Pirmo reizi pie zobu higiēnista

Kādu brītiņu gan te iepriekš, gan citur salasījos bez maz vai briesmu stāstus par mammu pieredzi, kā viņām gājis, vedot mazuļus pirmo reizi pie zobārsta. Lai arī man divi jau lielāki bērni, tik mazā vecumā kā Terēzi (2,3) nevienu no viņiem nebiju vedusi uz dentistu klīniku. 

Jau kādu laiku atpakaļ biju ievērojusi meitiņas mutē, ka kādam zobam rādās nesmuks pelēkums. Domāju, ka noteikti jāpārbauda, vai nav caurums. Pierakstīju bērnu pie higiēnista turpat, kur gan hgiēnistu, gan zobārstu 2x gadā bez maksas apmeklē arī lielie puikas.

Vakar bija lielā diena:) 11 no rīta bija jābūt pie higiēnista. Kā par nelaimi mazā pamodās kašķīga, bet neko-pieraksts ir, tāpēc jābrauc. Paēda brokastis, sapucējās, un devāmies ceļā. Pirms tam jau kādu nedēļu viņai stāstīju, ka brauksim pie zobārsta. Domāju, ka meitiņa to, kas tas par vellu, nesaprata:D Bet stāstīju, ka tur būs foršs krēsls, ko var pacelt augšā-lejā, ka daktertantei būs balts halāts, ka viņai uz galda stāv liela, liela mute ar lieliem zobiem, ko tīrīt ar lielu zobu birsti utt. Stāstīju, ka dakere noteikti gribēs paskatīties mutīti un tad smuki notīrīs zobiņus. Mēģināju meitiņai radīt vismaz kādu apjausmu, kā tas  viss izskatīsies. Tiesa, internetā neko nemeklēju un nerādīju. Tik ik pa laikam kopš pieraksta izdarīšanas dieenas ieminējos par braucienu pie zobu daktera (neteicu "higiēnists", jo, manuprāt, par sarežģītu. Bet kas ir dakteris, viņa zina kaut vai no retajām vizītēm pie  ģimenes ārsta).

Tātad vakardiena ir pienākusi, esam ieradušies zobu klīnikā, kur uzreiz arī tiekam kabinetā. Meita ir sabijusies, slēpjas aiz manis. Neko, krēslā iesēžos es un Terēzi paņemu klēpī. Meitiņa griež prom galvu. Daktere mēģina noskaidrot, kā viņu sauc, mīļi uzrunā un jautā, vai parādīs mutīti, bet Terēze spītīgi sakniebj lūpiņas:D Apmēram 2 minūtes daktere stāsta, ko viņa darīs, rāda gaismiņas virs galvas, parāda spogulīti, ar kuru var redzēt tālāk mutītē, kā tur viss izskatās utt. Un Terēze atver muti:) Lēnu garu, ik pa laikam palūdzot atvērt vairāk un platāk, zobiņi tiek nopulēti un sakopti. Pirms rotējošo zobu birstīti likt mutē, dr.pieliek to pie meitas rociņas, lai sajūt, kā tā griežas.  Jā, pirms tam ļauj izvēlēties, kuru zobu pastu gribēs-rozā, zilo vai zaļo. Protams, rozā:) Visu, visu pirms tam ļauj pataustīt, pastāsta bērnam, runā balsī, kas bērnu nebiedē un ieinteresē. Protams, dr. apskata, vai nav bojāts kāds zobs. Man par bēdām, tas zobs, ko domāju, patiešām ir ar caurumiņu:( Man lielajam bērnam tik ātri nebija nekad bojājušies zobi, bet 9 gadniekam vēl šobrīd nav neviena cauruma. Nu končas pie vainas...noteikti! Terēze man ir riktīga konču karaliene. Un tīrīt zobus arī katru reizi pēc to ēšanas nesanāca. Būs mācība!

Bet kad zobiņi sapucēti, Terēzei tiek dāvana pēc pašas izvēles-vardīte uz atsperes. Pirmais gājiens pie zobu higiēnista bija ļoti pozitīvs. Nu gan priekšā mazliet smagāka reize, jo urbt zobiņu nav tas pats, kas pucēt, bet tagad jau meita zina, kas tas ir par vellu- "zobārsts":) Saku viņai, ka zvanīšu un pierakstīsimies pie zobu daktera, un meitiņa priecīga atbild "jā!" Ļoti ceru, ka nākamā reize viņai nesabojās labo priekšstatu par zobu dakteriem! Noteikti padalīšos, kā mums gāja.

Lai arī jums veiksmīgi ārstu apmeklējumi!