Reizēm notiek brīnumainas lietas

Es ļoti priecājos, par katru rakstu, kur meitenes raksta, kā iepazinušās un turpina draudzēties. Es virtuāli pazīstu visas un visas meitenes pazīst mani, bet tuvāk zinu tikai Ilzīti.

Bet te, vakar devos mājās no darba, bija pietiekami karsts un sutīgs, kad izgāju uz perona cilvēki gaidīja vilcienu un manu uzmanību pievērsa kāda māmiņa, kas stāvēja bērniņu pulciņā. Divas mazas princesītes un mazs virelītis, kam drīz būs gadiņš. Apskatoties apkārt, konstatēju, ka vīriešu nav, bet meitenei ir rati, tātad būs jādodas talkā.

Gribu gan atzīties, es slikti atceros sejas un tapēc man pat prātā nevarēja ienākt, ka tālākie notikumi iegrozīsies tieši tā.

Kad pacēlu acis, lai piedāvātos palīdzēt, man pretī raudzījās smaidīga seja, kas jautāja, vai tu esi "no siguldas" es esmu "Miniite". VAI NAV JAUKI!

Kad rakstīju savas dārzkopja piezīmes, vienmēr pie sevis iedomājos, kā gan izskatās Miniite. Biju iedomājusies viņu pavisam savādāku un biju ļoti patīkami pārsteigta, ka mans priekštats bija pilnīgi pretējs. Man pretī raudzījas, jauka un drosmīga jauna sieviete, jo es uzskatu, ka trīs mazi bērni šajos laikos ir liela uzdrīkstēšanās.

Mēs visu ceļu pļāpājām, mēs pat atcerējāmies eglītes, kas tagad aug mūsu dārzos ar māmiņu kluba gādību. Tikmēr mazās meitenītes saldi gulēja. Dzīvespriecīgā mazākā atvasīte nelikās mierā ne minūti, viņš bija labi izgulējies, tā kā tagad bija īstais laiks apkārtnes iepazīšanai. .

Es skatījos uz šo jauko ģimenīti un pie sevis domāju, cik tomēr jauki, ka mums ir māmiņu klubs, mēs īstenībā neapjaušam , cik esam bagātas, mums ir draudzenes un atbalsts visā Latvijā un ne tikai un es nemaz nebrīnītos, ka šāda nejauša tikšanās varētu notiks Vācijā, Anglijā vai Krievijā.

Mīļā Miniite, jauku tev ceļojumu uz mājām. Tagad redzot tavus komentārus, vienmēr varēšu pasmaidīt, jo zinu tevi ne pēc nostāstiem. Veiksmi un uz tikšanos.

Andra ( no siguldas)