Pirmoreiz pie friziera

Daži zīdainīši piedzimst jau ar dāsnu galvas rotu, citiem vēl ilgi nav matiņu. Saprotams, lielākoties ap gada vecumu matiņi ir teju katram bērniņam. Dažiem cilvēkiem matiņi ir plāni, lēni aug, bet dažiem tie ir biezi, ātri aug. Tā nu sagadījies, ka gan man, gan manam vīram ir biezi mati, kas diezgan naski aug. Līdz ar to mūsu mazulītis pusotra gada vecumā lepojās ar kuplu, biezu, garu galvas rotu. Meitenēm varbūt būtu jauki, bet puisim kaut kā īsti nepiestāv. It īpaši, ja svešinieki dēliņu biežāk nosauc par meitenīti, patīkami nav. (It īpaši, ja bērns ģērbts nepārprotami puišu drēbēs.) Karstais laiks gan ir galvenais iemesls, kādēļ pieņēmām lēmumu atbrīvoties no skaistajām matu cirtām. Matiņi biezi, biezi un kakla daļa bērnam slapja sasvīdusi. Pati zinu kā mati karsē. Tad nu friziera apmeklējums bija arī veselības un labas pašsajūtas jautājums. 

Atkāpei - matu garums pirms friziera bērnam bija ap 7 cm, vietām pat 10 cm. 

Tātad - frizieri vajag. Kur? Meklēt kādu speciālu bērnu frizētavu, iet uz pieaugušo frizētavu, speciālo vīriešu...? Bērnu frizētavai, mūsuprāt, bērns vēl par mazu. Speciālai vīriešu frizētavai arī (to varētu nākošreiz). :) Izvēlējāmies salonu, kur matus griežu un veidoju pati un dažkārt arī vīrs. Salonam izstāstīju, ka būs pusotrgadīgs klients un, ka vajadzīgs tāds frizieris, kas prot apieties ar bērniem. Dabūjām ērtu laiku pēc dažām nedēļām. Uh! Tagad laiks gatavoties.

Biju dzirdējusi, ka pirmā vizīte pie friziera var būt dažāda. Visnesenākā paziņu pieredze bija ar trīsgadnieku, kuram lokas apgriezt bija grūti. Bērns esot nesapratis, kas notiek. Nav varējis mierīgi nosēdēt. Ir sācis raudāt (jo sveša tante aiztiek matus un kaut ko nesaprotamu dara). Un tad nu domāju, ko varētu darīt pusotrgadnieks, kuram arī nevar palūgt, iestāstīt, ka drusku, drusku jāpasēž mierīgi. Gatavojoties asarām, niķiem, utt, nolēmām, ka, pirmkārt, vispirms matus griezīs tētim - lai bērns redz, kas notiek; otrkārt, izvirzīsim prioritāri griežamās zonas, lai, ja bērns kļūst nemierīgs, varam doties prom. 

Un nu klāt ldiena, kad dodamies visi trīs uz salonu. :) Vispirms matus griež tētim. Bērns redz. Iejūtās. Iepazīstās ar telpu. Diemžēl, jau paspēj sagurt. (Vienojāmies, ka nākošreiz bērns būs pirmais.) Un tad, kārta mazulim. :) Apsēdināts tēta klēpī sāk protestēt par apmetņa likšanu. Saprotams, jo neko nevar padarīt ar rokām. Risinājums - izvelkam rokas ārā un friziere laipni aizdod ūdens pūšamo pudelīti, ar kuru bērns visu procedūras laiku spēlējās. 

Frizierei pieteicu, ka man albumiņam vajag pirmo matu šķipsnu. Tad sākām ar to. Veiksmīgi nogrieza un es smuki savācu. Tad ķērāmies klāt prioritārajām zonām. Vispirms priekšpusē, kur mati  līda mutē. Tad aizmugurē, kur kuplās lokas sviedrēja pakausi. Un tad... bērns apmierināts, spēlējas ar pūšamo, sēž rāmi, mierīgi. :) Super! Turpinām!

Rezultātā perfekts, pat izfilēts matu griezums. :)

Ziniet, pēc tās aptuveni pusstundas bērns izskatās vizuāli daudz vecāks. Ņemot vērā auguma aprises, es teiktu, ka stabils "bērnudārznieks" uz vismaz diviem, trim gadiem. Pirmās dienas bija ļoti grūti pierast pie jaunā izskata. Bet, bērnam to vajadzēja. It īpaši šajā siltajā vasariņā. :)

Kad, Tavuprāt, bērns ir jāved pie friziera? Kad pirmo reizi jāgriež mati?

Attēls nav mūsu, bet no jeanlouisdavid.us