19.04 10:00-16:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
„Man ir pavisam normāls bērns,” gribējās kliegt, kad kāda tante Ziemassvētku pasākumā sāka stāstīt, ka tik ļoti aktīvu bērnu, kurš nevar ne mirkli nosēdēt mierā, viņa vēl nekad nav redzējusi. Tad vēl pavisam nesen mammas teiktais, ka Robītis nu gan ir žiperis, kur viņš ņem tik daudz enerģijas, ja pa dienu praktiski nemaz neguļ?
Jā, ik pa laikam dzirdot šādus tekstus, sāku atcerēties vizīti pie neiroloģes, kura pēc īsā 5 min apmeklējuma konstatēja, ka Roberts ir ja ne hiperaktīvs, tad ļoti aktīvs nu gan. Man esot jācenšas visu laiku viņu nokausēt... Tā teikt, jāved katru dienu uz bēbīšu skoliņām, peldēšanām, dziedāšanas nodarbībām... Drīzāk gan šķiet, ka no šādas aktivitāšu gūzmas sajuktu prātā es pati un bērns vienkārši tiktu pie nelaimīgas mammas, kura cenšas samenedžēt visas aktivitātes, pa vidu tam visam vēl arī pastrādāt un pagatavot ēst. Hmm... Pašai gan gribās domāt, ka man ir pavisam normāls bērns. Lai gan man nav ar ko salīdzināt, jo šī ir mūsu pirmā atvase, tomēr sliecos par labu visādu tantīšu un, piedodiet, arī pašas mammas secinājumu ignorēšanai.
Jā, Robītis var teju bez gulēšanas visu dienu bizot, sajūsmināts spiegt, skriet pakaļ bumbai, palīdzēt man mājas darbos. Arī vakarā, kad bijusi ikvakara vannošanās, puika pēc tās ir gatavs teju kalnus gāzt. Savos pirmajos dzīves mēnešos Roberts neizcēlās ar īpaši lielu gulēšanu (vēderā gan bija samērā prātīgs), daudz labprātāk smējās, raudāja un ar savām lielajām acīm vēroja apkārt notiekošo, taču iepriekšējā neiroloģe nevienā no apmeklējumiem nenorādīja, ka bērns būtu pārāk aktīvs. Vien bilda, ka bērns attīstās atbilstoši savam vecumam.
piebilde pēdiņās te nebūs vietā , tāpat norāde par bērnu audzināšanu tad un tagad, jo manā gadījumā kā reiz audzināju bērnus pirms divdesmit gadiem un audzinu tagad. Protams, katrs bērns ir savādāks, tāpēc jau viņam ir māmiņa, kas meklē pareizo pieeju konkrētajam mazulim. Lai nu kā ir tomēr noteiktas uzvedības normas, kuras nav mainījušās ne tad, ne tagad, vienkārši ir vieglāk pateikt, ka mans mazulis uz vienu vai otru nereaģē. Audzināšana ir smags darbs, kas bieži prasa daudz pūles un pacietības. Man ļoti patīk pasaka par sniega karalieni, kur laupītaja, saka, ka savam bērnam atļauj pilnīgi visu, jo tad izaug labs laupītājs. Nav bērni, kas neklausa, bērni vienkārši ir daudz gudrāki par mums vecākiem un laiku pa laikam mūs iztausta, ko mēs ļausim, kā reaģēsim. Vai neesi ievērojusi, ka viena bērna uzvedības modelis atšķirās, kad viņš ir kopā ar mammu vai omīti.
Kā izskadrot nezinu, jo man nav bijušas šādas problēmas, es audzināju bērnos noteiktas uzvedības normas no bērnības, tāpēc man nav saprotams, kad vecāki saka, ka nevar tikt galā ar mazuli. Mana mamma gan arī bija tikpat kategoriska, bet Edgars, viņas pirmais mazdēls viņai staigāja pa galvu, toties ar mani kopā viņš ievēroja tos nosacījumus, kas bija mūsu attiecību pamatā.
Nu manējais bija šis "neaudzinātais mežonis" vecumā no 1 gada līdz 3 gadiem, taču, neko nemainot manā audzināšanas taktikā, pēkšņi pēc 3 gadu vecuma viņš sabiedrībā kļuva par paraugbērnu, kamēr citi, kuri iepriekš pasākumos bija ideāli, pēkšņi kļuva par tādiem, kurus vecāki neņem līdzi. Kā to skaidrot?
Par ko gan šeit ir jāšūmējas, nu pateica tante, lai saka, tas ir tavs bērniņš un tev vajadzētu vienkārši nepievērst uzmanību citu replikām. Bet runājot par pasākumiem gan piebildīšu, ka bieži mammas nevēlās atšķirt vienkārši aktīvu mazuli no maza neaudzināta mežonīša un lai cik bēdīgi tas neskanētu parasti katrā tādā lielā pasākumā tādi ir. Skrien, gāž visu, grūž pārējos bērnus, bet vecāki sēž un smaida, ko es varu izdarīt, viņš man tāds aktīvs.
Es pati jūtos tā, it kā man būtu pieredze šajā jautājumā 😃 Mums neiroloģe ieteica nevis intelektuālās, bet fiziskās nodarbes šajā vecumā - 3h mežā, stadionā vai kur citur, bet noteikti laukā. Tāda nekontrolējama aktivitāte samazinājās uz 3 gadiem, tad sāka arī spēt koncentrēties vienai nodarbei 10-15min garumā. Tagad ir 4,9g - bērns kā bērns, tikai fiziskā plānā sasniedzis mazliet vairāk kā vienaudži, šobrīd vienaudžus sāk lēnām apsteigt arī intelektuālā plānā, jo viņam vairs tā skriešana un pasaules iepazīšana nav nekas tāāāāds, tā kā tas viss sen jau ir izdarīts. Nu ko, atkal jāsaka, ka mūsu neiroloģe zināja, ko runāja - ar virs normas aktīviem bērniem vecākiem vieglāk kļūst pēc 4 gadu vecuma, kad lielajam vairumam, kurš līdz tam ir spēlējies, krāsojis, veidojis, klučus krāmējis, sākas skriešana 😀
Hiperaktivitāte jau pēc būtības skaitās smadzeņu darbības traucējumi, tādēļ domāju, ka arī Tava bērna gadījumā var runāt vienīgi par paaugstinātu motoro aktivitāti.
Ar ko man šajā visā bija visgrūtāk? Es nebiju gatava pielāgoties bērnam, tādēļ sistemātiski biju pārgurusi no pakaļskriešanas un negulēšanas. Bet nu tagad uz to atskatos ar smaidu, jo faktus kā tādus atceros, taču sajūtu līmenī viss jau sen ir pagaisis, un šobrīd mani tas vispār vairs neuztrauc, ka viņš līdz 2 gadiem nemitīgi bija neapmierināts un tikai kliedza, ka nekur sabiedrībā negāju, jo uz vietas noturēt nevarēju, savādāk kļuva visai agresīvs, tikai plašā zaļajā zonā varēju uz kādiem saviesīgajiem pasākumiem doties, ka viņš līdz 3,5 gadiem naktīs negulēja un dienas miegs vispār mani vispār, šķita, kapā iedzīs u.c. jautrības 😀 Kad biju gatava mainīties es, tad arī mierīga kļuva ikdiena.
Mana mamma (esmu jau reiz to rakstījusi) savā laikā teica - vienkārši dzīvojiet. Man ļoti palīdzēja nekomunicēšana ar cilvēkiem, kuri manu bērnu uzskatīja par hiperaktīvu, ar sliktu uzvedību (1 gada vecumā!!!), bet mani par šausmīgu māti, jo es netieku ar viņu galā.
Ja par to raksti - tevi tas uztrauc. Ja uztrauc, aizved pie speca, kuram uzticies! 😉
Es skatītos un vērotu vai bērns spēj gana koncentrēties uz vienu nodarbi, vai spēj spēlēties viens kādu brīdi. Ja atbilde ir jā- tad viss kārtībā, ja nemitīgi mētājas no vienas nodarbes uz citu, nemitīgi uzmācas pieaugušajiem, jādomā pie izvērtējuma no speca puses. 😉
Uz dēla 11 mēnešiem bijām atkal vizītē pie neirologa.. Parasti, jauna ārta kabinetā, mazais pirmās minūtes papēta apkārni, dakteri.. Šoreiz nē 😃 laikam daktere uzreiz iepatikās, jo mazais uzreiz sāka ālēties 😃 kad nolika uz tā galda, kur spogulis un mantas, aizgāja kā vējš- visas mantas izsvaidot pa gaisu 😃
Teica- esot ļoti aktīvs! Audzināšanas nolūkos- lai dodot ureiz tikai pāris mantas priekšā, lai nav tā, ka nezin uz kuru pusi skriet, ko ķert..
Bet to, ka mazais ir dikti aktīvs, to es pati esmu novērojusi, bet nesaskatu tur neko sliktu, vecākiem gan ir grūtāk, bet tad vienkārši jāatrod tādas nodarbes, lai mazo nokausētu 😀