Psiholoģiskā palīdzība pēc smagām traumām un kritiskām saslimšanām ir nepieciešamība

Smagos nelaimes gadījumos cietušajiem, kā arī šādu gadījumu aculieciniekiem piedzīvotais parasti vēl ilgi paliek atmiņā, taču tikai retais apzinās, ka šādi pārdzīvojumi var atstāt būtiskas sekas uz cilvēka emocionālo veselību. Tieši tāpēc apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) ir pārliecināta, ka psiholoģiskā palīdzība nelaimes gadījumu apdrošināšanas pakalpojumā ir nepieciešamība, nevis ekskluzīva papildu iespēja. 

Lēmums jaunajā fizisko personu nelaimes gadījumu apdrošināšanas pakalpojumā iekļaut arī psihoterapeitisko palīdzību pēc negadījumiem ir pieņemts, veicot rūpīgu situācijas izpēti, - līdz šim Latvijas riska apdrošināšanas tirgū šāda iespēja netika piedāvāta, lai gan tas ir nozīmīgs atbalsts klientam grūtā brīdī pēc nopietniem negadījumiem, palīdzot ātrāk atgriezties ierastajā ikdienā. “Nelaimes gadījumi - gan traumas, gan smagas saslimšanas – mūs pārsteidz nesagatavotus. Piemēram, uzzinot diagnozi “vēzis”, cilvēks pārdzīvo šoku – ir jāspēj pieņemt diagnozi un operatīvi rīkoties, lai izārstētos un turpinātu dzīvot, un speciālista atbalsts šādā situācijā var būt neatsverams,” norāda Sandra Pietkēviča, BALTA Personu produktu un risku parakstītāju pārvaldes vadītāja.

Vienlaikus BALTA pieredze liecina, ka, izvērtējot sabiedrības paradumus un rīcību, cilvēki reti vēršas pēc psihoterapeita palīdzības, jo neapzinās šādas palīdzības nepieciešamību. “Bieži tā ir neziņa, kā speciālists var palīdzēt tikt galā ar psiholoģisko spriedzi, nereti cilvēkiem arī neatliek papildu līdzekļu šādu salīdzinoši dārgu pakalpojumu apmaksai. BALTA ir pārliecināta, ka par emocionālo veselību nedrīkst aizmirst. Līdz ar to, mūsuprāt, ir loģiski, ka šāds risks iekļauts nelaimes gadījumu apdrošināšanas pakalpojumā,” komentē S. Pietkēviča.

Arī psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Diāna Zande uzsver, ka cilvēki maz izmanto speciālista palīdzību, ja pēc negadījumiem vai citām traumām ir tāda nepieciešamība, jo šāda veida palīdzības meklēšanu bieži vien uzskata par vājuma pazīmi. „Šajā sakarā gribas pat teikt, ka cilvēki vairāk labo savu automašīnu, nevis savu veselību,” uzsver D. Zande. Psiholoģe arī norāda, ka cilvēkiem mūsdienās ir vairāk jādomā par savu emocionālo labklājību, jo cilvēku reakcijas uz notikumiem ir dažādas un bieži vien ir nepieciešama nopietna palīdzība. „Protams, nav standarta reakcijas pēc nelaimes gadījumiem, traumām vai avārijām, jo nav divu vienādu gadījumu. Ikviens indivīds negadījumu var uztvert dažādi – vienam var būt minimālas sekas, kas laika gaitā pāriet un nav jāmeklē speciālista palīdzība, vienam var būt nopietnas ilgtermiņa sekas, kad profesionāls atbalsts un palīdzība ir būtiski nepieciešami, lai atjaunotu savas darba spējas un kopējo dzīves kvalitāti,” tā D. Zande.

BALTA nelaimes gadījumu apdrošināšanas pakalpojuma ietvaros psihoterapeita palīdzība tiek segta līdz 600 eiro apmērā ar vienas vizītes maksas ierobežojumu – 30 eiro, kas nozīmē, ka cietušajam tiek nodrošināts kvalitatīvs pakalpojums pie kvalificētiem speciālistiem. Viena vizīte pie kvalificēta un laba speciālista Latvijā maksā no 15 līdz 50 eiro. „Protams, vizīšu skaits, kas nepieciešams katrai personai, ir individuāls, līdz ar to arī BALTA neierobežo to skaitu, iekļaujoties apdrošinājuma summas apmērā. Ikviens var izvēlēties speciālistu, kuru apmeklēt, līdz ar to arī pielāgojot vizīšu skaitu,” norāda S. Pietkēviča.

BALTA nelaimes gadījumu apdrošināšanas pakalpojumā psihoterapeita palīdzību apmaksā dažādās situācijās, piemēram, tuvinieku nāves gadījumā, ja ir piešķirta 1.grupas invaliditāte, ja pret personu notikusi fiziska vai seksuāla vardarbība. Tāpat psiholoģiskā palīdzība tiek apmaksāta, ja personai konstatēta kāda no kritiskām saslimšanām, piemēram, ļaundabīgs audzējs, insults, miokarda infarkts u.c.