Es dievinu ziemu, ja var to saukt tik skaļos vārdos. Iespējams tas tādēļ, ka pašā ziemas spelgonī svinu savu dzimšanas dienu, varbūt tādēļ, ka no skolas laikiem tā atgādina par jautrajiem izbraucieniem uz kalniņiem kopā ar klasesbiedriem.

Arī tagad priecājos par ziemu, jo katra sniegpārsliņa, kupena un lāsteka mūsu mazajam dēlēnam ir kā liels atklājums. Un kā nu ne, jo pagājušajā ziemā viņš vēl tikai gulēja kulbiņā un sapņoja par dzīvi ārpus mammas punča.

Tomēr ziemai ir arī savi mīnusi. Kādi? Piemēram, ietvju tīrība. Es nepukstēšu par to, ka ietvju nobrauktuves nav pienācīgi notīrītas, tādēļ stumšanās ar ratiem dažkārt ir īstena izturības pārbaude, nē. Tomēr viens gan dara raizes. Tieši pie Gaiļezera slimnīcas ir gājēju pārēja, kuru izmanto cilvēki, kuri uz slimnīcu atbraukuši ar sabiedrisko transportu. Dažkārt pa to Hipokrāta ielu šķērsoju arī es. Lai pārietu ietvi, ir jāšķērso kāpnes. Un, kā zināms, ar bērna ratiem tas nav īpaši viegli. It kā jau ir padomāts arī par tiem, kuri uz riteņiem jo blakus kāpnēm ir izveidota skaista nobrauktuve, vienīgais... kā klāt ziema, tā tiek apbērta ar sniegu. Un fakts, ka šeit ir nobrauktuve, ir redzams vien siltajos gadalaikos.

Diemžēl šī bēda ir ne tikai šogad, uzsniegot pirmajam sniedziņam, bet bija novērojama arī visu pagājušo gadu.

Protams, es kā mamma varu izvēlēties ieplānot savu pastaigas maršrutu tā, lai nebūtu jāšķērso iela šajā vietā, bet kā ar tiem, kuri ar bērnu ratiņiem vai invalīdu ratiņiem atbrauc uz slimnīcu ar sabiedrisko transportu?

Kļūsti par Māmiņu-Reportieri un tiec pie dāvanu groza no "Vidzemes maiznīcas"!