Skaitāmpanti bērniņa attīstībai

Domājams, ka dažādus spēles ar pirkstiņiem, skaitot skaitāmpantiņus, izspēlējušas ir visas māmiņas. Tomēr – cik gan daudz pantiņu mēs zinām? „Vāru, vāru putriņu”, „Cepu, cepu kukulīti”, varbūt vēl kādas divus un tad jau jāsāk kaut kas izdomāt pašai. 

Lai Tev nebūtu jālauza galva, bet mazajam katru dienu būtu interesanti, Māmiņu Klubs Tev piedāvā dažnedažādākos skaitāmpantiņus!

To, ka ar bērnu spēlēt spēles ar pirkstiņiem un skaitīt pantiņus ir būtiski, uzsver gan logopēdi, gan fizioterapeiti – bērnam tiek attīstīta pirkstu sīkā motorika, kas palīdz labāk raisīties valodiņai, bērns trenē līdzsvara izjūtu, mācās jaunus vārdus, kā arī tā ir lieliska komunikācija starp māti un bērnu.

Nu, ko, izmēģinām!

SPĒLES AR ROCIŅĀM UN PIRKSTIEM

Cepu, cepu kukulīti

Cepu, cepu kukulīti, (plaukšķina)
citu lielu (iepleš rokas),
citu mazu, maziņu; (sakrusto rokas pār krūtīm)
Viļ, viļ apaļu, (veļ it kā bumbiņu rokās)
Pauks - krāsnītē (pieliek rokas pie mutes)
Ar garu, garu skursteni; (paceļ rokas virs galvas)
Ņam, ņam, ņam-m-m, cik gards! (plaukšķina pa punci)
 

 

Vāru vāru putriņu

Vāru, vāru putriņu, (maisa ar rādītājpirkstu plaukstā)
Pieci milti katliņā; (pieskaras pie katra pirkstgala ar rādītājpirkstu)
Šim dos, tam dos, šim dos, tam dos, (pēc kārtas pieliec katru pirkstiņu, sākot ar īkšķi)
Tam nepietika; (pieliec mazo pirkstiņu, viegli saspiež visu plaukstu)
Tas aizskrēja sūdzēties: Memm, memm, man putras nedeva!!! (ar roku pārskrien puncim un sūdzoties pakutina ausi vai padusi).
 

 

Vāru, vāru pelei putru

Vāru, vāru pelei putru, pieci milti katlā; (maisa ar rādītājpirkstu plaukstā)
Ar astīti pamaisīju; (ar otras rokas mazo pirkstiņu pakutina plaukstiņu)
Ar snīpīti pasmeķēju; (pieliek plaukstiņu pie deguntiņa)
Atskrēja runcītis, (pārskrien ar pirkstiem pār punci),
Visu izgāza! (noplāta rokas vai vēl pakutina pēc noskaņojuma)
 

 

Vārna vāra putriņu

Vārna vāra putriņu (ar rādītājpirkstu maisa pa plaukstu)
Pele nesa ūdentiņu (ar rādītājpirkstu maisa pa plaukstu)
Pelīte nezināja kur ņemt ūdentiņu (ar rādītājpirkstu maisa pa plaukstu)
Vārna viņai parādīja (ar rādītājpirkstu maisa pa plaukstu)
Te taciņa (no delnas līdz padusei jājiet ar pirkstiem)
Uz aciņu (viegli jāpakutina paduse)
 

 

Sitam, sitam plaukstiņas

Sitam, sitam plaukstiņas, kaunam mušiņas, (sit plaukstas)
Metam podā, (pārmaiņus ar abām rokām met mušas lielā katlā)
vārījam; (dedzīgi maisa ar abām rokām)
(visu atkārto vēlreiz)
Tēvam gaļa, mātei gaļa, (plaukšķina rokas)
Bērniem zupa podiņā! (plaukšķina ar rociņām pa celīšiem vai ciskām)
(arī šo daļu atkārto)
 

 

Kaza nāk

Kaza nāk ar diviem ragiem, grib to puiku (skuķi, bērnu, Māri, Ingu, dūdu utt) sabadīt!
(rāda ar rādītājpirkstu un vidējo pirkstu ragus, kas izteiksmīgi tuvojas, un tad mīļi bada)
Avens nāk ar līkiem ragiem, grib to bērnu (...sauc, kā nu gribi...) sabadīt! (tas pats, tikai pirkstus saliec līkus, kā jau auna līkos ragus)
 

 

Šis pirkstiņš...

Šis pirkstiņš - vectētiņš, (noliec īkšķi)
Šis - vecmāmiņa, (noliec rādītājpirkstu)
Šis lielais - tētis, (noliec vidējo pirkstu)
Šis - māmiņa, (noliec zeltnesi)
Bet šis, tas maziņais? (pieliec mazo pirkstiņu)
Tas jau tas labiņais! (samīļo un sabučo rociņu vai visu bērniņu)
 

 

Cipu, capu vāverīte

Cipu, capu vāverīte, (izkustina, it kā atbrīvojot pēc vingrošanas katra pirksta locītavu, kas tieši pie plaukstiņas, tāpēc jāskaita lēni)
Ar ezīti riņķi griež; (izglauda katru pirkstu līdz pirkstgalam)
Kamēr ezis riņķi grieza, (tas pats)
Vāver' koka galiņā. (paceļ rociņu virs galvas un pabužina matiņus)
(labs pēc intensīvām pirkstiņrotaļām, jo lēns un mierīgs, un atbrīvo)

 

Raudzīsim, kā to lai darām...

Raudzīsim, kā to lai darām, (pieliek pie pieres roku un raugās tālumā)
Kā visus desmit saskaitīt varam. (ātri izkustina pirkstiņus, kā pianists pirms spēlēšanas)
Viens, divi, trīs - tie citi būs drīz! (liec pēc kārtas klāt vienu pirkstiņu)
Četri, pieci, seši - tie mums ar' nav sveši. (tas pats)
Septiņi, astoņi, deviņi - areče nu, kur viņi! (tas pats)
Pieliec vēl vienu klāt:
Nu visi desmit ir akurāt! (pieliec pēdējo un tad uzvaroši paceļ divas dūrītes gaisā)
 

 

Cūka cepa plācenīšus

Cūka cepa plācenīšus, (plaukšķina)
Ies pie kazas ciemiņā; (pieliek pie galvas divus roku ragus)
Kas tā tāda ciemenīca, (plāta rokas)
Ar tik garu šņukuriņu? (rāda klasisku garo degunu)

 

GUĻUS UZ MUGURAS

Tipu, tapu kājiņas

Tipu, tapu kājiņas,
Ciemā tekot; (naski vicina gaisā kājiņas)
Vintaru, vantaru
Mājās nākot (kājas gaisā vicina lēnām, rāda, ka ķeras viena aiz otras).

 

Tipu, tapu, vist' ar gaili

Tipu, tapu, vist' ar gaili, (tāpat tipina gaisā kājeles)
Kur mēs abi čāposim? (turpina tipināt)
Dziļi sniegi, (paceļ kājeles uz augšu, atraujot dibenu no gultas)
īsas kājas, (saliec kājas celīšos pie vēdera)
Tālu salmu gubenīts (lēni nolaiž abas kājiņas uz gultas un nedaudz „pakrata” mazo).

 

KLĒPĪ SĒŽOT

 

Zīlīte, žubīte...

Zīlīte, žubīte, (vicina rokas kā spārnus)
Daudz tavu bērniņu - (pagrozās viduklī uz abām pusēm)
Divi guļ (plaukstas zem vaiga),
divi kuļ, (sit ar plaukstām pa ceļiem)
Divi brauc mežā, (krata, kā jājot kunga zirgus)
Divi velk (atgāž bērnu guļus uz muguras),
divi stumj (saliec bērnu uz priekšu)
Divi tek pakaļ. (izliek bērnu no klēpja uz grīdas)

 

Jāju, jāju kunga zirgu

Jāju, jāju kunga zirgu,
Kad tas kritīs, citu ņemsim! (kustina kājas uz augšu un leju, imitējot zirga rikšus)
Tā jāj kungi, (lēni šūpo kājas no vienas puses uz otru: kungi jāj soļos, taupot zirgu)
Tā jāj kalpi, (imitē straujus rikšus, jo kalpiem zirgi nepieder)
Šitā mazi "Jānīši"; (saka bērna vārdu, rindu atkārto vairākkārt, un mētā bērnu lielos auļos uz augšu)
Grāvī - blaukš! (izmet bērnu no segliem sev blakus gultā, jo zirgs ar nav dumjš)
 

 

Jājam, jājam rāceņos

Jājam, jājam rāceņos
Uz tiem tēva (vecmammas, suņa Dukša, brāļa Ulda) tīrumiem! (jāj kā iepriekš)
Satiek ceļā saimenieku, (piebremzē straujo gaitu)
Met to maišel' krūmos! (zagt nav labi, tāpēc viss beidzas kā ar kunga zirgu)

 

Ai, vilciņi, pelēcīti...

Ai, vilciņi, pelēcīti, (ar abām rokām saķer galvu un pārmetoši šūpo)
Kam tu gāji jēru zagt? (pašūpo klēpī kā jājot rikšos)
Noķers tevi, (ātri, sīki krata klēpī sēdētāju, vienlaikus apskaujot)
nošaus tevi, (turpina kratīt, sakāmo pasaka, pieliekot lūpas pie kakla, lai drusku kutētu)
Novilks tavu kažociņu! (izkutina paduses un punci)

 

Zirneklītis putru vāra

Zirneklītis putru vāra (abas rociņas izstieptas uz priekšu purina)
pele nesa ūdentiņu (sit plaukstiņas pret grīdu)
pele ceļu nezināja (noplāta rociņas)
zirneklītis parādīja (māj abas rociņas uz priekšu)
te taciņa, te taciņa (rāda kur ir taciņas uz bērna ķermenīša)
un te taciņa (pakutina padusītē)

 

Biz-biz mārīte

Biz-biz mārīte uz augšu skrien,
Uz augšu vien, uz augšu vien (ar 2 pirkstiņiem iet mazajam no kāju pirkstgaliņiem uz augšu),
Tipina ar mazām kājiņām (pārtrauc "iešanu" un paliek uz vietas tipinot),
Žviuks,uz savām mājiņām (roku strauji atrauj no mazā un, pirkstu galus tirinot, it kā aizlido).

 

Kādus skaitāmpantus mazajam zini TU? Padalies savās zināšanās!