Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Vēl tikai tad, kad par ģimenes pieaugumu domājām, dzirdējām no citiem vecākiem žēlabas, ka bērnudārzs nozīmē mūžīgo slimošanu, bet mūžīgā slimošana – slimības lapu. Un tā tālāk ejot pa ķēdīti, slimības lapa nozīmē neapmierinātu priekšniecību, bet neapmierināta priekšniecība... Tas jau var beigties pavisam nelāgi.
Kad mūsu mazulis bija puncī, kolēģes brīdināja, ka drīz uz savas ādas sajutīšu lielo slimošanu (tikai nesaprotu, kāds bija viņu mērķis, tā brīdinot). Un tagad, kad bērns ir sācis bērnudārznieka gaitas, šos atgādinājumus dzirdu vai uz katra soļa.
Protams, tiklīdz mūsu mazais bosiks saķers savu pirmo bērnudārznieka kaiti, nāksies skaitļot un prātot, kā menedžet darbus, lai tie nesastrēgtu un visi būtu kaut cik apmierināti, vadība tai skaitā.
Lai gan patlaban strādāju pēc samērā komplicēta grafika, kas nozīmē, ka ik rītu aizvedu mazo uz dārziņu un pati dodos uz dažām stundām birojā, lai pēc tam ar dēlu jau dotos mājup un pieslēgtos darbiem no mājām, apzinos, ka slimības lapa neiepricinātu nevienu.
Te pavisam nevilšus atcerējos kādu paziņas teikto, ka viņai darbā vadītāja, kad mazais kārtējo reizi saslimis un nācies ņemt brīvu, norādījusi, ka beidzot būtu laiks apmaksāt auklīti nevis vest bērnu uz dārziņu, kur viņš tik bieži slimo. Tiesa gan, šeit padomu devēja gan laikam aizmirsa, ka ne visiem ir tik lielas algas, lai varētu atļauties šādu ekstru.
Dalies pieredzē, cik bieži Tavs mazais slimo, apmeklējot bērnudārzu, un cik saprotoša šajos jautājumos ir Tava darba vieta?
Lai katram, gan lielam, gan mazam, veselība!
Apmeklējam nesen atvērtu dārziņu, kurš gan nevar lepoties ar īpaši plašām telpām, tādēļ arī ir ierobežots bērniņu skaits. Tiesa gan, domāju, ka ar laiku bērnu skaits grupiņā pieaugs, taču šaubos, vai pārsniegs 10.
Mes slimojam traki...no septembra sakam iet bernudarza...uz bernudarzu berns bijis no septembra lidz aprila beigam...paris reizes tikaj...jo daudz slimo...gan psihologiskais...gan bacili...gan vesela kolekcija ar alergijam....nav vel gatavs ,cik saprotu...
mana meita aktīvāk slimoja pirmajā dārziņa pusgadā - 2x ar iesnām, kas aizgāja līdz ausīm. reāli ir tā - slimo tik ilgi, kamēr visi bērni samainās ar saviem baciļiem. jo citu bērnu baciļi manam ir nepazīstami, tie ir jauni, ātrāk pielīp kaut kas.
pirmajā reizē ņēmu slimības lapu. sanāca tā, ka noslimojām abas kopā, pati arī saslimu. otrā reizē ļoti nopietni menedžējām, omīte ļoti daudz palīdzēja. tad pat neņēmām lapu. ptu, ptu, ptu.... pagaidām ir tikusi cauri ar parastākām iesnām un klepu.
Lai izdodas. Es ceru, ka nākamajā rudenī mēs tiksim valsts dārziņā.
1.5 gadiņš. Ejam privātajā dārziņā, kur grupiņā ir vien 6 bērniņi.
Es teiktu, ka nav tiešas korelācijas - aived uz b/d un slimo! Man ir divi bērni, pieredze ar abiem bērnudārzniekiem savā laikā.
Vecākais bērns - patstāvības iemiesojums, iemilēja b/d no pirmās dienas, aktīva, ar dzīvi apmierināta. B/d sāka apmeklēt no pusotra gada vecuma. Slimoja pārreiz sezonā, no kurām viena reize bij kāda īsta bērnu slimība (Vējbakas vai taml.). Darba devējam pretenzijas nebija, jo tās retās reizes iesaistījos no mājām.
Otrs bērns - pilnīgi pretēja rakstura pirmajam. B/d gaitas uzsāka 2 gadu un 3 mēnešu vecumā. Slimoja pirmās b/d sezonas beigās diezgan traki. Pēc tam pārreiz sezonā. Slimības lapas ņēmām pamīšus es vai bērna tēvs. Darba devējs - saprotošs.
Abus bērnus bērnudārza vecumā vedu peldēt uz baseinu, jo tas ļoti labi trenē bērna imūnsistēmu.
Par darba devēju un kolēģu attieksmi - atkārtošos - attiecības veido ABAS puses. Ja bērns bieži slimo, slimības lapu ņem tikai bērna māte, tad nav brīnums, ka DD (un kolēģi, kuriem jāizdara neesošā kolēģa darbs) neko priecīgi nav. Jā man ar šad un tad ir pikta oma uz dažiem saviem kolēģiem, jo ir bijis jādara darbs viņu vietā, bet arī man ir bērni un gribu ar viņiem pavadīt kopā vakarus.
Bez tam, katrs protams savus bērnus audzina kā uzskata par pareizu, bet tad kad kolēģe, savu kārtīgi noslimojušos bērnu ar bronhītiem un vīrusiem, brīvdienās izvazā pa publiskiem pasākumiem un bērns slimo atkal, bet viņai, lūk vajag slimības lapu, jo vīrs nevar ņemt slimības lapu, aukle nav, nevienam citam uzticēt nevar, tad man ir gribējies kļūt rupjai. Jā, jo apzinos, ka izrīcība ir nesaprātīga, ciešs gan bērns, gan citi.
Pirmos 2 bērnudārza gadus "sēdēju mājās", tādēļ turēju mājās arī ar nelielām iesnām, bet nekas tāds dikti nopietnāks nebija. Bija posmi abos gados, kad ziemā 2 mēnešus no vietas nogāja pat bez iesnām. 3.gadā biju sākusi strādāt, tad īstenībā arī puika sāka tā nopietnāk slimot - 1 nedēļu b/d, 3 nedēļas pa mājām.