17.05 10:00-16:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Mēs, mammas, bieži vien meklējam brīvo laiku, lai pabūtu divvientulībā ar sevi, mīļoto vīrieti vai arī pačalotu ar draudzenēm. Socializācija ir Maslova piramīdai tieši pa vidu – tātad ne pati svarīgākā, bet tomēr gana būtiska vajadzība. Bet kā ir ar socializēšanos mazuļu vidū?
Kad Madara bija maziņa, bieži tikāmies ar vienaudžu mammām, taisījām kopīgus tusiņus, kur arī mūsu bērniņi varēja satikt sev līdzīgus, iemācīties ko jaunu vai arī parādīt savas prasmes citiem. Kopumā regulāri tikāmies kādas 5 mammas. Ne vienmēr Madara čaloja ar visiem bērniņiem, biežāk tomēr atrada vienu vai divus draugus, ar ko vairāk rotaļājās, tomēr galvenais, ka viņai bija iespēja komunicēt ar citiem. No pusotra gada vecuma Madara sāka iet dārziņā, tāpēc par nepieciešamību nodrošināt viņai vienaudžu kompāniju vairs neuztraucos.
Tagad Ralfam ir gads, un pār mani nāca atskārsme, ka viņam ir tikai viena draudzene viņa vecumā, ar ko ik pa laikam tiekamies – reizi vai divas mēnesī. Bet man sāk likties, ka tas ir par maz. Viņš katru dienu mājās redz mani un vīru, kā arī savu piecgadīgo māsu, tomēr vai ar to pietiek?
Kā jūs domājat, vai bērnam ir vajadzīgi tusiņi ar vienaudžiem un cik bieži?
P.S. Bildē Ralfs ar draudzeni Laumu Letīciju! :)
Nu, bet labi, ka ir viens bērniņš ar ko runāties 😀 Nevajag nervozēt 😀 Mans jau arī netiek tik bieši pie citiem bērniem, bet kad tiek, tad ir priecīgs.
Vai tas, ja es mazulim tagad veicināšu vai liegšu socializēšanos, kā ietekmēs viņa komunikāciju ar citiem vēlāk? Tas laikam mani uztrauc visvairāk. Jo, teorētiski, jau viņš var draudzēties ar to vienu meitenīti, bet vai ar to pietiek?
Nu, mans jaunākais, tagad 10 mēneši, pavisam maziņš ļoti aktīvi un smaidīgi reaģēja uz sev līdzīgajiem un tagad lien televizorā, kad kādus bēbjus rāda un raud līdz, ja kāds bēbīts raud. Droši vien, ka viņš labprāt dzīvotos ar sava vecuma bērniņiem, tikai mūsu apkaimē tādu nav.
Es domāju, ka , ja ir iespējams, tad tas ir labi, ka var padzīvoties ar sava vecuma bērniņiem.