23.04 14:00-15:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Iespēju robežās (lasīt – ja vien laukā neplosās vētra vai arī kāds no mums nav slims) mēs katru dienu dodamies garās pastaigās. Jo garākās, jo labāk. Un esmu novērojusi, ka pastaigas nāk tikai par labu, jo pēc tām enerģiju atguvis gan dēlēns, gan es pati. Savukārt dienās, kad kādu iemeslu dēļ nākas sēdēt četrās sienās, jūtamies nedaudz uzvilkti un nedaudz kašķīgi.
Protams, katrs dara, kā viņam labpatīkas, taču mani ļoti pārsteidza mūsdienu māmiņas. Kamēr vienas ir par pastaigām, ar visām četrām par kustību un dažādām aktivitātēm, otra daļa nosliecas uz... arī pastaigām, bet pa lielveikalu. Pēc kā par to spriežu?
Pavisam nesen sarunu grupā ar pārējām mammām, kurām ir mazuļi mana bērna vecumā, spriedām par dienas plāniem. Uz manis teikto, ka dosimies pastaigā, no daļas sadzirdēju skepsi – atkal jau pastaiga, tas taču ir nogurdinoši, apgrūtinoš! Tad nu sāku izvaicāt, kādi ir viņu dienu plāni. Un te nu es biju vārda vistiešākajā nozīmē uz pakaļ... Izrādās, mammas ar saviem bērniem iet šturmēt lielveikalus. Piemēram, iečekot, vai nav parādījusies kāda jauna atlaide, satikt un uzēst kādu burgeru ar draudzenēm. Loģiski, ka es neesmu pret satikšanos ar draudzenēm, bet to taču var darīt arī svaigā gaisā, laukā, izmetot nelielu loku pa rajonu vai pārmaiņas pēc pa pilsētas centru. Bet nē, tas esot apnicīgi. Lielveikalā ir lielāka rosība, bērnam arī esot interesantāk (whaaaaaat!?! Jūs to nopietni?), savukārt, lai būtu kādas pārmaiņas, viņas reizi pa reizei dodas arī uz bērnu rotaļu istabām. Tur bērneļus var palaist ņemties pa bumbu baseinu, kamēr pašas mierīgi sēž blakus, ieurbušās telefonā. Vieglāk, jo nav jādomā, kā izklaidēt bērnu.
Saņēmos vienu šādu māmiņu uzaicināt pastaigā, jo diena saulaina, sala laukā nav, arī vēja nē. Īsāk sakot, perfekti laika apstākļi ratu pastaigai. Bet saņēmu noraidījumu, jo viņa esot nogurusi, tāpēc labāk pasēdēšot mājās un paskatīšoties TV.
Un šeit nu man tiešām trūkst vārdu. Saprastu, ja māmiņa caurām dienām rautos pa darbu, pēc tam skrietu uz dārziņu pakaļ bērnam, gatavotu ēst, uzkoptu mājokli un es viņai vakarā piedāvātu noskriet maratonu augstpapēžu kurpēs. Bet nē, es tikai dekrētā esošai mammai, kurai piedevām tas ir vienīgais bērniņš, piedāvāju iziet pastaigā laikā, kad bērniņam ir diendusa. Bērns par to būtu tikai pateicīgs.
OK, ok, ok, dzirdu savā virzienā raidītus tekstus, ka es taču nezinu, kāda bijusi māmiņai nakts, varbūt viņai pašai kaut kas apsāpējies. Protams, viss var gadīties. Bet ne jau regulāri.
Loģiski, ka katra dara, kā uzskata par labāku. Tāpēc ceru, ka Māmiņu Klubā mums apkārt ir tikai foršās mammas, kuras atrod laiku pastaigām ar bērniem, tā vietā nedodot priekšroku ikdienas šopingiem un rotaļu istabām, kurās ziemas vīrusus, manuprāt, ir daudzkārt vieglāk saķert nekā stundu garā pastaigā svaigā gaisā.
Man arī ir svarīgi iziet pastaigā katru dienu, daru to vairāk vai mazāk dēļ bērna.Cenšos katru dienu iziet kaut vai uz stundu.Man tam atliek laiks,māja ir tīra, ēst ir uztaisīts utt.Man ir paveicies,jo bērns ir salīdzinoši mierīgs.Vienīgais bremzēšanas akmenis ir lielakais dēls,jo viņam ne vienmēr gribās nakt līdzi un tad man ir jāpierunā utt.Nenosodu citas mammas,jo tomērm mums katrai tā dzīve ir savādāka.Galvenais,lai mamma mīl savu mazo.
Es reizēm neizeju, jo esmu nogurusi. Pa nakti jau vairāk kā gadu ceļos augšā pie bērna, kurš slikti guļ. Pa dienu rodu laiku studijām, man ir tīra māja un paēduši, tīri bērni. Ratus ar sanāk ņemt no noliktavas, pēc tam uz 2. stāvu nest guļošu bērnu, pa dienu pieskatu arī savu vecāko aktīvo, kuram ir daudz niķi un stiķi, un jā, es neizeju citreiz, jo esmu nogurusi. Kaut kā reāli pie vienas vietas ko kāds padomās.
jaaaa
Katrs dara kā uzskata par pareizu, esam dažādas.
Tikai reizēm gan gribas atgādināt, ka bērniem un pašiem svaigs gaiss nepieciešams - var iet pastaigā, var gulēt uz balkona. Un svaigs gaiss un kustības ir tik pat svarīgas kā veselīgas ēdienreizes. Imunitāte ir jāstiprina.
Kam nu kas vairāk tīk, tā dara.
Man vienkārši liekas, ka laikmeta problēma ir pārāk izšķiest savu enerģiju, apcerot citu cilvēku dzīves - jo internets mums sniedz šādu iespēju. Zinu, kārdinājums ir liels.
Jā, es arī esmu neizgājusi pastaigā noguruma dēļ. Un man vienalga, ko citi domā. Ja man vajag sevi pasaudzēt, daru to.
Ar pirmo bērnu reti jutu tādu nogurumu; ar otro, kurš turklāt nebija labs ratos gulētājs, pa naktīm arī gulēja daudz sliktāk, gan itin bieži. Gāju jau un staigāju, bet ne tik ilgi un tālu. Pastaigas vairāk taisīju nomodā, gulēt liku iekšā, lai varu arī pati atpūsties.
Tāpēc ka neviena gudrā mamma tiešām nezina neko par to tur Ne tik gudro mammu. Es skaļi un godīgi visiem saku, ka Jā, es neeju katru dienu ārā ar bērnu. Un gadās retu reizi nedēļa, kad vienīgā pastaiga mums ir no veikala un atpakaļ. Tāpēc, ka es turpinu strādāt jau kopš mirkļa, kad nokāpu no dzemdību galda. Un reizēm tiešām ir tā, ka man vienkārši NAV pat to 30 min, lai izietu ārā, jo diennaktī ir tikai 24h, esmu ne tikai mamma, bet arī sieva. Un mans vīrs nav pelnījis ēst no netīriem traukiem vai nogrimt putekļu jūrā. jo manam bērnam pa dienu ir jāietur vismaz 3 pilnvērtīgas maltītes. Toties tad, kad ir laiks, mēs esam ārā no lēkta līdz rietam. Tāpēc iesaku pieņemt to, ka Jūs tiešām nezinat pilnīgi neko, par tām māmiņām, kuras "neiet ārā/šturmē lielveikalus". Jūs nezinat kāda viņām ir situācija, iespējas.
Jo es, piemēram, taču nebrūku visām mammām virsū ar frāzi "Vai tad jūs visas esat tik nogurušas, ka jums jāsēž dekrētā 1,5 gads?"
Būsim iecietīgas un neizliksimies, ka par visgudrajām perfektajām.
Godīgi sakot piekritīšu, un vismaz man tā bija vislielākā attelpa. Mazajam ratos miedziņš vienmēr bijis vissaldākais
Mani arī ik pa laikam pārņem ļoti liels nogurums, ka šķiet, ka neko nevaru un negribu izdarīt, bet pastaigas ir tās lietas, kas man palīdz atgūt spēkus. Uzskatu, ka katru dienu ir jādodas pastaigās, kaut uz 40min, bet ir jādodas pastaigā. Protams, labāk jau ir ilgākas pastaigas, bet nu, ir dažādas dienas, dažādi laikapstākļi, tādēļ labāk kaut nedaudz, bet tomēr pastaigās doties katru dienu. Mēs gan atbalstām garās pastaigas, bet nu, reizēm arī mums sanāk iziet tik uz 40min. Bet šeit pats galvenais ir tas, ka pastaigas ir vajadzīgas un katru dienu, protams, ar izņēmumiem, bet par attaisnojumu neuzskatu nogurumu.