25.04 17:00-18:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 8
Sveiki!
Nebiju domājusi, ka mans pirmais blogs būs par šādu tēmu, bet šoreiz tik ļoti gribēju izteikties, ka nolēmu uzrakstīt.
Tāpat kā citas mammas, arī es ikdienā uzturos savā bēbīšmammu čatiņā, kurā pārspriežam dažādas tēmas par bērnu audzināšanu un arī par dzīvi kā tādu.
Sarunas dienu no dienas samērā līdzīgas: cikos katras bērns piecēlies, cik reizes paēdis, cik daudz paēdis, cik daudz piena atgrūdis, cik reižu pakakājis... STOP! Jā, mēs te par kakāšanu nedaudz parunāsim.
Vienu reizi, kad mūsu bēbjiem bija aptuveni 3 mēneši, piefiksēju, ka viena mamma stāsta, kā viņa savu bērnu kakina virs izlietnes. Ko tas nozīmē? Tiklīdz bērns ir pamodies vai arī pēc acīm redz, ka viņam tūliņ kaut kas būs biksēs, fiksi skrien uz vannas istabu, rauj bērnam drēbes nost, tur virs izlietnes, kamēr viņš pakakās.
Pastāstāstīju par šo savam vīram, kurš man pavaicāja, vai tajai mammai pietrūkst naudiņas, lai nopirktu pamperus?
OK, lai jau katrs dara, kā zina. Esmu jau divu bērnu mamma un viņi man aug par samērā normāliem cilvēkiem.
Pienāca mūsu grupiņas bērniem aptuveni 5 mēneši, kad viena pēc otras mammas sāka stāstīt, kā viņu bērni "iet" uz podiņa. Vārdu "iet" rakstu pēdiņās, jo bērni vēl nerāpoja, kāda nu vēl iešana uz poda. Bet līdzīgi kā kakinot uz izlietnes, arī šeit mammas savus bērnus uzsēdina uz poda (tas nekas, ka šie vēl grīļojas kā priedes jūras krastā vētras laikā un nav stabili) un gaida, kad nu mazuļi nokārtos savas vajadzības.
Reizēs, kad citas tagad grupiņā lepojas, kā viņu bērni tagad kakā tikai podiņā, sajūtos kā baltais zvirbulis, jo mans puika vēl tikai slapina autiņos un podiņa iegāde mums vēl nemaz nav padomā.
Sāku prātot, vai tā tagad ir tāda kā modes lieta radināt bērnu uz podiņa vēl pirms viņš vispār sapratis, kas tas ir, iemācījies pats apsēsties un staigāt?
Mans viedoklis kā divu bērnu mammai ir, ka šādā veidā mammas var panākt tikai pretēju efektu, jo, kad bērns kļūst pieaugušāks un apzināsies procesu, kas notiek uz poda, viņš varbūt izrādīs nepatiku, ka viņam tas visu laiku uzspiests un nemaz uz poda neies?
Priecāšos, ja jūs padalīsieties ar savu pieredzi. Vai es vienīgā tāda dīvainā, kuras bērns no pirmajiem dzīves mēnešiem netiek sēdināts uz poda?
Vienalga man nešķiet pareizi noknābāt kādu, kas uzdrošinājies darīt citādāk.
Pilnīgi vai kā tās leģendārās vīramātes, kas tikai pukst "visu mūžu darīju tā, tagad šī nez ko izdomājusi".
Man tieši interesanti šķiet izzināt dažādas metodes, pieejas; tas galīgi nenozīmē, ka viena no tām ir jāpasludina par vienīgo pareizo un ka tev, kas to nepiekopj, jānostājas uzreiz aizstāvības pozā.
Un rokas nost no mazgājamajām autiņbiksēm. Es lietoju apmēram 70% laika (kopš ieviesu veļas žāvētāju).
Man liekas muļķīgi atgriezties pie kaut kādām senām, arhaiskām metodēm, kuras varbūt tolaik bija kā alternatīva biežai autiņu mazgāšanai. Turpetī tagad, kad ir izdomāti pamperi, tad apgrūtināt sevi ar bērnu "izsēdināšanu" ir totāls absurds, tas ir tas pats kā atgriezties pie mazgājamiem autiņiem. Nu kāds visā tajā ir labums? Tak visi bērni, VISI, iemācās iet uz podiņu, neviens pamperos uz skolu neiet, tad kur problēma?! Tās "zaļās" ģimenes bieži vien ir tik tumsonīgi atpalikušas ar aptumšotu prātu un skatu uz dzīvi, ka nu es nezinu...
Sen tā nebiju smējusies lasot blogus internetā. Tā mamma laikam ir padumja. Patika vīra variants par naudu un finansēm, es ar par to iedomājos,
Nedomāju viss, ka "Akmenslaikmetā Bezvešenes ērā" bērni tika kakināti/čurināti uz izlietnes vai nu kur tur knapi piedzimuši. Mēs bijām mammai 7 bērni un arī autiņi tika mazgāti tik ilgi, cik vajadzēja. Neviens no tā nav nomiris, visi dzīvi, arī mana mamma.
Vēlreiz saku - minētā metode nav gluži sēdināšana uz poda.
Te var palasīt sīkāk.
http://www.zidisana.com/2015/03/dabiska-bernu-higiena-dzive-bez.html
Personīgi pazīstu 2 mammas, kas šo piekopj, un joprojām nesaprotu, kāpēc viņas būtu jākritizē un jāsaukā visādos vārdos ☹ Kaut vai iedziļinājušās būtu, pirms brēc "kā tā var sēdināt uz poda, ja nesēž"- nu nesēdina uz poda takš... ja arī sēdina, tad, sorry, nav iedziļinājusies tāpat kā jūs.
ja zīdaini ļoti vēro, jānudien var redzēt, kad viņš gatavojas čurāt vai kakāt. Taisnība gan aprakstā teiktajam, ka neveiksmju % ir augsts. Bet metode veca kā pasaule, jo autiņbikšu ēra ir salīdzinoši nesena, un parastie auduma autiņi pirms automātisko veļasmašīnu plašas pieejamības arī motivēja vecākus darīt citādāk nekā tikai mazgāt, mazgāt, mazgāt.
Uz podiņa var sākt sēdināt, kad b;erns jau stabili sēž, bet arī tas, manuprāt ir par agru.
Nevajag lasīt visu, ko raksta ūbersuperpupermāmuķītes. Tu esi Tu, Tavi bērni ir Tavi bērni un Tu dari tā kā, uzskati par nepieciešamu. Piemēram manējie dēli sāka iet uz podiņu tad, kad diskomforts biksēs piespieda 😃 Un tas notika apmēram pēc 1 gada vecuma .. gāja visādi, bet ar varu neko nespiedu. Viss ok, uz b/d jau bez pampja aizgāja. Nemet kreņķi, lasi mazāk "gudros" padomus un būs labi.
Nepraktizēju agrīnu (nu līdz nesēž, nerāpo)podiņmācību. Bet citas,lai dara kā grib.
Neatbalstu šādas metodes, bet katram savs. Meitai gadiņš, podiņš ir, bet pagaidām nelietojam.
Un tānav gluži sēdināšana uz podiņa kā mazulim, kurš jau sēž un staigā.
Ir tāda metode, es tai vispār ticu, tikai biju par slinku, lai to piekoptu.
Nesaprotu šo nostāšanos kaut kādā aizstāvības pozā. Lietoju savus pamperus, savu pusotrgadnieku arī vēl īpaši nemācu uz poda iet, bet citu mammu metodes mani nesatrauc.
Manam bērnam pēc meneša ir gads, tagad kad jau sācis staigāt, ir dažas reizes apsēdināts uz podiņa, bet vēl ne tuvu nesaprot ko gribu no viņa tajā brīdī.
Piekrīt Diānas Zandes teiktajam, ka bērns jāliek uz poda tad kad sāk iet. Vispar nespēju iedomāties tādu apsudru, ka 3men vecumā būtu mēģinājusi savu bērnu likt uz poda vai kakināt izlietnē.