Samaņas zuduma lēkmes pazudīšot līdz ar valodas attīstīšanos

Pirms kāda laika stāstīju par mazās Fejiņas lēkmēm, kad mazā dāma, tiklīdz kaut ko nedabūn vai arī kāds neizdara kaut ko pēc viņas prāta, aiztur elpu, uz brīdi piedzīvojot savdabīgu samaņas zudumu. Proti, Fejiņa kļūst zila, lūpas zilas, pati – ļengana kā lupata. Šajos brīžos mani pārņem milzīgs stress un neizpratne, ko darīt. Ja nu bērns pēkšņi aizmirst atsākt elpot?

Pirms aptuveni mēneša, kad divu dienu laikā tika piedzīvotas trīs šādas lēkmes, devāmies pie ģimenes ārstes, kura tālāk rekomendēja apmeklēt neirologu. Vakar bijām. Lūk, ko par mūsu emocionālo meiteni parstāstīja speciālists.

Neiroloģe, noklausoties manu stāstu un uzdodot precizējošus jautājumus, piemēram, vai Fejiņai lēkmju laikā neiestājas krampji, vai bērns pēc tam nav miegains u.tml., atzina, ka pie vainas ir tas, ka meitas valoda tikai attīstās un viņa neprot savādāk parādīt savu neapmierinātību un gribu. Tāpēc Fejiņa izvēlas šādu cietsirdīgu variantu, taču tas nedraudot ar to, ka viņa varētu aizmirst elpot. Šādās elpu aiztures lēkmēs bērnam vienkārši sejā jāpūš gaiss, lai izsistu viņu no līdzsvara un iztraucētu darīt ieplānoto, jāiešļaksta sejā ūdens. Pēc sarunas ar ģimenes ārsti katru reizi, kad redzu, ka Fejiņa ievelk dziļi elpu un pamazām kļūst zila, meitai knaibu rociņas un kājiņas, lai iztraucētu viņai nodomu. Tas līdz šim arī ir līdzējis, jo mēneša laikā neviena no lēkmēm nav nonākusi līdz situācijai, kad bērns atslēdzas un kļūst ļengans.

Attīstoties valodai, Fejiņas lēkmes pazudīšot pašas no sevis (kaut kā patiesi būtu), jo savas domas viņa izteiks ar vārdiem nevis ar šādu sev un apkārtējiem traumējošu rīcību.

Tiesa, lai izslēgtu jebkādu citu saslimšanu iespējamību, neiroloģe vakar iedeva nosūtījumu miega elektroencefalogrāfijas veikšanai. Pieteiksimies uz pārbaudi un ziņosim par rezultātiem.