Svētdien Adrians ar Denīzi piedalījās Seb velomaratonā Siguldā un tā kā laiks bija jauks,tad apvienojām patīkamo ar lietderīgo.
Pēc braukšanas devāmies aplūkot Siguldu. Pēdējo reiz Siguldā bijām trīs gadus atpakaļ, Denīzes vēl nebija un Adrians bija mazs.
Ko tad mēs redzējām un iesaku arī jums apskatīt.
Spieķīšu parks! Skaists ,mazs parks,bet bērniem un arī pieaugušajiem dikti patīk! Spieķīši tomēr ir tāds Siguldas simbols. Kādreiz skolas ekskursijās visi vienmēr pirkām.
Cik jauki ,ka dēls liels un var piestrādāt par fotogrāfu,mammai ar tēti ar tiek kāda kopbilde:)
Nekad nebijām braukuši Siguldas panorāmas ratā. Bet parādot Adrianam ,viņš ļoti gribēja. Tad nu drosmīgie vīrieši devās piedzīvojumā-Sigulda no augšas.
Iegādājāmies biļetes!
Un aidā!
Mazā Denīze bija aizmigusi,tāpēc mēs dāmas palikām lejā.Man gan augstums īpaši nevilina,tāpēc arī izlēmu nebraukt.
Bet skats no augšas pasakains! Adrianam nemaz nebija bail.Viņi varēja braukt divus apļus.
Laimīgi pasktījušies uz Siguldu no augšas,tālāk devāmies aplūkot vēl vienu skaistu skatu!
nedaudz bailīgi un nogāze paliela.:)
Jau no Panorāmas rata augšas Adrians pamanīja Tarzāna trasi. Dikti gribējās protams.
Nu tad ļāvām arī to prieku-šoreiz rodeļi kopā ar tēti.
Tarzāna parkā protams darīt ir daudz ko- gan lieliem ,gan maziem. Izpētot piedāvājumu secijājām,ka gribētu kādreiz lielākā kompānijā atbraukt un iziet trasīti-gan mēs lielie,gan arī bērni. Bet tam pasākumam jānobriezt,jo līdzekļus tas prasa- un ne mazus.
Bet šoreiz tikai rodeļi. Cenas : 3-6 gadi bez maksas, pieaugušo pavadībā, bērniem 7 -17gadiem 1.50eiro; 18+ cena 3eiro.
Es pa šo trasi esmu braukusi,un jāsaka ir ko baidīties, adrenalīns pamatīgs. Tāpēc izdomāju,ka es ar Denīzi noteikti nebraukšu,jo bail kā viņa reaģēs. Pirmie braucienā devās tētis ar Adrianu.
Nu dikti jau patika -abiem. Mēs meitenes gaidījām ,kad viņi atbrauks atpakaļ.Tad nu Denīze rāda uz rodeli un saka - Es braukšu!!!
Puiši atgriežas. Denīze vēl ar vien gatava braukt- tētis riskē!
Un rezultāts labs. Meitai tiešām patika.Protams viņi nebrauca ātri.Tomēr Denīze laimīga bija! Viņa arī brauca! Ar pacēlāju arī nekādu problēmu nebija. :)Abi divi brauca cieši saķērušies.
Secināju,ka mazi bērni nav traucēklis atpūtai.
Vēl te mazajiem autoskola.
1 eiro jāiemet mašīnā un viņa brauc 3 minūtes. Protams laiks ir dikti mazs.Bet nu vienu braucienu atļāvām,lai nu papriecājas.
Tā kā bija jau pavēls, visi noguruši,tad vairāk arī neko no atrakcijām neizbaudījām. Pastaigājām pa parku- apskatījām pīlītes, baznīcu. Baznīcai Adrians izrādīja īpašu interesi,jo dārziņā bija viņiem stāstīts ,ka baznīcās cilvēki precās. Bet iekšā neiegājām,jo tur notika dievkalpojums.
Šoreiz no Siguldas tas arī viss. Bet tur ir vēl daudz ko redzēt un daudz kur pabūt! No sirds iesaku visiem izbaudīt Siguldas skaistumu ne tikai rudenī,bet arī vasarā.
Jā, mēs arī divus apdzinām😃 jautrākais ,ka viena no tām bija paliela meitenīte ar 12collu riteni😀
Bet Denīzei jau protams galvenais bija piedalīties. Adrianam gan bija citi mērķi,bet bardaks liels un izredzes mazas.
Nezinu, kā ir Rīgā, bet šiem ārpus Rīgas organizētajiem maratoniem jaunākā grupa ir 2011.gads un jaunāki, tikai SEB ir 2010. un jaunāki, bet nevar salīdzināt 2010.gada braucēju ar 2011.gada.
No visiem ārpus Rīgas organizatoru maratoniem (par Rīgu nav pieredzes), SEB ir visnedrošākais, jo, tieši tā, ātrumi ir ļoti lieli, bērni ļoti spēcīgi, kamēr grupā ir arī tādi, kas nav ļoti spēcīgi, tad sanāk tādi nevajadzīgi starpgadījumi, kā arī skaitliski ļoti daudz to bērnu.
Denīze ļoti apzinīgi veica savu lielo apli 😀
Nu teorētiski mazākie ir 2010 gada braucēji😀 bet mēs kā kārtīgi vecāki,kas terorizē bērnus,mazo arī laidām😃
Bet vispār seb ir bīstams maratons bērniem- visi vienā čupā , ātrums liels(īpaši 5,,6,7 gadīgajiem,) un aplis parasti nenormāli mazziņš.Bet visādi citādi protams bērniem prieks. Denīze bija sajūsmā.