie Jāņi, kad cilvēki sanāk kopā, lai patiesi svinētu šos svētkus, piedzīvojot mūsu senču tradīcijas, arī viņi šogad līgošot ar dziesmām, dejām un kopā ar savu ģimeni, jo tas, kādus svētkus bērni piedzīvos bērnībā, tādi tie reiz kļūs par viņu ģimenes tradīciju.

Taču prieks par to, ka bērni liek mums mainīties un pateicoties viņiem mēs kļūstam tādi, kādi patīkam arī sev.

Mūsu ģimene ir tā, kas mūs māca, kas mūs atbalsta, kas reizēm atklāj arī tādas lietas, kuras varbūt mēs nespējam pieņemt, taču tā tik un tā ir mūsu ģimene –gan grūtos brīžos, gan svētkos! Lustīgu visiem līgošanu kopā ar saviem mīļajiem!

 Māmiņu Klubs