07.05 10:00-15:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 3
Laiks skrien vēja spārniem. Katra diena ir kā jauna krāsainas un interesantas grāmatas lappuse, tu it kā zini, kas vēl priekšā, bet notikumu gaita ir neparedzama. Un arī mums ir tāpat. Aņuta nupat kā nosvinēja gada jubileju.
Nesenā pagātnē Māmiņu Kluba lapās lasīju ļoti daudz rakstu, blogu, kā arī konkursu stāstu, kas saistīti ar bērna pieradināšanu pie podiņa. Un te nu sāku domāt, ka neviens no maniem bērniem tik ilgi nav staigājis autiņbiksītēs. Aiz loga ir vasara, un tātad - laiks atrisināt šo jautājumu. Vasaras priekšrocības ir skaidras, te nekas nav jāstāsta sīkumos. Ir silti, jāvelk maz apģērba, un tas sniedz iespēju mazulim piedāvāt nokārtoties arī aiz krūmiņa. Ja gadās pieslapināt biksītes, mazuli var ātri pārģērbt, ja līdzi ir kāds maiņas apģērba komplekts. Un tātad.
Pirmais "gatavības" solis
Protams, autiņbiksītes ir ļoti ērta lieta, bet esmu sākusi pamanīt, ka Aņuta cenšas no tām izvairīties, izrāda interesi par podiņu, kad piečurā grīdu, parāda peļķi un rājas.. Tas nenotiek vienmēr, bet tomēr - notiek. Bērniņš ir gatavs, unt agad ir īstais brīdis, kad spert pirmo soli. Arī mammas gatavība nav mazsvarīga. Tāpēc saņēmos un sapratu, ka tas viss tik un tā mums ir priekšā, un nebūs taču pirmā reize. Ieguvām testēšanai Huggies® Pull Ups® un izlēmām - "ne soli atpakaļ!". Tur arī ir slēpjas galvenais podiņmācības noslēpums.
Kārtīgi izpētām
Izrādās, tās ir košas un skaistas!
Otrais solis "Podiņš"
Pats podiņš mums jau bija. Vienkāršas formas, ērts, neitrālas krāsas. To mantoja meitiņa no māsas. Podiņš, kas pārbaudīts laika gaitā.
Sākam pie tā pierast.
Mācāmies sēdēt uz tā.
Trešais solis "Autiņbiksītes"
Iespēju robežās, no tām atsakāmies, mājās lietojam parastas biksītes. Pēc miega un ēšanas sēžamies uz podiņa. Pastaigām lietojam - Huggies® Pull Ups®.
Šīs autiņbiksītes ir plānas un maigas. Tās ļoti līdzinās parastām biksītēm, un tām ir lieliskas gumijiņas gan iekšpusē, gan muguriņas daļā, kas pasargā no noplūdēm un ļauj autiņbiksītēm piekļauties bērniņa ķermenim. Pilnīga kustību brīvība!
Ceturtais solis "Pacietība un izturība"
Tas ir tas, bez kā panākumus nesagaidīt. Peļķes, slapjas biksītes un matrači - tas viss būs, bet ne uz visiem laikiem. Galvenais, nenolaist rokas pat brīžos, kad šķiet, ka spēka vairs nav. Jāatceras, ka tiklīdz atslābsiet, visas pūles un ciešanas - vējā. 
Piektais solis "Runājiet"
Kad redzu, ka Aņuta čurā uz grīdas, pirmkārt, neķeru viņu un nevelku pie podiņa, biedējot viņu ar to. Es ļoti mierīgi sāku runāt: "Ai, ai, ai. Kas tad tā čurā uz grīdas? Uz grīdas čurāt nedrīkst, jāčurā podiņā. Kur ir podiņš?". Aņa vienmēr aktīvi piedalās dialogā. Parāda ar pirkstiņu, ka tā darīt nedrīks un parāda, kur ir podiņš vai iet to meklēt un sēžas uz podiņa. Es cenšos, lai podiņš vienmēr stāvētu uz grīdas bērna redzeslokā, bet akcentēju arī tualetes lietošanu, īpaši, kad uz to iet kāds no mājiniekiem.
Runāam arī par autiņbiksītēm, saucam tās par biksītēm, un stāstu meitiņai, ka tajās nav jāčurā. Pamanīt, ka bērniņš tomēr nokārtojies biksītēs, palīdz speciālais zīmējums, kas izdziest pēc tam, kad autiņbiksītes kļūst slapjas. Kad to pamanu, to akcentēju. Tas palīdz saprast Aņutai, ka viņa ir pačurājusi, lai arī peļķes uz grīdas nav. Un tas ir SVARĪGI.
Lūk, kā izskatās zīmējums pirms un pēc.
Eksperiments!
Nolēmām pārbaudīt, ar ko tieši atšķiras autiņbiksītes Huggies® Pull Ups® no parastām autiņbiksītēm. Ielējām tajās ūdeni.
Tās uzsūc mitrumu nedaudz lēnāk, lai gan, to iekškārtas virsma paliek sausa vēlāk, sākumā uz plaukstas varēja sajust nedaudz mitrumu. 
Ar to viss nebeidzās, pārbaudījām, cik tad tieši var uzsūkt šīs Huggies® Pull Ups®, jo tās ir plānas. Un tātad, tās var uzsūkt teju puslitra šķidruma.
Vēl viens fakts
Vakar, Aņuta aizmiga mājupceļā, un nepaguvām pārvilkt autiņbiksītes. Izrādījās, ka nav par ko uztraukties. Huggies® Pull Ups® autiņbiksītēm ir ļoti maigi lipeklīši sānos, tos ir viegli atvērt, un visu var izdarīt klusi.
Un bez problēmām pārģērbu Aņutu, netraucējot viņas miedziņu.
Visas šīs iemaņas esmu apguvusi ar laiku, arī pie atziņām nonākusi esmu ar laiku. Tas ir mans veiksmes skelets, bet tik un tā - bērni ir dažādi, un visi mani bērni ir pilnīgi atšķirīgos veidos pieraduši pie podiņa. Piemēram, Nastja no 7 mēnešu vecuma naktīs jau gulēja bez autiņbiksītēm un katru nakti ap pusnakti un četriem rītā sēdināju viņu uz podiņa. Ar Aņutu es tā darīt nevaru, jo viņai celšanās ir kā signāls, ka laiks rotaļāties un parunāties. Bet katja pati sāka mosties un prasīties uz podiņa.
Katrs bērniņš ir citādāks, jāiemācās viņos vien ieklausīties un nolasīt viņu darbības. Domāju, ka arī mums ar Aņutu pavisam drīz viss izdosies. Un uz rudeni jau aizmirsīsim par autiņbiksītēm.
Visiem vēlu VEIKSMI podiņmācībā!
Ar siltiem sveicieniem,
Vika un viņas četras pērlītes