Solītis pie solīša, sirsniņa pie sirsniņas

ES TEVI ĻOTI MĪLU MĀMIŅ, dod man savu rociņu..... Istabā ir tumšs , ir nakts, es padodu savu roku pāri gultas malai un mazā plaukstiņa saķer manus pirkstus. pēc pāris minūtēm dzirdu klusu šņākšanu, maziņā ir drošībā un mierīgi snauž.

Esmu trīs bērnu māmiņa un vēl jo projām labprāt apņemu savu mazo dēliņu, kas tagad ir divus metrus garš un man ir ērtāk aplikt rokas viņam ap vidukli, piespiesties pie krūtīm un saklausīt kā pukst viņa sirsniņa. Es tevi ļoti mīlu mans mīļais, viņš atsmaida, viegli mani piespiež un atbild, es tevi arī. 

 Šiem vārdiem ir maģisks spēks, bet bez dvēseles, kas tiem piemīt, tie būtu tukša skaņa. Mana maziņā ir četrgadniece un viņai ir ļoti nepieciešami šie vārdiņi, pieskārieni, tas dod viņai drošības sajūtu. Pieliekot rokas pie mazulītes rociņām ir sajūta, ka var sajust tādu īpašu siltumu. No rīta mēs ceļamies ļoti agri, es pavisam maigi izceļu viņu no gultiņas un viņa piespiežas pie manis, mēs pavisam maigi saģērbjamies, tā lai viņa varētu pamosties, tad gatavojam frizūru, matiņus ķemmēju ar tādu rūpību, lai nenodarītu sāpēs. Dārziņā esam pirmās, ejot prom pa logu māj maza rociņa, brīdī, kad redzu, ka nobirst asariņas, sirds sažņaudzas tik stipri, ka asaras pašai birst no sevis. Vakarā mājās esmu ļoti vēlu, zinu, ka nedrīkstu kavēties, jo bez manis gulēt mēs neiesim, kad vasarā biju aizbraukusi uz semināru, vīrs teica, ka mazā saulīte sēdējusi gultiņā un klusiņām raudājusi, kamēr iemigusi. -Mammīte apņem mani ap kakliņu- , viņa stingri piespiežās un tad zem sedziņas. Tā kā strādāju un daudz laika pavadu ārpus mājas mūsu laiks, kad esam kopā īr salīdzinoši īss. Tos brīžus, kad esam kopā daru visu, lai viņa justu cik ļoti es viņu mīlu, cik viņa man ir svarīga.

Pavisam īpašas ir manas attiecības ar manu mīļo lielo meitiņu, manu mazo lellīti,

tagad , kad viņa jau drīz pati būs māmiņa, mīlestībai ir pievienojušās paniskas bailes, kad tikai kas nenotiktu. Kaut es varētu paņemt kaut daļiņu grūtību no viņas, kaut man būtu iespēja mazināt viņas sāpes. Mēs abas esam draudzenes, divas sievietes un nu jau arī mātes un es zinu, ka to mīlestību, ko esmu devusi viņai , viņa dos savam mazajam dēliņam.

Arī mīlēt ir jāmāk, mīlestības nedrīkst būt par daudz un arī nedrīkst būt par maz. Mīlestībai ir jādot drošības sajūta, tai ir jābūt sajūtamai, ar darbiem ar pieskārieniem, tās ir jūtas starp diviem ļoti tuviem cilvēkiem. Kas ir šīs jūtas pa īstam, mēs sajūtam, kad kādu zaudējam, es ne no nostāstiem zinu, kas ir zaudējuma sāpes, tapēc mīlestību jūtu dziļi sirdī, tās ir jūtas, kas liek sāpēt krūtīm, un noteikti spēks, kas man dod spēju gāzt kalnus manu mīļo dēļ. Es ne vienmēr ar vārdiem pasaku, ka viņus mīlu, bet vienmēr esmu blakus, kad tas ir nepieciešams. 

Brīvdienu konkurss: Kā Tu parādi, ka Tu mīli savu bērnu?