Vai mazuli var bieži ņemt rokās?

Māmiņu klubs
Māmiņu klubs 14. novembris 2017 14:13
4473

Redzot, ka mazulis visiem iespējamiem paņēmieniem signalizē, ka vēlas, lai mamma vai tētis viņu ņemtu rokās, vecāki mēdz baidīties – ja nu izlutināšu un bērns klēpī gribēs vienmēr? Kā rīkoties, stāsta Rimi Bērniem emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte.

Agrāk bija visnotaļ izplatīts uzskats, ka bērnam jau zīdaiņa vecumā jāprot būt vienatnē ar sevi. Taču laika gaitā izpratne par šo jautājumu ir mainījusies, un pamazām mazuļa ucināšana un auklēšana klēpī tiek uzskatīta par normu. 

Bērniņam nepieciešams fiziskais kontakts
Vecākiem jāatceras, ka mazulis deviņus mēnešus ir pavadījis topošās māmiņas vēderā. Tas nozīmē, ka ir izjutis ciešu kontaktu ar mammu, ik brīdi dzirdot viņas sirdspukstus. Tādēļ arī pēc piedzimšanas vecāku, īpaši mammas, klātbūtne bērnam vēl ilgu laiku ir ļoti nepieciešama, – tā palīdz nomierināties, justies drošībā un mīlētam. Ir bērni, kuri gluži vai pieprasa nemitīgu nēsāšanu uz rokām, un ir bērni, kuriem tas nav tik ļoti nepieciešams jau no dzimšanas. Tas rāda, ka mazulis jau no agra vecuma spēj kaut ko pieprasīt savu vajadzību apmierināšanai. Un tas taču ir lieliski! Vecākiem jāsaprot, ka bērna vajadzība pēc fiziski tuvām attiecībām, pēc emocionālās piesaistes ir pamats tam, kā bērns vispār dzīvē jutīsies.

Atbildot uz jautājumu, vai zīdaini, nēsājot uz rokām, var izlutināt, gribas vaicāt, vai tu esi izlutināts vai izlutināta tik tādēļ, ka ģimenes locekļi ikdienā apskauj, noskūpsta vai pamasē pēdas? Vēlme pēc tuvības ir ļoti dabiska. 

Ko darīt, ja mammai pašai jau šķiet par daudz 

Bērni ir dažādi. Viens būs mierīgāks, citu vairāk mocīs kolikas, tādēļ viņš būs raudulīgāks. Cits varbūt vienkārši būs prasīgāks. Reizēm mammas, kuras biežāk nekā tēti paliek mājās ar mazuļiem, iekrīt galējībā, domājot – es tik daudz nēsāju mazuli, bet viņš joprojām raud, laikam esmu slikta mamma. Bet tā nav tiesa. Ikviens vecāks, kurš sev uzdod jautājumu, kā būtu labāk manam bērnam, ir labs vecāks, vienkārši jāmēģina saprast, vai tajā brīdī būšana rokās ir tieši tas, kas bērnam vajadzīgs. Ja mamma jau ir pārgurusi no bērniņa nemitīgas nēsāšanas, ir vērts padomāt, varbūt ir citi veidi, kā nodrošināt ķermenisko kontaktu, pēc kā bērniņš ilgojas -  mazuli var nēsāt slingā (ja nezini, kā tas pareizi uzsienams, ir iespējams konsultēties ar speciālistu), zīdaini var nolikt gultā un cieši apgulties blakus. Adekvāta jeb atbilstoša mazuļa aprūpe ir arī tad, ja mazulim atļauj paraudāt, kad māmiņa tiešām viņu nevar paņemt uz rokām, toties bērniņš var dzirdēt mierinošo māmiņas balsi, pamazām mācīties paciesties, taču jāatceras, ka dažus mēnešus vecu bērnu spēja pagaidīt, būt vienatnē vai sevi izklaidēt var būt vien dažu minūšu gara.

Vai mazuli rokās var izlutināt?
Atbildot uz jautājumu, vai zīdaini, nēsājot uz rokām, var izlutināt, gribas vaicāt, vai tu esi izlutināts vai izlutināta tik tādēļ, ka ģimenes locekļi ikdienā apskauj, noskūpsta vai pamasē pēdas? Vēlme pēc tuvības ir ļoti dabiska. Agri vai vēlu pienāk brīdis, kad mazais kļūst pārliecinātāks par sevi un drošs par pasauli, un bērns dosies arvien tālāk un tālāk pasaules izzināšanas procesā. Katram bērnam laika posms, kad ir vēlēšanās atrasties mammas rokās, ir individuāls, bet visbiežāk šī vēlme mazinās, kad bērniņš sāk sēdēt, un viņa pasaules redzesloks paplašinās. Bērns vēlas aptaustīt, tikt kaut kur, un tad gan ir brīdis mazuli laist ārā no rokām, saglabājot viņam drošu pasauli! Pakāpeniska atdalīšanās no vecākiem ir būtiska, lai bērns pamazām apgūtu sociālās prasmes un iemācītos būt kontaktā ar citiem cilvēkiem. 

Kā mācīt pacietību?
Fakts, ka mazulim ļoti nepieciešama vecāku klātbūtne un pieskārieni, nenozīmē, ka viņam pamazām nav jāapgūst pacietība. Mazam bērniņam var likt paciesties mazu brīdi, paraudāt, piemēram, kamēr mamma sagatavo visu nepieciešamo autiņbiksīšu nomainīšanai vai kamēr ieskrien dušā. Ja mamma pat šādos gadījumos cenšas nodrošināt tādus apstākļus, lai bērns visu laiku ir apmierināts, tas ir nedaudz pārspīlēti. Galvenais ir nepārcensties, jo arī mazulim dažreiz jāpaciešas, jāparaud, jārāda neapmierināta grimase. Galvenais, lai viņš dzird, ka mamma un tētis ir tepat blakus. 

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies