To es varu izdarīt jau pats

Vecumā no diviem līdz trijiem gadiem bērna vēlme visu darīt pašam ir īpaši izteikta. Vecāku uzdevums ir šo vēlmi neapdzēst, bet ievadīt pareizās sliedēs un attīstīt.

Ģērbšanās

Runājot par apģērbu, vecākiem ir jāatceras, ka bērns nav nekāda lelle, kuru jāģērbj un jāpucē tā, kā vecāki uzskata par pareizu. Bez tam, apmēram divu gadu vecumā mazais jau ir tik liels, ka pats spēj gan apģērbties, gan noģērbties, protams, ar nelielu vecāku palīdzību. Vecākiem bērns šajā procesā ir jāatbalsta tikai tik daudz, cik tiešām ir nepieciešams. Piemēram, iebāzt papēdi kurpē vai bikses zābakos. Tomēr bikses uzvilkt var mazulis jau pats.

Taču vēlams atvieglot apģērbšanās procesu, izvēloties tādas drēbes, kādas bērnam ir viegli uzvilkt un novilkt. Piemēram, pērc džemperus un krekliņus ar lielu kakla izgriezumu, drēbes, kurām nav pogas, bet gan rāvējslēdzējs vai lipekļi.

Ļaujot izvēlēties mazulim apģērbu, nepārspīlē un nepiedāvā pārāk daudz izvēlēs iespēju– pietiks ar divām iespējamajām izvēlēm.

Nedomā, ka tik mazam bērnam nav sava gaumes izjūta. Akceptē bērnu, ja viņš nevēlas vilkt kādu noteikti džemperi vai bikses. Tāpat esi iecietīga pret viņa mīļākajām drēbēm, pat tad, ja mazuļa gaume liekas Tev pilnīgi nesaprotama. Mīļākais apģērba gabals bērnam sniedz drošības sajūtu, tā ir daļiņa no mājām, ko viņš paņem līdzi – ārpasaulē.

Daudziem bērniem ģērbšanās liekās vēl aizraujošāka, ja kopā ar mazuli ģērbjas arī liela lelle vai lācis. Tā bērnam arī rodas izpratne par to, kur jāvelk katrs apģērba gabals – bikses kājās, bet krekls - mugurā. Vēl var izlikt apģērba gabalus uz grīdas tādā kārtībā, kādā tie atrastos bērna mugurā, piemēram, džemperi, bikses, zeķes.

Nesteidzini bērni, kaut arī Tev šķiet, ka ģērbšanās process ilgst mūžību. Nesoli arī, ka, ja mazais ātrāk apģērbsies, viņš varēs uzspēlēt kādu jauku spēli. Tā pats ģērbšanās process vairs nav interesants, bet kļūst par apgrūtinājumu.

Iepirkšanās drudzis

Nebrīnies, ja Tavs lolojums spītnieka vecumā lielveikalā pie kases nokrīt zemē, raud un plosās, jo Tu atsakies viņam pirkt šokolādi. Tas ir pilnīgi normāli, kaut ne pārāk patīkami. Vecumā no pusotra gada līdz diviem bērnā veidojās pretošanās „gars”. Bērnišķā tieksme atvērties un atplaukt saskaras ar pieaugušo pasaules kārtību.

Šajā laikā vecākiem vienkārši ir jācenšas saglabāt miers, jābūt ar „stipriem nerviem”. Ja spīta izvirdumi notiek sabiedriskās vietās, tas ir īpaši vēlams. Centies saglabāt mieru un palikt nosvērta. Neuzsāc audzināšanu publiski! Kara pieteikšana un piespiedu mēru pielietošana tikai saasinās situāciju.

Domā par to, ka spītība ir pavisam parasta dzīves sastāvdaļa, bez tam, ja bērns nebūtu vispār spītīgs, tas norādītu uz attīstības traucējumiem. Konkrēti par minēto piemēru, ja bērns rīko „scēnas” publiskās vietās, vislabāk ir viņu fiziski aiznest no „skatuves” prom.

Lai izvairītos no šādiem skandāliem, vecāki var izmantot savā labā to, ka bērnam patīk iepirkties. Nedaudz vecākam bērnam vari iedot līdzi uz veikalu pašam savu nelielu tīkliņu vai somu, kurā viņš uz mājām varēs aiznest savu iepirkumu, piemēram, vienu jogurta trauciņu vai vienu ābolu. Ja mazais to vēlas, viņš drīkst pie kases arī pats par savu „pirkumu” samaksāt. Tas taču ir lielisks piedzīvojums! Tici man, kasieres labprāt piedalīsies šajā spēlē!

Sadzīves lietas – labākās spēļmantas

Nav nepieciešams pirkt veselu kalnu rotaļlietu, lai bērns iemācītos izspēlēt pieaugušo dzīvi. Ir ļoti daudz lietu, ar ko mazais var spēlēties, bet kuras neko nemaksā, toties sniedz ļoti vērtīgu pieredzi, jo atkarībā no garastāvokļa bērni ar šīm lietām var izspēlēt daudz un dažādas spēles. 

Ļoti iemīļoti ir tādi priekšmeti, kā krēsli, katli, zupas kausi, koka karotes vai putojamās slotiņas. Arī iepakojumi, kā kartona kastes, plastmasas pudeles, bundžas, atgriezumi, vilnas dzijas kamoliņi vai koka gabalu daļas no malkas kaudzes rosina bērna fantāziju un spēlējoties ieņem aizvien citu nozīmi.

Protams, izvēloties, kādus saimniecības priekšmetus bērnam piedāvāt, pirmkārt jādomā par drošību. Lielākiem bērniem jābūt tā audzinātiem, lai viņi paši varētu novērtēt bīstamības momentu. Piemēram, daudziem vecākiem bērna sniegšanās pēc naža līdzinās pasaules galam, tomēr, lai apgūtu iemaņas, kas nepieciešamas dzīvē, arī nazis ir vajadzīgs. Lai uzsmērētu maizīti, no sākuma derēs koka nazītis, vēlāk jau metāla nazis, tikai ar apaļu galu un neass. Nedaudz vēlāk, pieaugušo uzraudzībā, ļauj bērnam izmantot arī asāku nazi. Tikai tā mazais iemācīsies, ka ar asiem priekšmetiem jāapietas piesardzīgi!

Amatnieks

Apmēram no trīs gadu vecuma bērniem ir jādod iespēja darīt kaut ko pilnīgi patstāvīgi. Ļauj bērnam, piemēram, palīdzēt klāt galdu vai nokopt pēc ēšanas. Iegūstot savā īpašumā mazu spainīti un lupatu, bērns var palīdzēt izslaucīt virtuves zemākos skapīšus. Pat, ja padarītais darbiņš nebūs perfekts, bērnam tas sagādās milzīgu prieku, bez tam, mazulis būs bezgala lepns, ka spējis paveikt kaut ko, kas ir „lielo” uzdevums.

Lielākam bērnam ļauj pagatavot sev brokastis, piemēram, uzliekot uz galda visu, kas nepieciešams, lai uztaisītu sviestmaizi, vai, lai sagatavotu brokastu pārslas.

Kārtībai jābūt

Par uzkopšanu katra ģimene noteikti varētu sacerēt romānu! Kuram gan bērnam patīk, ka pēc spēlēšanās ir rotaļlietas atkal ir glīti jāsakārto? Tikpat skaidrs ir, ka spiežot un liekot ar varu kārtot, iegūt var tikai dusmas un asaras, nevis kārtīgu māju un laimīgi bērnu.

Tādēļ māmiņai jābūt gana viltīgai un no nejaukā pienākuma jācenšas izgudrot kaut kas interesants, piemēram, sacensības vai meklēšanas spēli. Moto varētu būt – kurš salasīs pēc iespējas vairāk kluču? Visas lelles gulēs vienā plauktā, bet mašīnas būs sabraukušas garāžā - otrā plauktā. Uzceltās pilis drīkst stāvēt istabā vienu dienu utt.

Bērniem istabas kārtošana sagādā prieku tikai tad, ja viņi paši var noteikt, kura rotaļlieta kur tiks novietota. Bez tam, šajā vecuma posmā bērniem, kārtojot rotaļlietas, vajadzētu būt tiesībām vienkārši tikai skatīties, kā to dara pieaugušie. Iespējams (un uz to arī cerēsim), ka kādu dienu viņi vienkārši, paši no sevis, izdomās pēc spēlēšanās istabā ieviest kārtību!

Māmiņu Klubs

Kad Tavs mazais kļuva "liels" un iemācījās lietas veikt patstāvīgi?