Tikai ne skrejriteni

Ar šādām domām uzsāku meklēt ko braucamu mazajam Gustavam. Viss sākās ar to, ka atbraucot ciemos Gustavs un Katrīne līdz asarām nevarēja sadalīt mazo skrejritenīti . Gustavs to vēl noturēt nevar, krīt bet Katrīnei neatdod. Ja nevar savādāk var uzsēsties virsū un sēdēt. Katrīnei birst asaras, jo Gusis ņem nost viņas braucamo.

Par to, kas ir skrejritenis uzzzināju tikai tagad, kad sāku meklēt viņam velosipēdu. Kad pirmo reizi ieraudzīju riteni bez pedāļiem, noraustīju degunu un nodomāju, ka jo tālāk , jo trakāk nu jau velosipēdus ražo bez riteņiem.

Nākot no darba man pretī nāca kāda māmiņa, bet viņai no muguras brauca puišuks, skatos ar to pašu riteni bez pedāļiem. Puika tā brauc, kājas pa gaisu, bet ritenis negāžās. Tad nu ķēros pie lasīšanas, kas tas tāds ir un kam piemērots. Izrādās pat ļoti laba lieta līdzsvara attīstīšanai.

Gustavs ir bezgala atraktīvs jauneklis un savos divos gados ar astīti ir enerģijas pilns neapturams mazulis. Skrejritenis viņam ir vienkārši nepieciešams, jo tas palīdzētu viņa māmiņai dodoties pastaigās ar abiem puišukiem. Mazais brālis ratos, bet Gustavs ar savu "motoru". Tā viņš sauc visu ar ko var braukt.

Tas būtu glābiņš man kā omītei un tantei Katrīnei, kas pirms Gustava atbraukšanas jau laicīgi cītīgi slēpj savas mantas. Pie tam viņas ritenis tad pazūd nezināmā virzienā.