09.05 18:00-20:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 6
Jebkurš attīstības process ir ļoti interaktīvs process, kas nozīmē, ka cilvēka dzīves gaitu viņam piedzimstot nenosaka tikai gēni. Svarīgs aspekts, par kuru bieži neaizdomājamies, ir arī maksimāli mierīgas, t.i., dzīves bez stresa, ikdienas nodrošināšana ne tikai mazulim, bet arī mammai, neaizmirstot arī par vides drošību.
Pirmajā dzīves gadā - mierīga vide un atvērtība visam jaunajam
Pētījumi ir apliecinājuši, ka stresaina vide būtiski ietekmē bērnu attīstītu, jo sevišķi mazuļus vecumā līdz vienam gadam. Vaicāsiet, kā? Pārmērīgas stresa situācijas ietekmē ne tikai bērna smadzenes, bet arī citus orgānus, jo brīdī, kad cilvēks jūtas apdraudēts, tā ķermenis sagatavojas aizsardzībai un pretreakcijai - paātrinās sirdsdarbības ātrums, kāpj asinsspiediens, izdalās stresa hormons. Gadījumā, ja stresa reakcijas aktivizējas situācijās, kad blakus atrodas vecāki un apkārt ir atbalstoša vide, šie fizioloģiskie efekti var būt pārvarami vieglāk.
Gadījumos, kad stresa situācijas ir ārkārtējas un ilgstošas, piedevām, vecāku atbalsts mazulim nav pieejams, organisma reakcija var pārslogot bērna bioloģiskās sistēmas. Tas, savukārt, var izraisīt toksisku stresu, kas traucē bērna smadzeņu veselīgai attīstībai. Agrīnā vecumā pārdzīvots stress var ietekmēt mācīšanos, uzvedību un arī veselību visos turpmākajos dzīves gados.
Cilvēka smadzenes viselastīgākās ir agrīnajā vecumā, spējot pielāgoties dažādai videi, to mijiedarbībai. Piemēram, pirmā dzīves gada laikā tā smadzeņu daļa, kas spēj atšķirt skaņu, “specializējas” uz valodu, kuru bērns dzird ikdienā, vienlaikus zaudējot spēju atpazīt citās valodās esošās skaņas. Tāpēc ar katru nākamo dzīves gadu būs vajadzīga lielāka piepūle, lai apgūtu jaunas valodas. Ne velti noteikti esi dzirdējusi sakām, ka bērniem iemācīties jaunu valodu ir daudz vienkāršāk un vieglāk nekā tad, kad esi sasniedzis jau 40 un vairāk gadus.
Rotaļājies ar bērnu!
Speciālisti atzīst, ka bērna smadzeņu attīstībai svarīgs process ir kopīga rotaļāšanās ar bērnu, iesaistoties un mijiedarbojoties. Mazi bērni dabiski komunicē rotaļājoties, iesaistot sejas izteiksmes, žestus. Svarīgi, lai vecāki atbildot rotaļās iesaistītos tādā pašā veidā, proti, runājot, žestikulējot. Šāda savstarpēja mijiedarbība ne tikai iepriecinās bērnu, bet vienlaikus veicinās arī viņa smadzeņu attīstību.
Bieži vien vecāki izvairās rotaļāties ar bērniem, uzskatot, ka tas izskatīsies muļķīgi, taču tas tā nebūt nav! Kopīga rotaļāšanās veicina bērna piesaisti vecākiem, uzticēšanos, palīdz bērnam attīstīties un iepazīt jaunas emocijas.
Rotaļājoties ar bērnu izmanto savu balsi un seju - bērns savu vecāku sejas pazīst jau no pirmajām dienām, un tā viņam garantē drošību. Rotaļājoties izmanto arī sarunāšanos, dziedāšanu, atdarini dažādas skaņas. Tas viss kopā bērnam demonstrēs plašo komunikācijas iespēju gammu, jo bērns savā atmiņā uzkrās dzirdēto, redzēto un to noteikti pielietos nākotnē.
Koka kluči - vispateicīgākā rotaļlieta. Visparastākie koka kluči ir lielisks veids, kā bērnam parādīt dažādu formu un krāsu dažādību. Tā kā mazuļi pasauli sajūt ar visu ķermeni, dod iespēju bērnam klučus aptaustīt, apskatīt un arī “pagaršot”, ja viņš to vēlas. Tieši šī iemesla dēļ ir svarīgi, lai kluči būtu izgatavoti no ekoloģiska un bērniem droša materiāla, un kluču apstrādē izmantotās krāsas būtu uz ūdens bāzes.
Lieliski, ja kluči ir dažādu formu, izmēru un krāsu. Pirmajā dzīves pusgadā pateicīgāki būs koka kluči pamatkrāsās - melni, balti, sarkani, zaļi, zili un dzelteni. Svarīgi arī, lai krāsas būtu pietiekami spilgtas, lai bērns laikā, kad viņa redze vēl tikai nostiprinās, spētu tos atšķirt.
Piedāvā bērnam katru dienu rotaļāties ar atšķirīgas krāsas vai formas klucīšiem, lai dažādotu viņa pieredzi!
Bērni jau piedzimst ar spēju koncentrēt uzmanību un saglabāt informāciju savā atmiņā, tāpēc jebkura pieredze pirmā dzīves gada laikā veido pamatus mazuļa smadzeņu un ķermeņa attīstībai, kam būs liela nozīme nākotnē.