Reklāmu manā pastkastītē nemest!

Kad pirms laika ievācāmies jaunajā mājoklī, naivā es nopriecājās, ka beidzot būsim tikuši vaļā no reklāmām, ar kurām tiek pārblīvētas pastkastītes, jo ieeja mūsu namā ir tikai ar tā sauktajiem čipiem. Tomēr liels bija mans izbrīns, kad jau pirmajā dienā savu pastkastīti nācās iztukšot no vairākām reklāmām. Iesākumā domāju, ka kāds no nama iedzīvotājiem, gribot būt labs, laiž mūsu mājā šos “spamotājus”, tomēr pirms kāda laika ļaunuma sakni ieraudzīju pati savām acīm.

Nākot mājās no pastaigas ar dēlēnu, ievēroju, ka mūsu mājā ieslāj kāds vīriešu kārtas tipiņš, kurš ģērbies sporta biksēs un rokās nes plastikāta maisiņu. Vīrišķis mierīgi pie nama durvīm pielika čipu, devās iekšā un pēc īsa mirkļa nāca jau ārā, lai jau ar citu čipu iekļūtu blakus kāpņu telpā.

Tiekot kāpņu telpā uzreiz bija skaidrs, kādi vēji atpūtuši šo interesantā paskata tēvocīti. Izrādās, visas pastkastītes bagātīgi pieblīvētas ar Mego reklāmām.

Protams, turpat kāpņu telpā novietota kartona kaste, uz kuru arī izceļo visas reklāmas, tomēr... kādā brīdī pacietības mērs ir pilns, jo bieži vien starp daudzajām reklāmām var paslīdēt garām arī kāda adresēta vēstule.

Acīmredzot, šāda spamošana pa prātam nav arī maniem kaimiņiem un manīju, ka teju katru dienu kāds no kaimiņiem uz savas pastkastītes uzlīmē lapiņu, kas vēsta, ka viņš turpmāk vairs nevēlas saņemt neadresētus sūtījumus.

Intereses mākta un reizē arī nedaudz izmisuma dzīta, jo reizēm pastkastītē neatliek vietas vairs ikmēneša žurnāliem, kurus esmu abonējusi, izdomāju veikt nelielu eksperimentu, lai pārbaudītu, vai reklāmu iznēsātāji ņem vērā uz pastkastītēm uzlīmēto paziņojumu?

Trešdien ņēmu rokā papīru, flomāsterus un tapa mana uzlīmīte “Reklāmu nemest!” Tūdaļ pat to arī uzlīmēju uz savas pastkastītes durvīm un gaidīju, kas nu būs... Kādi ir mana eksperimenta rezultāti? Jāteic, ka samērā iepriecinoši un reizē pat pārsteidzoši, jo pa šīm dienām esmu saņēmusi vien Repšes kunga jaundibinātās partijas avīzi (acīmredzot, viņi domā, ka tā ir tik svarīga informācija, ka man noteikti jāizlasa), kura, protams, uzreiz aizceļoja uz kartona kasti, savukārt visas pārējās dienas pastkastīte ir bijusi laimīga, jo tajai secen gājušas gan A Aptiekas, gan SuperNeto u.c. reklāmas.

Tātad, tā štelle tiešām strādā, par ko man ir patiess prieks. Vienīgais, vēl jāsagaida, vai paziņojumu, kas uzlīmēts uz pastkastītes, izlasīs arī sporta biksēs tērptais vīrietis, kurš nes Mego reklāmas, jo tās parasti kastītē tiek iemestas dubultā (laikam jau dubults neplīst).

Kāds varbūt teiks, ka ar savu paziņojumu uz pastkastītes atņemu cilvēkiem darbu un līdz ar to arī ienākumus, jo viņiem tagad jāiznēsā mazāk reklāmu, taču... visam ir savs mērs. Tāpat kā ar reklāmām, kas tiek sūtīti uz e-pastiem. Tos drīkst sūtīt tikai personām, kuras ir piekritušas to saņemšanai, kā arī noteikti jābūt iespējai no saņemtā paziņojuma atrakstīties. Ja šādas iespējas nav vai arī esi pārliecināts, ka attiecīgā uzņēmuma jaunumiem neesi pieteicies, Tu esi pilntiesīgs celt sūdzību, iesākumā kaut vai vēršoties firmā, kura sniedz e-pastu izsūtīšanas pakalpojumus, lai viņi pārbaudītu, kā gan Tava e-pasta adrese ir nonākusi minētajā sarakstā.