Pirmais džeks ciemā!

Ja man būtu šāds skrejritenis, es gan zinātu, kā noskriet mammu, tēti, suni un pat trolejbusu! Tik kustinātu kājas ,ka zib, un kustētu uz priekšu, ka ņib! Tad gan es beidzot noķertu to kaimiņu kaķi!

Mamma ar tēti jau sen nosprieduši, ka man, džekiņam labākajos gados (tas ir, gads un divi mēneši), skrejritenis ir nepieciešams kā gaiss, ko elpoju, vai cepumi, ko graužu! Viņi domā, ka nopirks man tādu nesezonā, jo tad būšot lētāk, lai es, sākoties pavasarim, varu skriet! Un domā par koka skrejriteni. Nu, es nezinu, man vienalga, kādu, ka tik ātrāk!

Vēl jau neprotu pats skriet, bet zinu, ka šis brīnumrīks man diiikti palīdzētu - attīstītu līdzsvaru (tā mamma saka, es nezinu, kas tas ir), trenētu kājas (nu, vairāk jau būs jātrenē kājas manai mammai, tētim vai vecaimātei - tiem, kas tecēs man līdzi). Un ķivere man jau ir! Žēl, ka ne reizes nav uzlikta.

Tiem, kas saka, ka lietas ir jānopelna - es saviem vecākiem jau palīdzu! Re, kā es velku iepirkumu grozu

un palīdzu tētim labot datorus!

Pagaidām pārvietojos ar ratiem.

Bet esmu iemēģinājis arī jāšanu ar zirgu!

Tā ka saturieties - kad es braukšu, zinās visi!!!