24.04 10:50-17:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 3
Kamēr citi bauda vasaru ar pilnu krūti, mēs jau trešo reizi cīnāmies ar nepiekāpīgu mošķēnu - klepu.
Maijā klepus mūs apciemoja pirmo reizi. Iesākumā domāju, ka pāries pats no sevis, jo nešķita spēcīgs. Rūpējos, lai bērns neskrien apkārt puspliks vai aplējies, devu daudz šķidruma, arī siltas tējas. Uzmanījos, lai mājās nav caurvēja, centos lietot ventilatoru tikai tad, ja savādāk nevarēja. Cerēju, ka viss norims pats no sevis, kā noticis jau agrāk. Laikam jau tobrīd vajadzēja meklēt kādu sīrupu un ķerties pie nopietnākas ārstēšanas. Iespējams, klepu pati ielaidu, bet par to aizdomājos tikai vēlāk.
Klepus nerimās. Pēc divām negulētām naktīm nosūtījām ziņu bērnudārza audzinātājai un devāmies pie ģimenes ārstes. Apskates laikā tika konstatēts mazliet apsārtis kakliņš, elpošanas laikā varēja saklausīt nedaudz krēpu. Katrā ziņā, nekas traks - bērnam pašsajūta laba, temperatūras nav, ēd un dzer kā nākas, tik vien kā vecāki satraukušies, un naktis visiem tādas "izmuļļātas". Uz dāziņu vest gan nevarot - tad nu atveram manu slimības lapu un dodamies mājup. Ārstēšanas ieteikumi gan niecīgi - daudz šķidruma, atsūkt deguntiņu, ja nepieciešams, palīdzēt izklepoties, saņemu atļauju arī dot iegādāto Brontex sīrupu.
Paiet nedēļa, meita jūtas daudz labāk, ieklepojas vien pa retam, turklāt klepus ir ļoti mīksts. Iesnu vairs nav, prātā vien rotaļas. Bet mamma ļoti vajadzīga darbā, atrast man aizvietotājus ir grūti. Lai kā arī man arī patiktu laiskās dienas ar meitu, es jūtos vainīga kolēģu priekšā, īpaši, ja, palūkojoties uz manu Ievu, ir grūti saredzēt kādu slimības pazīmi. Noslēdzu lapu un atgriežos darbā.
Paiet nedēļa, pusotra, un redzu, ka atkal esam turpat - iesnas gāžas, rejošs klepus rausta mazo ķermenīti gan nakts laikā, gan arī pēcpusdienas miedziņā. Man acīs asaras gan no bezspēcības sajūtas, gan žēluma, gan apziņas, ka atkal būs jāiet pie ārstes un jāņem zilā lapa.
Vizīte norit kā iepriekš, simptomi tie paši - bērns vēl arvien jūtas labi, tik vien kā stipri klepo, ir iesnas, kas vienā brīdī tek straumēm, otrā nozūd uz vairākām stundām, un kakliņš nedaudz apsārtis. Nosēžam mājās astoņas dienas.
Šajā laikā ir grūti sev iestāstīt, ka bērns ir slims, jo mums ir dota atļauja gan doties laukā, gan vannoties vakarā. Dienas laikā Ieviņa ir īsts žiperis, ēd daudz, skrien ātrāk par mani un pieprasa ūdeni ar pārsteidzošu regularitāti. Tik vien kā ieklepojas ik pa laikam.
Kad atkal likās - viss būs labi, pienāca aizvakardienas nakts, kas sakrita ar manām trīs garajām maiņām darbā. Protams, pusi nakts negulējām ne viena, ne otra. Pirms tam vakarpusē bija iesnu plūdi. Draugs mani pēc darba jau tika brīdinājis, ka bērnudārzā audzinātājas sūdzoties par stipru klepu. Atkal. Jau trešo reizi. Pusotra mēneša laikā. Jeb varbūt tas ir viens un tas pats klepus jau pusotru mēnesi? Pati vairs nemaz nezinu.
Lai gan vakardienas nakts bija mierīgāka, īsti pat neceru, ka viss būs labi. Tad nu manī rodas miljons jautājumu - no kurienes tas? Kādēļ netiekam no šī nešķīsteņa vaļā? Kādi faktori varētu veicināt klepus atkārtošanos un attīstību? Atvērts logs pa nakti? Dažas minūtes bez cepurītes? Mirklis ar basām kājām istabā? Vai varbūt pie vainas ir pārāk ātra atgriešanās dārziņā? Iespējams. Bet brīžam ir grūti pārliecināt pašai sevi, ka slimības lapai ir pamatots iemesls, ja bērns jūtas tik labi un izskatās vesels. Vai tiešām vajadzēja sēdēt mājās divas, trīs nedēļas? Varbūt...
Žēl man tā mazā bērniņa, kura muguriņa naktī raustās zem klepus sloga. Nu jau dzīvoju bailēs no nākamās reizes. Tad nu vēlējos jautāt Jums, mammas, - kā jūs tiekat galā ar klepu? Kas palīdz vislabāk? Ko dodat, kad tas tikko sācies? Ko tad, kad liekas jau ielaists? Kādas tautas metodes izvēlaties? Kas, Jūsuprāt, varētu veicināt šādu ieilgušu slimošanu? Vai pie vainas varētu būt pāragra atgriešanās bērnudārzā? Mierinu sevi ar domu, ka mājās meitiņa dara tieši, tieši to pašu, ko dara arī bērnudārzā. Nav nekādas starpības, kur viņa atrodas, jo visur viens un tas pats. Stress dārziņā? Varbūt, taču - Ievai tur patīk. No rītiem vairs neraud, ieiet grupiņā pati, sēž audzinātājām klēpī, mīļojas, spēlējas ar bērniem. Vai tiešām vainīgs dārziņš?
Noslēgumā gribu piebilst, ka salīdzinoši nesen pēc ārstes lūguma nodevām arī asinsanalīzes, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā pēc tik ieilguša klepus, kurš te teju, teju pieklust pavisam, te atkal atgriežas ar pilnu jaudu. Analīzes atgriezās ideālas.
P. S. Foto no personiskā arhīva.
Marko iesnas jau 3 nedēļas, nedēļu bija klepus bez iekšējiem trokšņiem. Arī ārstējām ar tējām, sīrupu, faringospray.. tad parādījās temperatūra, tiklīdz zāles iedarbojās, bērns aktīvs kā vnm, bet tā turpinājās vairākas dienas. Atbraucām 1.reizi uz slimnīcu- analīzes ļoti labas, leikocītu pavisam nedaudz virs normas, kakliņš nedaudz apsārtis- palaida mūs mājās, un turpinājām apārstēt, bet bez kaut kādiem īpašiem medikamentiem. Nepārgāja, atkal temperatūra uz 40.3, atbraucām stkal uz BKUS, sākumā teica, ka varbūt vīrusa infekcija, jo arī atkārtotās analīzes labas, kakliņš nedaudz apsārtis. Tikai vakar kad jau klepus vairāk kā nedēļu, parādījās strutojošā angīna. Lēni, pamazītēm, kamēr attîstījās līdz šim, ko iepriekš pat neviens ārsts nevarēja atklāt
Paturpinot, ja bērnam ir klepus, jāveicina atklepošana, to veicina lēkāšana pa batutu vai gultu, ziepju burbu;lu pūšana, principā pūšana - arī ar salmiņu, ja nav ie rokas ziepju burbuļi, var glāzē ieliet ziepjudeni vai trauku līdzekļa ūdeni un dot lai pūs ar salmiņu, vispār jau vienlaga vai tur ir ziepes vai nav, bet ar ziepēm, sīkam interesantāk.
MILZĪGS paldies par šo komentāru! Tas noteikti ir vērtīgs ne tikai man, bet arī daudzām citām mammām! 👍
Pavēro rūpīgāk, jāsaprot kur tas klepus un no kā - no iesnām, jo tās pil kaklā (tipiski, ka tad klepo vairāk naktī), apaukstējusies. Ja analīzes parastās ideālas, jāskatās vai tas nav kas astmmātisks/alerģisks. Ja turpinātos, es vestu pie pulmenologa. Starp citu, klepu var dot ne tikai saaukstēšanās, bet it kā pavisam nesaistītas lietas, tiesa tas ir reti, bet vienam no maniem bērniem tā gadījās, ka klepus bija no parazītiem zarnās, bet to dokam vajadzētu zināt, un tad ar laiku tomēr to var saklausīt doks plaušās.
Ko darīt - beigt vaktēt plikas kājas - lai jož, beigt pārcensties ar vaktēšanu, logu droši pa nakti var turēt vaļā. No tautas līdzeļiem - atkarībā no klepus veida - siltas tējas ar medu, silts piens ar sviestu un sodu (ja neatklepojas), speciāli klepum - izvāra kartupeļus, pārgriež tos uz pusēm un mazliet padzesē, tā lai uzliekot uz rokas ar griezto pusi uz leju ir karsts, bet neveidojas apdegums. Nogulda bērnu uz vēdera, muguru noziež ar medu, uzklāj virtuves vai kādu citu planu dvieli dubultā vai frotē vienā kārtā, liek kartupeļus ar ārgriezto pusi uz leju un sasedz (muguras daļā starp lāpstiņām līdz vidum), mēģina noturēt max ilgi, vēlams, kamēr kartupeļu atdziest. Medum būtu jāiesūcas ādā, ja ne notīra ar siltu mitru drāniņu. Sasedz un liek gulēt. Tā ir veca metode, bet man apkārt esošie ģimenes ārsti, kuri strādā ar bērniem, un nebūt nav no aizvēstures, to atzīst par ļoti efektīvu metodi. Esmu pati to pielietojusi, un rezultāti ir ātri, bet tas arī varētu būt individuāli.
Vēl viena metode, ne tik sarežģīta, kad parādās iesnas/klepus, BET NAV temperatūra, vakarā izsilda kājas siltā ūdenī (sālsūdenī, vienkārši siltā ūdenī vai ar pievientu sinepju pulveri) un tad ieziež ar sildošu ziedi (piem. LV ražoto egli, hustagel vai kādu citu - aptiekās ir gana liela izvēle), velk kājās zeķes (labāk vilnas, bet der jebkādas) un liek gulēt. Labi palīdz, ja uzķer pašā sākumā, atliek izpildīt 2-3 vakarus un viss pāriet. Sildošo smēri var smērēt arī priekšpusē uz krūtīm - divi labumi - sildošs ehekts un ēteriskās eļļas palīdz dabūt vaļā degunu.
Galvenais nepārdzīvo tik ļoti! Bērni slimo un tas ir pilnīgi normāli, nu nav dzīvē viss tik viennozīmīgi. Visu nav iespējam izskaitļot. Piemēram, tā pati staigāšana ar basām kājām, vienā gadījumā tiks slavēta kā brīnumlīdzeklis imunitātes stiprināšanai, citā gadījumā, kāds teiks, ka tā taču nevarot, bērns saslims. Kam taisnība... Par mazo nekreņķējies, tu jau tā ilgi ar mazo paliec mājās..., nu nesanāk strādājošām mammām dzīvoties pa māju, kad bērns jau atveseļojies. Slimošana ir vertīga imunitātes stiprināšanai. Mieru tikai mieru arī šis laiks paies....
Un bd tur noteikti aplaiz atkal un atkal. Varbut tapec ta. Tomer tur nereti slius mammas aizved, kas citus aplipina. Nu tads rinka dancis.
Klepus ari ir dazads. Ir atkrepojos un bez krepam. Atskiras zales. Vienas tir kaut ko ver vala,otras ne. Neesmu arsts. Tik siki nezinu. Bet klepu nearste ar ieeju aptieka un paprasu kaut kadu sirupu pret klepu,jo vinu veidi ir dazadi.
Ir inhalators majas. Ko tur lej ieksa,to arsts izraksta un apstasta. Tad vel.sirupini. ir bijis ta,ka vakara bernam klepus sakas un nakamaja diena ap pl.12.00 jau gim.arsts izraksta ab del troskniem.
Jā, plikās kājeles mums slimošanas laikā ir tikai tad, kad viņa atkal ir novilkusi zeķes un varen lepna atsoļo pie manis, nesot tās rokās. 😃 Citu reizīti viņa tās klusām un nemanāmi noslēpj, bet vēl kādu vienkārši atstāj istabas vidū, lai pati ar izstieptu pirkstiņu vēlāk sauktu;" Ai, ai, ai! Nav zeķes!" 😃
Katrā ziņā, esmu stingri nolēmusi - ja redzēšu, ka kļūst sliktāk, ne mirkli nedomājot atvēršu lapu vēlreiz un sēdēšu mājās kaut trīs nedēļas. Bērns tomēr pirmajā vietā. Viss, ko vēlos, ir, lai ģimenē visi būtu veseli. Un to jau vēlas katra mamma. 😀
Paldies par komentāru! 👍
Manai mazajai ir palīdzējis Herbisland sīrupiņš, jāsaka gan, ka liku dzert to, kad klepus parādījās, bet efekts bija jūtams ātri. Sīrupu izvēlējos, jo dabīgas izcelsmes sastāvdaļas, aptiekā ieteica. Vēl liku dzert siltu tējiņu un ar plikām kājiņām nelaidu pa zemi, bet gan zeķēm vai kurpēm, bet tad arī bija ziema - lai gan jāsaka, ka cīņa bija liela par siltām kājām, jo viņai patīk ar plikām.
Varbūt mazā Ieviņa saslimst ar klepu atkal, jo tas nav kārtīgi izārstēts un bērnudārzā pastiprinās, jo bacilīši apkārt lidinās un tur nav tāds miers un labsajūta, kā pie Tevis mājās, bērnudārzā tomēr ir vairāk aktivitātes.
Jā, tā noteikti bija mana kļūda. No kļūdām mācāmies, kā gan savādāk. Pat ja ar nejauku pieredzi. ☹
Šovakar liekas, ka ir pavisam labi. Varbūt trešās tūres nemaz nebūs - uzreiz devām sīrupu, liekas, ka palīdz. Nu jau reaģēju momentāli, jūtot, ka atkal tuvojas klepus. 😉
Un tomēr gribētos zināt, kā rīkojas citas mammas gadījumos, kad mazos ķiparus apciemo klepus. Piemēram, mani bērnībā turēja virs kartupeļu tvaikiem, arī kolēģe darbā to ieteica, savukārt ārste šādu metodi nerekomendēja, drīzāk varot ko applaucēt, nekā izārstēties. Tad nu ļoti interesē citu pieredzes un metodes. 😀
Ta ir lielaka mulkiba domat,ka klepus paries pats no sevis. Tiesi otradi. Klepus ir janoker aiz astes pasa sakuma un operativi jaarste,jo maziem berniem vins pat paris stundu un dienas laika var aiziet no maza krekska lidz antibiotikam! Pasai ir pieredze saja zina,un nekad,nekad nepalaujos,ka kaut kas pats no sevis notiks. Vienigi ta varetu mazoties ar iesnam pieaugusais, bet pat tad ir jaskatas vai nepaliek sliktak utml.