18.04 17:00-18:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Drīz arī mans dēliņš svinēs savu pirmo lielo dzimšanas dienu, taču, kad klausos, kā šim notikumam gatavojas citas mammas, no kauna vai jālien bedrē.
Mums nebūs īrētu ballīšu telpu, tā vietā tuvākie radinieki pie mums paviesosies dzīvoklī (dzīvojam mēs standarta padomju laika mājā, bez kādām īpašām ekstrām un lielas platības), tāpat arī mēs iztiksim bez animatoriem, nebūs arī liela cipara 1, kas aplīmēts ar kreppapīra pušķiem, un speciāla fotostūrīša. Līdz ar to mums izpaliek arī speciāli dizainēti ielūgumi, kuru izgatavošanu citas mammas uztic teju vai speciālam māksliniekam.
Mums būs tā pa vienkāršo.
Un šeit nu es sāku prātot, vai 1.dzimšanas dienu ir vajadzīgs svinēt ar tādu pompu, jo šie svētki patiesībā vairāk domāti pašiem vecākiem, nevis bērniņam. Vadoties no vecākā bērna, apjaušu, ka arī jaunākajam viena gada ballīte būs bijusi nebijusi. Viņam tā būs tikai parasta diena, kurā mamma viņam grib uzstīvēt kaut kādu speciālu tērpu, viņš tiek bildēts no priekšas un pakaļas, un visi uz viņu skatās ar mākslīgiem smaidiem. Toties mammītei tā ir diena, kad viņa sev var atkārtoti papliķēt pa plecu, jo pasaulē laidusi bērniņu, taču pāri visam – jes, beidzot būs atkal kaudzīte bilžu, kuras salikt Instagramā. Jā, tieši tā. Bieži vien šķiet, ka pirmā gada ballītes visbiežāk tiek rīkotas tikai tāpēc, lai sociālajos tīklos atrādītu citiem – redz, kā mēs varam, redz, ko mēs spējam un varam atļauties. Un šiem gadījumiem tik labi piestāv tās kūkas ar stīvo marcipāna mastiku virsū speciāliem fotorāmīšiem un mammai/meitai/dēlam/tētim saskaņotiem tērpiem. Bet ziniet, kas man liek visskaļāk smieties? Kad mammīte publicē Instagramā bildes no grandiozās ballītes, viņa bērna sejai uzliek virsū lielu pleķi smejoša smaidiņa vai sirsniņas formā. Tas tā, lai visi redz, cik mēs forši, bet to bērnu nenoskauž. Vai tas nav smieklīgi?
Bet nu laikam savās pārdomās nedaudz novirzījos no tēmas. Tātad, jā, mums nebūs lielas ballītes un domāju, ka dēliņš to īpaši nepārdzīvos, jo jautrākās dzimšanas dienas ballītes vēl tikai priekšā. Tās nāks tad, kad gaviļnieks jau būs tiktāl paaudzies, ka pats pēc tam atcerēsies ballīti un lielāko ballītes daļu nenogulēs.
Pēc dēla 1.dzimšanas dienas svinībām man nebūs jāsūrojas, ka maciņā iestājies tukšītis, jo visa nauda iztērēta par speciāli pasūtītām kūkām un atribūtiem, kuri tiek izmantoti vien uz pāris fotogrāfijām. Un kur nu vēl speciāli šūtie tērpi, kurus pēc tam mammas cenšas par visām varītēm notirgot forumos, jo pēc tam jau tos vairs nav kur likt....
Un nespēja dzīvot visā ar mēru, bet tiklīdz tiek aizrādīts, ka kaut kas tiek pārspīlēts un nav vairs jēdzīgi, tā spuras gaisā, "vai, žulti lej".
Attieksmes jautājums un tikai.
Interesanti, pie kā es vēršos? Pie Tevis vai komentēju kādas citas blogu ar pārforsēto Dzimšanas dienu, sakot, ka man tā nepatīk un tas nav pareizi?! Nē! Tā ir Tava problēma, ja Tu nespēj atšķirt to, ka vispārīgi izteikta kritika par tēmu nav tas pats kā "žults izliešana" kādam konkrētam cilvēkam!
Apbrīnojami, cik šaurs redzesloks.
... un nejaukt ar viedokli "man tādas balles / dekorācijas nepatīk, svinu citādi" Tas ir OK, bet te lasu tādu žulti, ka nespēju vien nobrīnīties.
man gan vienmēr licies, ka vērsties pie kāda un teikt “fui, cik tev tas un tas ir bezgaumīgi” “cik prasti!” ir rupjība.
Tad varbūt jums kāds vunderkinds aug, bet lielākā daļa 1gadnieku pat vēl nestaigā tādā vecumā, kur nu vēl "raudzējās, spēlējās un līksmoja ar bērniem 7 stundas bez miedziņa." Tādā vecumā zīdaiņiem vispār vēl neinteresē socializācija ar citiem bērniem.
Kāpēc nelūgta kritika? Lūgta gan, tēma atbilstoša un pašā tēmas pieteikumā tiek pacelts šis jautājums par pārspīlēto pompozitāti. Kritika arī pamatota ar visiem argumentiem, kāpēc šāds pārspīlējums izskatās nevietā. Ja jums nepatīk atšķirīgi viedokļi, kas ir pretēji šim pārspīlētam Dzimšanas dienu svinēšanas trendam, tas nenozīmē, ka kritizēt nevar.
Uzsvēršu, ka tas ir trends, masu uzpūstā psihoze ar materiālismu pamatā.
Un es nekur nerakstīju, ka jāveido pieticīgas ballītes. Nē, rotājumiem jābūt, tortei jābūt, var arī nebūt, protams, bet esmu par zelta vidusceļu, nevis, kad pārspīlējumu uzskata par "must have', jo tā taču tagad modē...
1gadniekam, kurš visdrīzāk pat vēl nestaigā, tas viss nav vajadzīgs! Es, protams, nezinu kā interesēs jūs to visu taisat, sevis, sava pašvērtējuma celšanai, lai atrādītos publiski, bet bērna interesēs tas noteikti nav.
Ir arī zelta vidusceļš starp pārspīlētību un pieticību. Žēl, ka mūsdienās tik ļoti cenšās to ignorēt, bet mētājas tikai galējībās.
Visu gaišu 😀
Jā, nu ļoti jau pamatota kritika, kā tad.
Kaut kā nekad neesmu nekur lasījusi, arī teicis neviens nav, ka kā jūs tā, svinat mazā lokā un bez lielās tortes un balles. Fui, fui. Kamēr Jūs nicīgi izsakāties par citu gaumi.
Jebkurā gadījumā, bāzties ar savu nelūgto kritiku ir neglīti. Vienalga, vai kritizē vienkāršas svinības, vai greznas svinības. Es esmu bērnu dzimšanas dienas organizējusi abējādi - kā nu kuru gadu gribas. Kā jau teicu, kamēr maziņi, izbaudu, ka varu darīt, kā vēlos. Jo vēlāk ņemšu vērā bērnu vēlmes, kad viņiem tādas parādīsies.
Nesaprotu arī, kāpēc apaļām jubilejām obligāti jābūt lielākām svinībām. Kur tad tas saviļņojums pazudīs, ja dzimšanas diena ir reizi gadā, kas bērnam šķiet vesela mūžība? Vismaz manējiem tā ir, nezinu, protams, par citiem. Vot vajag kaut ko izfantazēt savā pasaulītē un pasludināt par vienīgo pareizo variantu. lūk, tā ir muļķība, piedodiet.
Un es nekad negribētu 1. mēnesi svinēt tā, kā Jūs aprakstījāt, man tajā laikā vēl vajadzēja mieru un ierobežotu personu loku apkārt. Necepu arī kūku ik mēnesi ar ciparu virsū, lai pie tās bēbīti nofotografētu, bet man ļoti patīk paskatīties šādas draugu bildes.
Nu es domāju, ka noteikti neesi vienīgā, kas nesvin. Vienkārši ar lielajām svinībām patīk padalīties. Mēs arī tikai savā lokā, mazajam tika kūka, bet pat tā negaršoja, ēda cepumu un laimīgs dauzīja olas, iekrita lieldienās😃 Gan jau mazais kaut, kad pats izlems, ka grib svinēt. Pagaidām, izdomājam kādu īpašu nodarbi, zoodārzu vai ko tamlīdzīgu. Bet pat tas vēl gluži nav priekš pirmās jubilejas. Bet ja māmiņai ļoti gribas, kāpēc ne?
Un nevajag teikt te "katrs dara kā grib" - katru muļķību arī pamato ar "katrs dara kā grib", bet vai tāpēc, ka Tu vari darīt kā gribi nozīmē to, ka citi nevarētu izteikt pamatotu kritiku?
Visā jābūt mēra izjūtai, bet tāds samākslots, pie tam KLIŠEJISKS pomps, ir īstena muļķība un nevajadzīga, pārvērtēta lieta. Cita lieta, ja vecāki no sirds izdomā kaut ko oriģinālu, lai arī pompozu, bet pārmetumus rada tieši tas klišejiskais pomps - visi tie karodziņi ar ciparu, kolāžas nevajadzīgās, kuras NU NEVIENAM neinteresē izņemot pašu mammu, kura to arī taisa, meitenītēm ofic tutu svārciņi, lai var lepni nobildēties ar piepūstu ciparu 1 vai 2, bet zēnam uzstīvēts uzvalciņš. Brr.
Jūsu vecvecāki tāpat bildes redz diendienā ar jūsu mazuļiem, tāpēc pat viņiem nav interesantas visas tās fotokoložas. Nafig to visu!? 😃
Šādas pompozas ballītes atbilst vai nu par godu jaundzimušajam un jaunajiem vecākiem, t.i. kad patiesi tie ir jauno vecāku svētki - piem. nosvin 1.mēnesi, kur iepazīstina mazuli ar visiem un saņem sveicienus, vai arī jau uz gadu jubilejām - 5 gadi, 10 gadi, 15, 20...
Bet ar ko tad atšķirsies jubilejas no parastiem gadiem, ja pat parastās Dzimšanas dienās tiek izlikts jau viss un tā cenšās, it kā sagaidītu Vindzoru ģimeni?! Bērnam arī nebūs tad tā saviļņojuma, kad būs jubileja, jo redz "tā jau tāda pati diena kā citas Dzimšanas dienas".
Viņam jebkuru mantu iesmērē un būs interesanti, tas nav kā jau ar 5gadnieku, kur tiek gaidīts jau kaut kas konkrēts un priecājas par pašu dienu. Viengadnieks vai nu noguļ, vai parādās pie ciemiņiem uz īsu brītiņu, nesaprašanā un apjukumā pētot, ko tad pēkšņi visi cenšas viņam iesmērēt kādas jaunas mantas. Parasti tie bēbji ir apjukuši, vairāk pat priecājas par ietinamiem papīriem, nekā par pašām dāvanām.
Nu ir tas viss samākslots pomps, vienkārši tik daudzas šodien ir stereotipiski nozombētas, ka visu jādara uz maksimumu un pompu, jo redz pretējā gadījumā Tev tiks piedēvētas ne tās labākās īpašības - uzreiz paziņos, ka it kā Tev nav līdzekļu, vai arī Tev nerūp savs bērns, vai arī Tev skauž.
Absurds.
Katram vecumam savs un patiesi muļķīgi izskatās visas tās kolažas, nezin kādi teksti, medaļas ar bēbja seju....
🤓|
Pilnībā piekrītu, man arī besij ārā visa tā 1.-2. Dzimšanas dienu uzpūstais pomps. Tas pats ar dāvanām 1gadniekiem, nu kam tās vajadzīgas?! Nu nesaprot bērns vēl tās dāvanas, kur nu vēl "patīk-nepatīk".
Pilnībā piekrītu. Arī izraisa smaidu visa tā ņemšanās 1.dzimšanas svinēšanai 😃 Tas tak tikai priekš vecākiem 😃 Lai arī man maciņš atļautu, un tas tiešām nemaz nav TIK dārgi, apzināti netaisīju visu to pompu,par ko autore runā. Atbrauca mani un vīra vecvecāki un viss! K-kad arī draugi,izmantojot iemeslu, pieskrēja ar dāvaniņu uz šampanieša glāzi. 2.dzimšanas dienai arī vēl neiespringu-nesaprot tas bērns vēl un nenovērtē! Pasūtīju pa lēto daudz balonu,piepūtu pilnu istabu, uzklāju galdu vecvecākiem. Pēc tiem nāca vakara ottā daļa ar draugiem(vecāku draugiem). Kūka - nekādi marcipāni, pasūtīju ar cipariņu 2 virsū biezpiena kūciņu. Aaa, viens,ko gan pacentos-uztaisīju no kartona lielu fotorāmi, aplīmēju ar visādiem nieciņiem. Jāatzīst,ka skaistas bildes sanāca. Vairs neko. Šogad uz 3 gadiem gan laikam piedomāšu vairāk,jo nu jau ir lietas un tematikas,kas viņu interesē, kas patik,un kas izraisīs patiesu prieku. Tos pirmos gadus... nu kāda tematika? Bet nu... katra izvēle. Principā, ja vecākam pašam (mammai 😃) šādi roku darbi,dekorēšana, u.t.t. sagādā lielu prieku,viss forši! Bet,ja pašai netīk darīt, visu gatavu nopērk un nostutē... nu kam to vajag? Bērnam jau nu vismazāk.
Autorei- sasmējos par to bilžu publicēšanu un ģīmīti uz bērna sejas . Šausmas 😃
Cik forši, man arī sirds dziļumos tā gribētos😍
Sveikas, meitenes! Godīgi sakot, man jau ar' gribētos pa smuko, bet zinu, ka būs klusi mājās (pie Omes) ar dažiem tuvākajiem (arī diezgan daudz, jo visiem bērni), kūciņu, svecīti un smuku kleitiņu🎉
Mums bija īrētas telpas ,jo dzīvoklis nav tik liels.
Bija man skaistais 1!Bija mums skaista ,pasūtīta torte, ar draugiem sarunājām skaistas bildes,ielūgumus gatavoju pati.Un tas viss neizmaksāja tik daudz(Es visu darīju pati,jo arī nevarētu atļauties mākslinieku darinātus ielūgumus,bērniņa dzimšanas diena man ļāva izpausties radoši).Svētku galdam mielastu gatavoju pati.Uzskatu,ka tā ir katra brīva izvēle un protams arī daudz ir atkarīgs no finansēm.Tie kuri grib vienmēr izdomās ,kā panākt to ko vēlās.Ja es gribētu,lai man visu pasniedz uz paplātes tad manam bērnam arī nebūtu bijusi ballīte!
Mēs esam forši savā daudzveidībā un tāpēc mani neuztrauc, ne tas, ka citi īrē telpas viengadnieka svinībām, ne tas, ka piesaista un maksā animatoriem, fotogrāfam, gald aklājējiem un apkalpojošam personālam - katram sava izvēle.
Ne tik mani neuztrauc, ka pēc tam iegādātās dekorācijas un tērpus mēģina un pārdod forumos vai sludinājumu portālos, neviens tak nespiež pirkt!
Bilžu publicēšana vietā un nevietā ir komplicēta tēma, arī par šo savā ziņā ir teikšana vecākiem, vienu gan man gribētos reizēm pajautāt - ja šie vecāki būtu pusaudži vai gribētu, lai netā visi var sameklēt bildes "te es ar nošmulētu mutīti", "te es uz podiņa", "te.....", "te es plikiņš.....". Īpaši, ņeot vērā, ka tāpat nekas no neta nepazūd..... bildes mētāsies pa netu arī tad, kad mazulīši būs izauguši un gribēs veidot savu karjeru.....
Nu vienigi torte bija speciali sutita. Bet ta bija skaista un ne visai garsiga. Tapec pedejos gadus noperkam veikala savu milako. Varbut kaut kad atkal izdomasu pasutit no kadas cepejas, tad jau redzes. Loti forsi, ka var ta visi sanakt kopa.
Es nekad neesmu spec.visu pasutijisi un ar rokdarbiem nonemsies. Mums galvenais, lai kopa pavaditais laiks ir labs, ne iztereta nauda atributos.
Varbūt jāplāno tā,lai ballītes laiks nesakristu ar diendusas laiku?
Mēs neko neīrējām, svinējām mājās - tikai tuvāko lokā,kas tāpat bija 25+
PATI veidoju dekorācijas, gādāju balonus (vai jūs maz zināt,cik lielu prieku bērniem,ak jā - arī viengadniekiem- sagādā hēlija baloni? Acis mirdz!!)
Ar mīļās mammas palīdzību gatavoju maltīti, pati cepu kūku,ko dekorēju atbilstoši tematikai. Pie tam cepu arī atsevišķu kūku arī gaviļniekam,kuri viņš bez manām bažām, drīkstēja ēst cik vien tīk un cienāja arī savus mazos viesus.
Protams, es vakā jutos pārgurusi,taču bija fantastiski satikt tuvos,kas nemaz negadās tik bieži. Un diena bija pozitīvām emocijām pārpilna kā mums, vecākiem, tā arī mūsu viengadniekam. Un šos mirkļus iemūžināja mana draudzene ar savu vairāk vai mazāk profeaionālo kameru un ķērienu uz fotografēšanu. Jā, dažas bildes ir atrodamas arī sociālajos tīklod un ne jau tādēļ “redz,cik man forši, žēl,ka Tev tā nav”, bet gan tādēļ,lai savā priekā dalītos ar draugiem un paziņām,jo FB profils ir alēgts un informāciju uz FB sienas var redzēt ierobežots cilvēku loks.
Skumji,ka citādi kā Jūs domājošus cilvēkus “liekat vienā maisā”, jo noteikti ir mammas,kas svin ar pompu izrādīšanās dēļ,bet tas noteikti nav vairākums!