Slimošana ārpus četrām sienām

Pēdējais mēnesis ir pagājis pastaigājoties, šūpojoties, vācot čiekurus, spalvas un pētot putniņus. Tajā pašā laikā šis laiks ir pagājis slimojot, jo teju mēnesi uz maiņām vai abas kopā ar saaukstēšanos slimo mazā divgadniece un es pati, tomēr atmetām ar roku tupēšanai mājās un devāmies ārstēties arī ārpus mājas.

Abas reizes dažu stundu ilga iepazīšanās ar bērnudārza telpām vainagojās ar divu nedēļu ilgu slimošanu – deguns bērnam (tāpat kā citiem bērnudārzā sastaptajiem) tecēja kā no krāna, lai gan šo divu gadu laikā meita nekad nebija neko tādu saķērusi. Lietū sēdējām mājās, darbojāmies, izveseļojāmies. Pēc otrā mēģinājuma saslimu arī es – ziniet, nav viegli būt slimniekam trešajā trimestrī, vācot aktīvu divgadnieku, kurš, protams, vēlas doties ārā! Atmetu ar roku māju režīmam un devāmies laukā – galu galā iesnām labāk palīdz āra mitrais gaiss, nevis iekštelpu mikrobu krātuve (jo kas gan ir vēdināšana, salīdzinot ar piejūras gaisu?).

Jāsaka uzreiz – lielisks lēmums! Protams, ciemošanos pie draugiem ar maziem bērniem atlikām un nevienam savu baciļaino klātbūtni neuzspiedām, tomēr ārā izvēdināt degunus gan devāmies. Protams, somā bija līdzi lieks džemperītis vai tieši otrādi – šorti neparedzētām temperatūras svārstībām, lai organismam nesagādātu papildus slodzi. Nedevāmies ārā pirmajās dienās, kad bija paaugstināta temperatūra, un cītīgi lietojām ārsta izrakstītās zāles (abas, jo pēc ilgās slodzes pašas veselība bija daudz sliktākā stāvoklī kā meitai). Sastapāmies ar vecāku radu nosodījuma pilno skatienu un piezīmēm, ka slimojot gan nevajadzētu iet ārā. Šīs piezīmes gan noriju, jo līdz šim neviena priede vai čiekurs par saslimšanu nav sūdzējies, bet cilvēku pūlī citus apdraudēt nerāvāmies. Mums paveicies ar svaigu gaisu un jūras tuvumu, iespējams, tāpēc pastaigu laikā tiešām šķita, ka ir daudz vieglāk elpot.

Šobrīd esam tikušas uz kājām un joprojām dodamies nelielās pastaigās. Galu galā endorfīni ir veselīgi, un priecīgs, izšūpojies un baložus izķerstījies bērns nudien ir daudz vairāk ar dzīvi apmierināts nekā sausā gaisā istabā nosēdējies.