Uzspēlēsim Augstāk par zemi?

Uzspēlēsim spēli Augstāk par zemi? Jā, šķiet, ikviena vecāka, kura ģimenē ienācis mazulis, ikdiena nepaiet bez šīs spēles spēlēšanas, tiesa gan, ne apzinātas...

Pirmo reizi, šķiet, mēs ar tēti un dēlu Augstāk par zemi uzspēlējām tad, kad mazais sāka līst pa grīdu uz priekšu kā tārpiņš. Un tas, kurš lien, uz priekšu tiek ļoti veiklā tempā, jo sevišķi tad, ka ir kāds mērķis – piemēram, plaukā ieliktas grāmatas vai kastes. Pirmajā etapā zemāk novietotās mantas vienkārši pārcēlām uz augstākiem plauktiem, tad, kad mazais jau piecēlās kājās, vēl uz augstākiem, bet nu jau sāk aptrūkties vietu mantu novietošanai, jo visi augstākie plaukti, kas atrodas vistuvāk griestiem, ir aizņemti, savukārt skapjiem, kuros atrodas lietas, kuras nav iespējams vairs pārcelt uz citu, drošāku vietu, ir aizlīmētas ar drošības slēdzīšiem. Pirmais šāds slēdzītis parādījās virtuvē, atvilktnei, kurā tiek glabāta eļļa, tējas... Jāteic, pāris reizes pamēģinot atvērt atvilktni un saprotot, ka nekas neizdosies, dēls tai ir metis mieru, atrodot citas, aizraujošākas nodarbes. Protams, atvilktne ar grāpīšiem, sietiņiem un citiem bērniem drošiem virtuves rīkiem ir bērna karaļvalsts. Uh, kādu koncertu var uzrīkot, dauzot ar putojamo slotiņu pa visiem grāpjiem.

Nu mūsu mājās ir uzradies arī otrais drošības slēdzītis, jo, augot augumā, dēls pieņemas arī spēkā, un nu jau bez problēmām spēj aizbīdīt prom lielo pufu, kas nolikts priekšā istabas skapja durvīm.

Tomēr vakar sāku domāt, ka nu jau vairs nav kur noslēpt bīstamākās lietas, jo visas pašreiz drošās vietas ir aizņemtas, kaut gan, kas to lai zina, cik vēl ilgi drošā vieta skaitīsies droša, jo vakar mans gadu un 2 mēnešus vecais puika sparīgi sāka bīdīt pa virtuvi krēslu, lai uz tā uzrāpjoties tiktu pie jauniem izpētes laukiem.

To, ka dēlam tīk atrasties augstāk par zemi, konstatēju vēl kādu reizi pirms dažām dienām. Noteikti jau zini metāla restītes veļas žāvēšanai, kuras pārdod saimniecības veikalos. Gatavojot virtuvē vakariņas, nospriedu, ka istabā valda pārlieku aizdomīgs klusums. Aizejot uz istabu konstatēju, ka dēls ir novilcis no režģa drēbes un pats uz tā uzlīdis. Patiesībā brīnos, kā režģis nu jau palielo bosiku noturēja, nesaliecoties zem tā svara. Lieki piebilst, ka tajā brīdī, ieraugot šo skatu, sirds gandrīz vai pamira, jo mēs, pieaugušie, uzreiz domājam par sāpīgajām sekām, kas var rasties, tā kāpaļājot, bet dēls... Dēls tikai smējās, jo bija piekļuvis palodzei, uz kuras aug puķītes...

Dalies pieredzē, kur Tu esi mājās noslēpusi lietas, kuras no maza bērna jātur pa gabalu (medikamenti, mazgāšanas līdzekļi)? Vai izmanto veikalos nopērkamos drošības slēdzīšus?