Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Pavasaris galvā un laukā..
Sveicieni visām lielākajajām māmiņukluba portāla lasītājām !
Pirms nedēļas oficiāli beidzās mans dekrēts , tākā vēl prāvs laiks līdz bērnu dārza gaitu uzsākšanai , nolēmu par labu aiziešanai no darba vietas un ,diemžēl ,bezdarbnieka statusam uz kādu laiku!
Īsti nekādu aprēķinu vēl neesmu saņēmusi par pabalsta lielumu ,tomēr jāteic , ja es atgrieztos darbiņā (darbs ir 50km attālumā no dzīvesvietas) tās ir papildus transporta un aukles izmaksas , auklītes alga svārstās no 350-450€ mēnesī. Pat ja es saņemtu minimālu pabalstu ,esmu kopā ar savu bērnu, nauda paliek man ! Labi ,te es piekritīšu tām kuras ries virsū, Tev taču vajag sabiedrību ,kāda Tu paliksi tik ilgi tupot mājās , vispār šaubos vai vispār kādreiz atgriezīsies darba tirgū, nebrīnos ka jau tīko pēc otra bērna ! Jā,varbūt tiesa ,un tiesa arī tā ,ka man mājās sēdēšana nebūt nav nekāda izklaide ,es nesēžu ar viedtālruni rokās, jo mans bērns prasa daudz mana laika ,uzmanību un mīlestību !
Varbūt ne tikai finansiālu apsvērumu dēļ , bet arī dārgā ģimenes kopā būšanas iemesla dēļ ir izdevīgi ilgāk pasēdēt mājās , vismaz manā situācijā , un māmiņas , mīļās nepārprotiet , katra ir individuāla , zinu vairākas ,kuras nesagaidot dekrēta beigšanos ir atpakaļ darbā ,jo savādāk vienkārši nespēj dzīvot . Šī ir tikai mana personīgā pieredze ,viedoklis un vēstījums !
Āh, par izdevīgumu , VID informē ,ka no 2018.gada 1.07. Nestrādājošu māti vīrs var ņemt apgādībā,tādejādi iegūstot lielāku neapliekamo minimumu , varbūt te ir kāda zinātāja ,kura var pastāstīt tuvāk ,piemēram vai tad ir tad ,ja bērns skaitās mātes apgādībā (VID nodokļu grāmatiņā)!
Te būs copy-paste VID ziņojums :
|
Atvieglojumi par apgādībā esošām personām
No 2018.gada atvieglojums par apgādībā esošu personu paaugstināsies un mēnesī sasniegs 200 EUR, līdzšinējo 175 EUR vietā.
Ar 2016.gada 1.janvāri no apgādībā esošu personu loka tika izslēgti nestrādājoši laulātie. Par nodokļa maksātāja apgādībā esošām personām varēju būt tikai nepilngadīgi bērni vai bērni, kas sasnieguši 18 gadu vecumu un līdz 24 gadiem turpina mācības augstākajās vai profesionālajās izglītības iestādēs. Ar 2017.gada 1.janvāri nodokļu atvieglojumus par apgādībā esošu personu tika attiecināts arī uz nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns ar invaliditāti, ja nestādājošs laulātais nesaņem ar nodokli apliekamus ienākumus vai valsts pensiju.
Ar 2018.gada 1.jūliju likums paredz nodokļa maksātājam papildu atvieglojumu par nestrādājoša laulātā uzturēšanu, kura apgādībā ir: bērns vecumā līdz trim gadiem; trīs vai vairāk bērni līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, no kuriem vismaz viens ir jaunāks par septiņiem gadiem, kamēr bērns turpina izglītības iegūšanu; pieci bērni līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, kamēr bērns turpina izglītības iegūšanu. |
Es arī starp bērniem gadu pastrādāju. 2 bka, gads pa vidu nostrādāts, vienā un tajā pašā darbavietā. ne es, ne darba devējs neuzskatīja, ka lieki.
bet, protams, ja vien VARĒTU, es nestrādātu un baudītu dzīvi vairāk. un man būtu vienalga, ko domā citi.
Katra izvēle cienījama un katram sava situācija.
Bet par to, ka, ja bērnus neplāno, tad darba gaitas loģiski, ka jāatsāk negribēšu piekrist, jo zinu vecākus ar bērnu vecumu starpību 2.5-3 gadi( kas, manuprāt, nav liela vecuma atšķirība) un mammas pat ir strādāt aizgājušas pēc pirmā bērna.
Ja grib, tad visu var izdarīt, vajag tikai darīt.
krūtsbarošana nav jāpārtrauc... es to mierīgi savienoju ar pilnas slodzes darbu, kuru atsāku, kad bērniem bija pusotrs gads.
Es "līdz bērnam" studēju. Sākot strādāt algas nav mērāmas tūkstošos. Lai laistu bērnu mājdārziņā (manuprāt, bērna līdz 3 gadiem interesēm atbilstošāks par klasisko bērnu dārzu) nepieciešami vismaz 200 EUR mēnesī. Tam klāt vēl ēdināšana. Tātad, bez 300 EUR mēnesī neiztikt. Protams, var sūtīt bērnu dārziņā. Izmaksas rēķināju 300 lidz 500 EUR mēnesī (ar vai bez līdzfinansējuma). Vēl ir variants auklīte, bet šis variants ir visdārgākais. Un, manuprāt, aukles reti kad bērnam spēj dot vairāk par pieskatīšanu.
Tad nu lūk, es uzsākot darba gaitas uz tūkstošiem cerēt nevaru (loģiski). Dabūt darbu uzreiz var ... Rimi, Maxima... Tad nu tur algas nav diži augstās. Nu cik "uz papīra"? Varbūt 500 EUR? Tas čakli strādājot. Norēķinam trešo daļu nost... sanāk tie paši ap 300 EUR. Bez tam, man darbā ir jānokļūst.
Zaudējumi:
1) es patiesībā nezinu, ko ar bērnu dara aukle, mājdārziņā vai bērnu dārzā;
3) bērns tiek barots ar to, ko es negribu bērnam dot (kas var radīt tālāk veselības problēmas);
3) esmu nevis vienkārši pārgurusi, bet "super duper" pārgurusi, jo mājas darbi mazāk nekļūst (protams, var "uzlikt mīksto", bet es tāda neesmu);
4) ir jāpārtrauc krūtsbarošana (kuru PVO iesaka veikt līdz 2 gadu vecumam);
5) kopējā ģimenes "naudas makā" nauda paliek mazāk, nekā sēžot mājās;
6) ģimenes pieaugumu nebūtu jēga plānot, jo: kāpēc sākt strādāt, ja pēc (ātrākais) pusgada būtu atkal jāiet prom no darba? Bez tam, ja nav nostrādāts gads, nekādi maternitātes pabalsti un "dekrēta naudas" nepienākas. Tad nu ģimenes budžetā vēl lielāks "robs";
7) šobrīd zelta vērtē esošās brīvdienas (puse no vasaras nedēļas nogalēm jau ir aizņemtas), kļūst vēl vērtīgākas, bet tajās, patiesību sakot, neko negribēsies darīt, braukt, jo būs jāmazgā drēbes, jāgludina, jātīra vannas istaba, WC...
Ieguvumi:
1) varu iet uz darbu;
2) hmm.... šobrīd neko citu nevaru nosaukt.
Protams, šis ir mans šī brīža redzējums par tēmu.
Ja neplāno vairs ģimenes pieaugumu, tad darba gaitas ir loģiskas un vienmēr jau būs ar kaut ko jāsāk. Bet, gribu bērnus tagad, nevis pēc 30. Zinu, ka tie prasa spēku. Pēc sarunām ar ģenētiķiem, pēc 30 negribu būt stāvoklī. Tad nu izpildīšu savu "programmu" tagad. 😀
No 1.jūlija nestrādājošu laulāto, ja ir bērns līdz trīs gadu vecumam, var "ņemt" apgādībā.
Man šķiet, ka tos likumus pamainīja, un apgādībā pieaugušu cilvēku vairs nevar ņemt.
Es biju no tām, kas izvēlējās maksāt auklei, jo darbs bija tā vērts, lai gadu paciestos. Ja darbs nav labs, tad var tā rēķināt.
Un nevienai nav jātaisnojas par savu izvēli.
es, piemēram, galīgi nevaru piekrist, ka obligāti vajadzīgs algots darbs, lai socializētos un attīstītos - man būtu daudz vairāk iespēju darīt to, kas patiešām patīk, apgūt ko jaunu un vispār darboties, ja nebūtu jāstrādā 😀
Katra izvēle ir cienījama. Bet ikvienam pieaugušajam ir jābūt spējīgam pašam uzņemties atbildību arī par sekām ilgtermiņā.