Solis pretī saldākam miedziņam

Solis pretī saldākam miedziņam

11. Nov 2013, 14:37 Banija Banija

Kāda, iespējams, šausmās saķers galvu, kāda noteiks „kā tā var”, bet vēl kāda varbūt pievienosies man, sakot, ka arī viņas ģimenē ir tāpat. Runa ir par bērna gultiņu.

Jau no mazām dienām mūsu dēlēnam īpaši nepatīk gulēt savā gultiņā. Nezinu, kādēļ tā. Viens saka, ka pie vainas āderes, iesakot gultiņu pārbīdīt (tas gan nav iespējams, jo dzīvoklī vietas ir tik, cik nu tās ir). Domājot, kas gan īsti varētu būt pie vainas tam, ka puika ne īpaši labprāt aizmieg savā gultiņā, dēls ir nosvinējis jau savu pirmo dzimšanas dienu. Un nu jau vairākus mēnešus kā prot pats gan iekāpt vecāku gultā un dīvānā, gan arī no tā izkāpt. Redzot, ka dēlēns daudz labprātāk ierāpjas dīvānā, kur arī dienas vidū aizmieg, secinājām, ka, iespējams, ziķerim nepatīk gultiņas redeles, jo aiz tām jūtas kā ieslodzījumā, kā rezultātā, ik reiz, kad bērns nonāk gultiņā, viņš izmisīgi stāv, rausta redeles un kliedz. Iespējams, baidoties, ka mamma tomēr var aiziet prom no gultiņas un atstāt viņu tajā vienu.

Ko darījām mēs? Braucām uz veikalu medībās. Protams, ne vārda tiešākajā nozīmē J Nedēļas nogalē sagādājām gultiņai „pieaugušo bērnu” maliņu, kas ļaus puikam gan pašam iekāpt, gan izkāpt no gultiņas. Abi ģimenes vīrieši sestdien gultiņas malu uzmontēja un vienojāmies, ka nedēļu pavērosim, kāda būs dēla reakcija – vai tagad viņam miedziņš savā gultiņā šķitīs daudz saldāks.

Un, kā domājat jūs? Aizvadītās naktis ir bijušas tik mierīgas kā vēl nekad... Dēls bez mošanās ir nogulējis praktiski trīskārt garāku laiku nekā parasti, kas man, kā mammai, kura naktis bez celšanās nav piedzīvojusi jau vairāk nekā gadu, it kā balzāms un medus maize kopā. Arī tagad mazais resgalis mierīgi guļ savā gultiņā.

Kāda noteikti teiks – STOP! Viņš ir tik maziņš un no gultiņas var taču izkrist! Protams, arī es esmu par to aizdomājusies, tādēļ brīžos, kad mazais savā gultiņā ir iemidzis, „caurumam”, kurš atvēlēts, lai gultiņā iekāptu un no tās izkāptu priekšā piestiprinu sarullētu segu, lai veidotos aizsargvalnis, kas neļauj no gultiņas izripot. Tik vienkārši.

Ceru, ka arī turpmāk mūsu naktis būs tikpat mierīgas.

Dalies pieredzē, kādā vecumā Tu savam mazulim nomainīji redeļu gultiņas sānu pret tā saukto „pusaudži redeli”, kas ļauj pašam no gultiņas izkāpt?

zacc zacc 11. Nov 2013, 18:37

taisnību sakot, jāprecizē, ka lielajā gultā baidījos atstāt - vairs arī tādas mums nav, jo pa nakti mostas un mostas, man joprojām ērtāk ir, ka guļ blakus. Tā nu arī lielā gulta pārtapusi par matraci, tas gan tāds pabiezs, bez uzraudzības pa dienu neatstāju, patīk viņam rāpties nost un virsū, bet vēl tik veikli nesanāk, lai bez bažām varētu ļaut.

zacc zacc 11. Nov 2013, 18:34

Ir jau vēl variants gulēt uz matrača vien. Mūsmājās ir tāds variants. Ieviesu tāpēc, ka man tā ērtāk, jo, pirmkārt, bieži aizmieg pie krūts, lielajā gultā jau sen baidos atstāt, bet vislaik vaktēt arī negribas. Otrkārt, ja viņš pamostas priecīgs, var uzreiz rāpties savās gaitās, nav man lieki jāskrien viņu celt ārā.
Vēlāk izlasīju, ka par šo ir vesela mācība:
http://pinktower.weebly.com/1/post/2012/09/floor-bed-zem-gulta.html