Soli pa solītim

Nav divu vienādu bērniņu, un katram attīstība notiek ļoti individuāli. Lai gan bieži mēs, vecāki, gribam bērniņus salīdzināt, bērniņš pats vislabāk zina KAD!?

Arī es Marko nedaudz salīdzināju ar mūsu plašo oktobrēnu loku, bet tikai tik daudz, lai sagatavotos psiholoģiski nākamajam attīstības posmam. Pilnīgi normāli, ja esi mamma pirmo reizi. Marko dzimis mēneša beigās, tāpēc mūsu draudziņi oktobrēni rādīja priekšzīmi.

Aktīvi velties Marko sāka 4 mēnešu vecumā. Lēni, apdomīgi. Reizēm nedaudz piepalīdzēju apgūt jaunās prasmes. Sākumā viena ķermeņa puse bija mīļāka, tāpēc ar grabuļu un rotaļlietu palīdzību mudināju velties arī uz otru pusi. Tikt atpakaļ no vēdera uz muguras Marko apguva 5 mēnešu vecumā.

Rotēt ap savu asi, uzmest gaisā dupsi- tieši tādi bija pirmie centieni rāpot. Tomēr rāpošana tik drīz vien mums nepadevās. Apguvis prasmi ātri līst pa zemi kā tādam ievainotam karavīram Marko patika itin labi. Uzspēja noķert kaķi un tikt, kur vēlājās. Pēc neirologa vizītes bijām vienisprātis, ka nepieciešama vingrošana fizioterapeita pavadībā. Vingrojām gan Imantas veselības centrā, gan 3 x dienā mājās. Diezgan humoristiska bija situācija, kad ome noteica: "Kas zina, varbūt viņš nemaz nerāpos, bet uzreiz stāvēs kājās." Hops..un Marko norāpoja turpat zālienā 2 pirmos solīšus. Lai stimulētu rāpošanu, izveidojām istabā šķēršļu joslu, izmantojot spilvenu un pamperpakas.Tā nu mēs 9 mēnešu vecumā norāpojām pirmos 5 solīšus un katru dienu arvien vairāk un vairāk. Pa šo laiku esam piedalījušies un guvuši jaunu pieredzi 2 rāpošanas sacensībās.

Esam vecāki, kas ir PRET mazuļa sēdināšanu. Patstāvīgi Marko sēdēja 8 mēnešos. Tas notika lēni un pakāpeniski. Progress bija vērojams pa dienām, kad mazais arvien labāk un labāk spēja noturēt līdzsvaru un atlaist rociņas, lai tajās satvertu mantu. Kad sēdēšana bija apgūta un nevajadzēja izmantot rokas, lai atbalstītos, Marko sāka plaukšķināt un cept kukulīšus.

Stutēties stāvus Marko sāka gandrīz tai pat laikā, kad rāpot, taču pēc fizioterapeita ieteikumiem to neļāvām, lai pasaudzētu muguriņu. Centāmies pārkārtot mājokli un novākt lietas, kas mudinātu celties stāvus. Tikai pamazām, pamazām Marko piecēlās stabili, spēja ilgi nostāvēt un pieturoties pie dīvāna spert pirmos soļus sānis (9.5 mēn.) .Šobrīd, kad esam sasnieguši 11 mēnešu atzīmi, mākam ne tikai ātrumā virzīties uz priekšu gar dīvānu, bet arī pieturoties dejot. Patstāvīgs staigātājs Marko vēl nav, bet nekur nesteidzinām un esam pacietīgi. Soli pa solītim, un pienāks arī diena, kad viņš pats būs spējīgs spert pirmos soļus.