Tumsā un bez elektrības

30. Nov 2012, 21:22

Šis rīts mūsu mājās sākās tumsā. Sniegs un sasalstošais lietus arī mūsu māju bija atstājis bez elektrības. Tikai tad, kad iztrūkst tik elementāra lieta kā elektrība, apzināmies tās lomu savā dzīvē.

Šķiet, nav elektrības, iededz sveci un ir labi. Bet, nē! Izrādās mājā nav ūdens, jo sūknis darbojas uz elektrības. Nedarbojas arī kanalizācija, un tualetes apmeklējumi jāierobežo. Ar laiku arī siltums pazūd, jo apkurei arī vajag elektrību, lai darbinātu cirkulācijas sūkni. TV, Radio un internets nedarbojas, jo arī tur vajag elektrību. Dzīve mājās paralizējas!

Kas to būtu domājis, ka 17.gadsimtā Viljama Gilberta atklātā statiskā elektrība, kas piemita saberzētam dzintara gabalam, pievelkot papīra lapu, kuru anglis nosauca par elektrību, mums 21.gadsimtā joprojām būs tik svarīga. Starpcitu vārds elektrība radies no grieķu vārda „elektrons”, kas tulkojumā nozīmē dzintars. Kopš tā laika elektrības pasaulē notikuši daudzi nozīmīgi atklājumi. Itālis Aleksandrs Volts atklāja, ka elektrība nav paslēpusies tikai dzintara gabaliņā, bet tā ir sastopama arī citos priekšmetos. Volts arī atklāja, ka elektrību var pārvietot pa vadiem, šī atklājuma sākums bija pamats baterijas radīšanai, kas aizsāka eksperimentu ceļu ar elektrību. Elektrību pētījuši tādi zinātnieki kā G.Oms, M.Fardejs, Dž. K. Maksvels, Edisons u.c. Latvijā elektrība parādās 19.gadsimta beigās.

Galvenokārt elektrības ražošanā tiek izmantota ūdens enerģija (HES), siltuma enerģija (TEC), kā arī atomu enerģija (AES). Šobrīd notiek aktīva alternatīvu elektroenerģijas avotu meklēšana - populāri kļūst vēja ģeneratori, saules kolektori. Zinātnieki meklē aizvien jaunus zaļās enerģijas avotus. Latvijas Universitātes cietvielu fizikas institūtā tiek pētītas iespējas, kā elektrību iegūt no baktērijām jebšu dīķa vai ezera dūņām. Savukārt Vankūveras zinātnieki atklājuši, kā no cilvēka asinīm var ražot elektrību.

Jā, bez elektrības grūti! Bet dzīve māca pielāgoties. Tā kā dzīvojam laukos, elektrība dažādu stihiju dēļ mēdz pazust šad un tad. Esam iemācījušies – laicīgi pieliet ūdens spaiņus, iepirkt un rezervē turēt sveču krājumus, pa rokai turēt kabatas lukturi, sagatavot kamīnā malku, arī gāzes plīti neesam nomainījuši pret sen kāroto elektroplīti. Un visā ķezā ar nebūšanu ir sava romantika. Ja ikdienā katrs savā istabas stūri kaut ko šeptējamies, tad tagad visi mīļi vienā istabā pie lielā galda. Ārā ātri paliek tumšs, TV nerāda, ko darīt – tad nu reiz ir laiks galda spēlēm. Un vakars izvēršas varen jautrs, jo lielās meitas māca tētim rādīt mēmo šovu, savukārt tētis māca meitām zīmēt, tikai mazais Gustavs plikšķina acis un nevar saprast, kāpēc ir tik tumšs, bet miedziņš vēl nenāk. Visi esam tā aizrāvušies, ka īsti pat nepamanām elektrības atgriešanos. Var jau būt, ka reizēm bez viņas varam iztik!