![[BEZsaistē] Rasa Vītola](https://maminuklubs.lv/media/cache/09/fa/09fa705b892c55236f9a33e9c225a64c.png)
Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Pēdējā laikā daudz domāju - ir Albertam aizture ar runāšanu, vai tās ir tikai manas iedomas? Protams būs tie, kas teiks ka viss kārtībā, bet tomēr iekšēji urda nemiers, tā nu metu savas bažas blogā. Varbūt izdosies kaut kā nomierināt trauksmi sirsniņā.
Atminos ka Alberts pirmos vārdiņus - mamma un tētis (tets) tieca jau 10 mēnešos. Apzināti norādot uz vienu vai otru - ottiecīgi kuru grb sev tuvumā, tomēr tagad, 1 gads un 6 mēneši, mums pat vārdu mamma vairs nav izdevies sakalusīt ar nozīmi. Jā (mam mam mam) atskan kad ir neapmierināts, kad grib ēst, vai lien mīļoties, bet ne zīmējot uz mani. Arī tēti sauc tai pašā "mam mam mam".
Kāpēc tas ir mainījies?
Kādēļ mans bērns neturpina runāt,
bet šķiet ir apstājies attīstībā?
Vai tiešām mazā brālīša ienākšana ģimenē ir tā ietekmējusi Albertu, ka viņš pārstājis mācīties ko jaunu?
Jā - Jūs teisiet, ka mani iekšējie satraukumi varbūt ir nepamatoti, bet tomēr gribu zināt, lai varētu kā palīdzēt, jo man ir svarīga ik lieta ko viņš dara un vēlos viņam to labāko.
Pagaidām mazuls runājās, savā valdoņā.
Buldurē kā traktoriņš (tuku tuku tuku, brrrr, tak tak tak).
Vāvuļo (aūū, vauauau).
Arī visādi citādi interesanti burtu jūkļi sprūk no mazā runātāja mutes laukā. (mudzijudzi, pljuk, pak, bē, mē).
Kāpēc satraucos? Nezinu. Redzot ko spēj citi viņa vecuma vienaudži, skumstu, jo liekas, ka mans bērns atpaliek.
Kā palīdzēt, kā neuzspiežot veicināt labu valodiņas ritējumu.
Ar attīstošām rotaļām?
Jā, savā ziņā tādas mēs jau veicam.
- Attīstam sīko motoriku krāmējot sīkus priekšmetus no viena trauka otrā.
- Liekam puzles.
- Veram riņķīšus uz tapiņām, uz aukliņas.
- Konstruktori, klucīši.
- Plastalīns (tikai manā uzraudzībā)
- Zīmējām ar krītiņiem
Varbūt pie vainas knupis, jo tas mums vēl liels draugs un nesteidzos to ņemt nost, jo šobrīd lien kā acu zobi, tā arī dzerokļi un sosītis ir vienīgais mierinājums. + arī mazajam brālim ir knupis, tādēļ kā es tā tagad ņemšu nost lielam brālim, bet mazajam nē. 
Varbūt vaina manī - par maz runājos ar puikiņu. Jā - kad esmu mājās viena vairāk klusēju un runājos tikai tad kad daram kādas darbības, t.i. ja ēdam, vai spēlējamies utt. Sprast jau viņš mani saprot, jo kad saku ka dosimies mazgāt muti, vai zobus, vai ēdīsim - viņš visu dara un nāk līdzi. Grūtāk ir ar lietu pienešanu. Ja saku, ka jāatnes bumba, tad it kā pie bumbas aiziet, bet nest man nenes.
Ja lūdzu, lai nāk pie manis klēpī, nenāk.
Dažkārt šķiet ka nedzird mani, ja saucu viņu vārdiņā.
Kopumā - cenšos sevi bremzēt un nestresināt sevi lieki, jo protams katram bērnam ir savs attīstības temps un ceru ka drīz arī mans rakaris teiks pirmos sakarīgos vārdiņus. Tomēr ir bailes, ka varbūt laikus nepamanu valodas aizturi un bērns tiešām sāk atpalikt attīstībā. Rīt dosimies pie ģimenes ārstes uz 1,5g vizīti - svērsim, mērīsim un runāsim arī par attīstību - ceru no dakterītes sagaidīt kādu skaidrojumu. Bet līdz tam....
Kā rīkojāties Jūs, kad likās, ka bērns nedara atbilstoši savam vecumam paredzētās lietas? Kā sekmējāt valodiņas attīstību?
Parunāsim!
---
Rasa (mazais91)
Bijām šodien pie ģimenes ārstes un viņa mierināja sakot ka puiks attīstībā ir visās normās un pat vairāk, un tas ka vēl nerunā nenozīmē ka ir kavēta attīstība, vai kas cits. Labs nākot ar gaidīšanu. 😀 Protams mūsu centieni - grāmatu lasīšana, attīstošās rotaļas noteikti tādēļ nav jāpārtrauc. JO tas tikai sekmē attīstību un veido ciešāku saikni starp mums un bērnu.
sveika.
tu vari pievietoties mūsu 2012.gada februārēnu pulciņām 😀
Pārbaudiet dzirdi mazajam.
Manam puisēnam 2,7 gadi un nerunā vēl. Ar dzirdi viss kārtībā. Cītīgi veicu sejas un kakla masāžu, ko ieteica mikrologopēds. No vārdiņiem saka - mamma, tete, jā, nē.
es uzskatu, ka Tev nav jauztraucās, ja tam bērnam būtu trīs gadi un tad vēl viņš nerunātu, tad gan varētu satraukties.
šajā vecumā ( 1,5), tas ,ka viņā nerunā tik daudz cik tu vēlētos ir pilnīgi normāli.
reāli, Tu gribi lai viņš runā, bet viņš pats zin kad viņam jāsāk runāt 😀
tā kā no stress
Alberts no rītiem ierāpjas klpī un sēž un acīs skatīdamies kaut ko savā valodiņā stāsta. Parasti mīļi ar vīru nosmejamies, ka mazais grib visus naktī izsapņotos sapnīšus izstāstīt. BEt jā - šie brīži arī ir samērā reti un kad tie ir, tad tos novērtēju un cenšos ar viņu runāties.
Pēdējā laikā jau kad saku "mamma", tad it kā pāris reizes ir sanācis viņam pēc manis atkārtot. Kad saku "tētis" , tad gan aizgriežas prom un viņu vairs saruna neinteresē.
Mums ar grāmatu lasīšanu arī kā jums - kad sāku lasīt, tad rauj ārā no rokām un plēš lapas. Tad nu vakarā iesākusi esmu tā, ka ielieku gultiņā. Viņš smuki apsēžas, es arī pie gultas notupstos un šķirstu grāmatu lasot dzejolīšus vai īsas pasaciņas, tad nerauj no rokām ārā, bet ar pirkstiņu līdzi baksta + vakarā enerģijas viņam vairs nav tik daudz tādēļ mierīgāks. Domāju ka pēc kāda laiciņa, kad sapratīs ka grāmata pardzēta lasīšanai un bilžu skatīšanai, tad arī sākšu pašam dot, bet līdz tam negribētos viņam ļaut tās grāmatas pluinīt - žēl.
Paldies mīļās, tiešām lasot Jūsu komentārus sords palika mierīgāka un saprotu ka Albertam ir savi tempi un nodomi, kā un kad sākt runāties ar mums.
Protams ka attīstošās rotaļas turpināsim. Esmu domājusi par mannas bļodas piedāvāšanu - lielā bļodā ieber mannu, tad ieber dažādu krāsu lietiņas un lai lasa ārā. Ja arī mannu mutē iebāzīs, nekas traks, jo ēdams.
Man puikam šajā vecumā bija citas aktualitātes, nevis runāšana 😀 Runāt teikumos sāka pavēlu - 2 gadi 9 mēneši, bet tad, kad sāka, tie teikumi bija tādi, ka es pa brīžam mulsu no viņa gudrības. Es vairāk sliecos uz versiju, ka bērns uzkrāj zināšanas, bet kaut kādā viņam izdevīgā/interesantā brīdī būs atgriezeniskā saite. Man vismaz puikam tā bija ar burtu mācīšanos - kaut kādas mācīšanas mēģinājumi bija ap 2 gadiem, bet no malas bija sajūta, ka tas viss kaķim zem astes. Toties vēl pēc gada viņš ļoti spilgti parādīja, ka ir šo info uzkrājis. Tas pats ar skaitļiem.
Jā es arī gaidu vasaru, kad vairāk dzīvosimies pa laukiem. Tur ir suņi, kaķi, kas iraisa lielu sajūsmu un spiedzienus. Zaļa pļava, smlšu kaste - tā teikt laba vide kur attīstīt jaunas pramses.
PAr to pusgadu - domāju ka kaut ko jau sāks runāt, bet šobrīd tiešām sajūta tāda ka viņu runāšana nemaz neinteresē, un tas biedē.
Vai esat sākušas lasīt grāmatiņas? Man viena mamma stštīja ka tad viņiem ar dēlēnu aizgāja viss kā pa sviestu un sāka atdarināt grāmatā attēloto dzīvnieku, lietu nosaukumus.