Podiņapmācība mūsmājās

Podiņapmācība mūsmājās

05. Jul 2017, 17:49 laurlapa laurlapa

Labdien, 

Mans dēliņš ir 1 gadu un 6 mēnešus vecs.  Pirmo reizi ar podiņu iepazīstinājām viņu 1 gada dzimšanas dienā, kad podiņš tika viņam uzdāvināts, lai pamazām sāktu podiņapmācību. 

Ātri vien viņš saprata vārdu "podiņš" un kad to pieminējām, mazais ikreiz aizsteidzās pie sava podiņa. Pirmais darbiņš, ko darījām tikuši pie podiņa bija atrast podiņam vietu. Vietu podiņam atradām bērnu istabā stūrītī, lai podiņš dēliņam būtu viegli sasniedzams. 

Un tad mēģinājām pirmo reizi ar pliku dupsi uzsēsties uz podiņa...un kopā skatījāmies,ka podiņš ir tukšs. 

BET...mums ir LIELĀ māsa (3gadi), kurai arī ir podiņš un viņa to izmanto. Skatījāmies kopā, ka māsiņas podiņš nav tukšs un sēdējām vēl. 

Māsa podiņapmācībā ir lielais palīgs brālim, jo bieži vien aicina viņu pasēdēt uz podiņa. Viņš apsēdās un ātri vien piecēlās, skatīdamies, vai tik kaut kas tur nav. Bet viņam nebija, savukārt māsai gan. 

Ikdienā vēl dēliņam rādu no māsas podiņapmācības laikiem palikušo grāmatiņu: "Maksis un podiņš". Tā ir lieliska grāmata, kuru iesaku visiem jaunajiem vecākiem podiņapmācības apgūšanai. 

20170705172936-74291.jpg

Minētā grāmatiņa tik ļoti patīk bērniem un viņus sajūsmina, ka paši labprāt meklē podiņu, jo grāmatā minētais puisītis Maksis gan negribēja iet uz podiņa līdz beidzot aizgāja. 

Manuprāt, podiņapmācību uzsākt var jebkurā gadalaikā. Jā, protams, vasarā ir visērtāk, kad bērns tik ļoti nav jātuntulē un ārā ir silts un visiem labs garastāvoklis.

Pirmais rezultāts no mūsu podiņapmācības bija pēc 4 mēnešiem, kad dēliņš bija 1 gadu un 4 mēnešus vecs. Tad beidzot, negaidīti sagaidījām pirmo čuriņu podiņā par kuru mums vecākiem un māsiņai bija liels prieks, teicām Malacis, saucām urrā, cēlām dēliņu gaisā, pat piepūtām viņam balonu. Viņš tad izskatījās tik priecīgs un apmierināts paveicis savu labo darbiņu. 

Pēc tam katra diena sekoja ar čuriņu podiņā, citreiz pat 4 un 6 reizes dienā, bet....pats jau, protams, neprasījās. Te apsēdāmies un bija, te - tukšs podiņš. 

Un šajā posmā šobrīd esam iestrēguši - podiņā čurā, bet pats neprasās. Uzmini nu,kad tad būs?!

Šobrīd nekādas palīglietas podiņapmācībai neizmantojam, bet noteikti būs pamazām jāsāk izmantot podiņapmācības autiņbiksītes. Esam jau arī iegādājušies smukas apakšbiksītes un nevaru vien sagaidīt, kad tās varēsim uzvilkt. Taču šobrīd bez autiņbiksītēm iztikt nevaram.

Speciālistiem par podiņapmācību gribētu pajautāt: vai zēniem atšķirībā no meitenēm podiņapmācība norit ilgāk vai ātrāk? Un vai zēniem ir daudz svarīgāk nekā meitenēm tikt vaļā no autiņbiksītēm? Kāds būtu vispiemērotākais podiņš izbraukumos kopā ar bērnu?

Padoms citiem vecākiem uzsākot podiņapmācību: Pacietību, pacietību un vēlreiz pacietību un pāri visam mīlestību, tad arī bērniņš apgūs podiņapmācību!