Vai Tavam bērnam līdzās drīkstēs sēdēt īpašais?

Raksts->> ir viens no ļoti daudziem līdzīgiem. Šķiet, ka pēdējā laikā runāt par invalīdiem kļūst teju vai par katra politiķa pienākumu, par ko man ir tiešām prieks, lai gan neredzu tam jēgam sabiedrībā, kura vēl aizvien uzskata, ka invalīdus nedrīkst laist pie "normālajiem". Mēs vēl aizvien dzīvojam pasaulē, kur tiek uzskatīts, ka labajiem un pareizajiem īpaši bērni nedzimst, un  īpašos būtu jātur internātos, maksimāli izolējot no mums un mūsu mīļajiem. Kāpēc? Lai mēs izliktos, ka pasaulē nav cilvēku ar invaliditāti? Vai arī kādam šķiet, ka invaliditāte ir lipīga un nododas gaisa pilienu veidā? 

Kāpēc es to visu jautāju? Jo sev par nožēlu izlasīju šī raksta komentārus. 

Piemēram Profs raksta "Lai uzlabotu sekmes bērniem invalīdiem un bērniem ar kavētu attīstību sūtīsim tos mācīties pie normāliem bērniem. Un tad invalīdiem un bērniem ar kavētu attīstību zināšanu līmenis pieaugs par 10%, bet pārējo bērnu zināšanu līmenis kritīsies par 40%. Rezultātā Latvijā vairs nebūs talantīgu bērnu, kas spēs starptautiskā līmenī konkurēt zinātnē.
Viduvējības nebūs spējīgas konkurēt inovatīvā ekonomikā, tāpēc mums būs nolemta atpalicība un nabadzība." 

Daudz kodolīgāk spriež Imants Imants "Vai nu Reirs ir pilnīgs muļķis, vai arī nelietīgs kaitnieks. Ja valstij ir vajadzīgi strādnieki, darbinieki un speciālisti ar augstu zināšanu un izglītības līmeni, tad to nevar panākt normālo bērnu masu pazeminot līdz defektīvu īpatņu līmenim."

Tātad tā ir mūsu sabiedrība? Cilvēku masa, kura cilvēkus ar invaliditāti sauc par defektīvajiem īpatņiem vai iepuvušiem āboliem?  

Lasot komentārus, mani pārsteidz līdzcilvēki, kuros sirdssiltuma, inteliģences un empātijas ir krietni mazāk nekā katrā no īpašajiem bērniem, ko esmu satikusi. 

Māmiņas uztraucas par to, ka viņu bērni, sēžot blakus īpašajiem, skolā nevarēs koncentrēties un mācīties, piedāvājot sliktos grupēt ar sliktajiem, lai viņu pašu bērniem tie defektīvie īpatņi netraucē, lai gan viņām nav ne jausmas, ka, sēžot kopā ar īpašajiem bērniem, ļoti daudz iegūst arī "parastie", viņas pat nenojauš, ka skola nav tikai formulas, teorija un gramatika, kā arī labas atzīmes, jo neesmu satikusi nevienu, kurš dzīvē ko būtu sasniedzis tikai tāpēc, ka skolā visu kārtīgi mācījies un klausījies. Bet tā esmu es, īpašos bērnus mīloša un apbrīnojoša, ticot, ka viņiem jābūt mūsu vidū, parasto bērnu skolās un dārziņos. Un kā ir ar Tevi? Vai Tavam bērnam skolā blakus drīkstēs sēdēt īpašais?