Ķermeņa masāža
20.04 14:30-15:30
Brīvo vietu skaits: 1
Labdien!
Mums ar draugu ir paradums vairākas reizes mēnesī doties „iekarot” kādu no Rīgas restorāniem. Tā kā manam draugam ļoti patīk raidījums par tām Latvijas garšām (nekad neesmu iedziļinājusies nosaukumā), viņš jau iepriekš noskata, kura būs mūsu nākamā degustācijas vieta.
Bet šoreiz negājām viss uz kādu nezināmu vidi, bet gan uz restorānu, kuru iepriekš jau bijām pārbaudījuši. Nedaudz ieskatam par pašu restorānu: restorāns atrodas viesnīcā „Tallink Hotel Riga” uz Elizabetes ielas. 2013.gadā bija iekļauts Latvijas restorānu TOP 50-niekā (godpilnajā 10.vietā). Tātad, reitings diezgan ok. Un tagad mans subjektīvais viedoklis:
Lokācija: ērta, ja jāiet ar kājām, neērta, ja jāparkojas ar auto (ir pazemes stāvvieta ar savdabīgu liftu automašīnām).
Atmosfēra: interesants, nedaudz intīms (atdalīts no ēdnīcas tipa telpas viesiem) interjers.
Ēdienkarte: interesantas garšas kombinācijas, lielas cerības uz sātu var nelikt (Eiropas virtuve). Ir bērnu ēdienkarte.
Cenu diapazons: diezgan augstas cenas (vidējais rēķins 3 cilvēkiem (t.sk. bērns): līdz 40 eiro bez alkohola).
Fīčas: smēķētāju istaba (tiem, kam aktuāli), bērnu rotaļu stūrītis.
Bijām šajā restorānā pirms kāda pusgada divatā, taču šoreiz izdomājām, ka iesim kopā ar saviem lietuviešu draugiem un mūsu mazo dēliņu (2,9 gadi). Jāpiebilst, ka mēs nevairāmies apmeklēt restorānus, izbraukuma pasākumus, banketus, afterparty kopā ar bērnu, jo radinām viņu pie saviesīgas dzīves, manierēm utt. Un daudzi mūsu kolēģi, draugi, paziņas, radi, biznesa partneri par šādu mūsu rīcību vairs nemulst, jo sapratuši, ka Gustaviņš ir pilnvērtīgs ģimenes loceklis un tiek iesaistīts tur, kur laiku pavada mamma ar tēti.
Tātad, sestdienas vakarā pēc bērna diendusas devāmies turp. Mūs sagaidīja patīkama izskata viesmīlis, kas palīdzēja novilkt virsdrēbes un izvēlēties galdiņu. Sagaidījām mūsu lietuviešu draugus un sākās vakara patīkamākā daļa – mūsu bērns tika pie jaunām dāvanām, jo nebijām tikušies kopš decembra sākuma. Protams, bērnam emocijas un prieks neizsakāms par jaunām mašīnām, kas turpat arī tika izpakotas un uz grīdas iemēģinātas. Viesmīlis, lavierējot starp mums un mašīnām, atnesa ēdienkartes, lai mēs varētu veikt pasūtījumu.
Lieli piebilst, ka bērnam pie galda viņa vecumā sēdēt ir garlaicīgi un viņš ar mani un savu tēti pārmaiņus cirkulēja no mūsu galdiņa pie Lego rotaļu galda, kas bija novietots pie garderobes.
Tur dežurēja pusmūža sieviete, kas ar vienu aci vēroja gaiteni un sagaidīja viesus (zāles menedžere) un ar otru aci – sekoja līdzi viesmīļu darbam. Pagāja stunda un bērnam sāk apnikt Lego klucīši, viņš grib spēlēt kādu citu spēli – izdomājām pa to pašu Lego galdu pabraukāt ar jaunajām mašīnām un ierakt tās klucīšos. Pa vidu skan mani un bērna smiekli. Vienā brīdī man pienāk klāt Gustaviņa tētis un lūdz darboties klusāk, jo mums it kā esot aizrādījuši, ka mēs te par skaļu. Es viņam pretī – mēs neesam pašā restorāna telpā, bet ārpusē, līdz ar to nevienam īsti netraucējam. Ok, spēlējamies divatā, paiet jau otra stunda un te man klāt pienāk pusmūža menedžere un saka tādu tekstu: „Es jau ar jūsu bērnu vienreiz aprunājos un viņam aizrādīju, ka jāspēlējas klusumā vai jāsēž pie galda.” Es viņai pretī: „Jūs to teicāt nepilnus 3 gadus vecam bērnam? Un jūs domājat, ka viņš vispār saprata, ko jūs no viņa gribat? Un tā arī ņems vērā un visu vakaru sēdēs kaktiņā un spēlēsies klusumā?” Viņa tikai pabola uz mani acis un noburkšķ, ka es varētu pieklājīgāk runāt un ko atcirtu, ka viņa varēja to pateikt vecākiem, nevis bērnam, kurš to aizmirsīs pēc 5 minūtēm. Jautāju bērnam, ko tante teica? Viņš teica, ka neatceras, ko tante teica. Demonstratīvi bērnam teicu, ka mums drīz būs jāiet prom, jo te nedrīkst spēlēties un smieties vai skaļāk runāt (kas viņa vecumā ir absolūti normāli) un ka te vispār nav draudzīgi. Pusmūža menedžere sāk otro raundu: „Kā jums nav kauna bērnam tā teikt. Es taču viņam visu paskaidroju? „ Uz ko es atbildu: „Jūs taču dzirdējāt, ka viņš atbildēja, ka nav dzirdējis vai nav sapratis, ko jūs teicāt. Jums vajadzēja runāt ar mani vai viņa tēvu.” Menedžere saprata, ka es nebūšu tā, kura klusēs, tāpēc ātri pazuda no zāles.
Pēc mirkļa ar Gustaviņu piegāju pie mūsu galdiņa un jautāju – vai kādam šī menedžere kaut ko ir teikusi? Draugs teica, ka kaut ko Gustaviņam bija teikusi: vismaz viņš no smēķētāju istabas bija redzējis, ka viņa ar bērnu runā un kad viņš atnācis kaut ko teikusi no sērijas: klusāk, klusāk… Mūs apkalpojošais viesmīlis, dzirdot mūsu sarunu, iejaucās un menedžeres vietā atvainojās, teikdams, ka pārrunās šo situāciju ar vadītāju un ka viņam žēl, ka viss tā sanācis. Uz ko mēs viņam teicām: „Ok, tad izvāciet bērnu galdiņu un uz restorāna durvīm izrakstiet, ka ar bērniem ieeja aizliegta!”
Rezumē: samaksājām rēķinu un braucām mājās, nebija īsti gandarījuma sajūtas. Mans sašutums laikam bija tik liels tāpēc, ka sen neko tādu nebiju piedzīvojusi. Lai gan citi viesmīļi centās situāciju labot, menedžere vairs zālē nebija sastopama un pārrunāt līdz galam visu neizdevās, jo esmu no tām sievietēm, kam patīk pielikt punktu… Protams, bērns ir bērns, lai gan mēs ar viņu visu laiku kopā spēlējāmies, smiekli, spurdzieni, spiedzieni, drasēšana pa zāli, sēdēšana uz grīdas šajā vecumā ir normāli un daudzos citos restorānos viesmīļi sen pie tā ir pieraduši:)
Līdz ar to mans novēlējums: būsim iecietīgi viens pret maziem bērniem, jo bez viņu burbuļošanas nav iedomājama mūsu ikdiena, un neļaujiet nevienam dīvainam cilvēkam mēģināt jūs "nolikt pie vietas", Gucci123:)
Bilde no portāla: precos.lv
Māmiņas - reportieres, martā jūs gaida gardas balvas no Kāruma!
Paldies, laba doma, ietekšu aiziet😀 Man jau vispār patīk tādas lietas, tāpēc varētu atvērt sadaļu par bērniem draudzīgām/nedraudzīgām vietām.
Mīļās meitenes, mēs vienmēr esam gājuši kopā ar bērnu visur (arī uz biznesa pusdienām, starp citu) un uz maiņām ar viņu pavadījuši laiku rotaļu stūrīšos vai pie galda. Mūsu bērns nekad nav sēdējis viens vai traucējis kādam apmeklētājam, personālam. No tā neviens - ne mēs, ne biznesa partneri vai draugi, radi nav cietuši. "Drasēšana pa zāli" manā izpratnē (un tā dara mūsu bērns) ir nevis bezmērķīga skriena apkārt, bet cirkulēšana ik pa kādam laikam no rotaļu stūra pie galda, lai paēstu, padzertos, pasēdētu un atpūstos. Tāpēc, ja nu kādam ir svarīga romantika vai biznesa sarunas, normāli cilvēki atrod tādas vietas, kur liekas acis un ausis viņus neredz. Ja reiz tu esi atnācis uz sabiedrisko ēdināšanas vietu - restorānu, tur var ierasties jebkurš, sākot no raudulīga zīdaiņa līdz pat baurojošam jauniešu bariņam.
Zinātnes muzeji bērniem LV pamazām rodas http://www.zinoo.lv/ , Zili brīnumi tepat Rīgā un tiešām visu var apčamdīt, izpētīt un aptaustīt
Vecāku egoisms brīžiem ir neizmērojams! Man tiešām nav saprotams, kāpēc tiek apgalvots, ka bērnam vazāties līdzi kā piekabei vecākiem un bērniem nepiemērotiem pasākumiem ir kaut kas baigi labs un bērna izglītībai un attīstībai par labu nākošs.
Es iedomājos sevi super duper augsta līmeņa konferencē visas dienas garumā par kosmosa pētniecību, no kuras man nav ne mazākās sajēgas un par ko man nav nekādas intereses, bet esmu tur aizvilkta līdzi kādam - kāda tur interese no manas puses, knapi spēju aizgaiņāt garlaicību, cenšos neaizmigt, vai vismaz skaļi nekrākt un katrā kafijas pauzē cenšos aizvilcēju pierunāt doties prom, bet šis man saka - re ku smuks lektors, bet tas pēdējais lektors būs super seksīgs, nu pacieties, pacieties.... brrrrrrrrr jau iedomājoties vien man zosāda sametas.
Man tā vien šķiet, ka bērni ļoti bieži nepiemērotās vietās un pasākumos jūtos līdzīgi un to pasludināt par coool.... nu nez, nez.... tikai un vienīgi vecāku ambīcijas!
Pag, "tacu uzskatu, ka attieciibaa pret bernu nevar piemerot klusu un sedet tad es to nosauktu par drastisku audzinasanu, ka berns jau no dzimsanas briza tiek paklauts tikai un vienigi vecaaku velmeem un vajadziibaam! " - vai bērnu vazāšana pa bērnam nepiemērorām vietām un pasākumiem nav tiešā veidā bērna pakļaušana tikai un vienīgi vecāku vēlmēm un vajadzībām? Kur paliek bērna vajadzības pēc sev piemērotas vides un apstākļiem?
Piekrītu, ka ne uz visiem restorāniem un ne visos diennakts laikos var iet ar mazuli, bet, ja šis restorāns saka A, proti, iekārto bērnu stūrīti ar Lego utt., tad ir jāsaka arī B - mazuļi velkomēti. Jeb viņiem liekas, ka mazie ir kā zivtiņas akvārijā, klusi un mierīgi?
Ja reiz biznesa restorāns, tad priekš kam tur bērnu stūrītis?
Ārzemēs, piem. lielākoties bērniem nav atļauts apmeklēt pirtis spa zonās un pie peldbaseiniem un tā ir norma 😉 tā ka....
Lasot šur tur manāmas pretrunas, no vienas puses "mēs nevairāmies apmeklēt restorānus, izbraukuma pasākumus, banketus, afterparty kopā ar bērnu, jo radinām viņu pie saviesīgas dzīves, manierēm utt. " no otras puses "Lieli piebilst, ka bērnam pie galda viņa vecumā sēdēt ir garlaicīgi un viņš ar mani un savu tēti pārmaiņus cirkulēja no mūsu galdiņa pie Lego rotaļu galda, kas bija novietots pie garderobes. (..) Pagāja stunda un bērnam sāk apnikt Lego klucīši, viņš grib spēlēt kādu citu spēli – izdomājām pa to pašu Lego galdu pabraukāt ar jaunajām mašīnām un ierakt tās klucīšos. Pa vidu skan mani un bērna smiekli."
Ja jau reiz audzina pie "manierēm", tad bērnam, lai cik mazs viņš arī nebūtu, ir šīs manieres jāmāca un garlaicība pieaugošo pasākumos priekš bērna būs dzīves norma, ko būs respektēt apmeklējot nepiemērotus pasākumus.
Jā man pašai ir bērni, bet tas nenozīmē, ka es gribētu iet uz afterpartiju, kur mazs bērns nemāk uzvesties un traucē baudīt atmosfēru, vai apmeklēt restorānu VAKARĀ, iespējams ar biznesa pratneri vai draugiem, fonā baudod kāda mazuļa īdēšanu par garlaicību.....
Nez vai tu būtu ļoti apmierināta, ja būtu aizdevusies baudīt romantiskas vakariņas, bet apkārt joņotu pārītis 5-6-7 gadnieku, kuriem vienkārši būtu kļuvis garlaicīgi, bet pāris zīdaiņu izmisīgi protestētu, jo šiem gribētos mieru.... paskaties uz šo situāciju no otras puses.... patiesība ir kaut kur pa vidu 😉
Prieks,ka izvertas sada diskusija un ir dazadi viedokli😀 ari turpmak iesim kopa. Ari musu lietuviesu draugi uzskata,ka berns ir gimenes sastavdala un janem lidzi😀 ka Sandija pareizi teica: raksts paliks atsauksmem publiska vide. Ja kads tur grib iet,var izlasit pieredzi😀
Nu gaumes jautajums. Esam so gandriz 3 gadu laika gan Latvija,gan arvalstis gajusi visur ar bernu,un si ir vieniga reize,kad kads aizradija. Musu gimene visur ejam kopa😀 katrs dara ka grib un var.
Es šoreiz arī nebūšu autores pusē. ☹ Piedod.
Es arī uzskatu, ka ir jāzina vieta un laiks kur un kad doties kopā ar bērnu.
Ko nozīmē nedraudzīga vide? Bija taču galdiņš, vieta bērnam kur uzturēties. Tātad, ir padomāts arī par ģimenēm ar bērniem.
Un man domāt, ka Tu šoreiz situāciju esi nedaudz saasinātu uztvērusi, jo arī Tavas atbildes darbiniecei nav skanējušas gana laipni. 😀 Pat tad ja esam mammas , mums vēl nepieder visa pasaule. 😀
Musu berns nekad nekur nav neko nogazis vai sacukojis. Uz so restoranu nak dazada publika,gan gimenes,gan turisti,gan biznesa cilveki. Norakstiju so uz pilnmenesi😀
Varbūt mums ir palaimējies, bet nekad nav nācies saskarties ar kaut kādu ne tādu attieksmi dēļ maziem bērniem restorānos. Pat tad, ja bērns izgāzis rīsu bļodu uz zemi vai vispār, atstājis aiz sevis nu....ne to labāko skatu.
KĀDĀ RESTORĀNĀ?
Mana reakcija būtu tieši tāda pati kā tavējā. Mans pēdējais laika šoks, kad vienā restorānā palūdzot bērnu krēsliņu apstulbu uz vietas - viņš bija totāli netīra un oda! Tāda sajūta, ka nereizes nebija tīrīts. Rotaļu stūrītī mantas pārsvarā bija salauztas/ saplēstas un netīras un atradās pie ieejas restorānā, kur atverot ārdurvis ir sajūtams vējš..Vnk fui..
Paldies, ka dalījies savā pieredzē- ši ir svarīga tēma. Man gan pēc pieredzes liekas, ka Latvijā restorānos un krogos tomēr pārsvarā ir ļoti draudzīga attieksme, sen jau visi apraduši,ka ģimenes ar bērniem patiesībā ir pamata apmeklētāji.
Bet par Tevis rakstīto - es gan mazliet palabotu - vide nav nedraudzīga šajā restorānā, ja jau reiz tur bērnu rotaļu stūrītis, bet gan personāla attieksme ir nedraudzīga.
No vienas puses, jāskatās, kādai publikai šis restorāns pamatā ir paredzēts - ja tā ir biznesa vide, kur notiek lietišķās pusdienas, var būt, ka menedžere vienkārši rūpējas par šiem viesiemm un varbūt, ka bērni tur ir retums. Tas gan neattaisno viņas uzvedību, jo , ja jau tur ir bērniem paredzēts stūrītis un jūs netrokšņojāt zālē, bērns neskrēja pie citiem galdiņiem, nerāva nost galdautus vai nesita glāzes, tad viņš ir ar savu ģimeni ir tāds pats pilntiesīgs apmeklētājs kā visi citi.
Ja jau reiz kāds no personāla jums tomēr atvainojās, tad es šo norakstītu uz dažu personāliju faktoru - vienkārši varbūt šī menedžere nesen tikai sākusi strādāt, nav pietiekami apmācīta utt. Un ceru, ka restorāna komanda to labos, jo labā slava nu ir bišķiņ iebojāta. Šis blogs paliks internetā tieši ar šādu nosaukumu. Ja kāds iegūglēs atsauksmes par šo restorānu, šāda atsauksme izleks un kāds potenciālais klients būs pazaudēts.
Mūsu Māmiņu klubs Lietuvā ir saskāries ar visai nedraudzīgu attieksmi no "smalkajiem" restorāniem pret apmeklētājiem ar mazuļiem - pat līdz ārā dzīšanai!