Pirmā nedēļa dārziņā aizvadīta.

Beidzot pienāca gaidītā diena , kad meitiņa devās pirmo dienu uz dārziņu. No rīta manī jau valdīja satraukums, kā meitiņa jutīsies, vai neraudās. Atceros kad dēlu vedu pirmās reizes uz dārziņu un atstāju, tad bija raudāšana. Vēlāk pierada un devās uz dārziņu ar prieku.

Pirmā diena.
No rīta mazā piecēlās labā garstāvoklī un ar mani apmierināta čaloja. Biju nolēmusi nedot meitiņai brokastis nedot, jo nebiju pārliecināta ka ja mājās paēdīs un ka arī dārziņā neēdīs.
Devāmies uz dārziņu un sevī jutu satraukumu. Meitiņa mierīgi vēroja dārziņu un kad iegājām grupiņas garderobē pētīja apkārtni. Uzreiz satikām auklīti kurai meitiņa uzsmaidīja. Kad atradām meitiņas skapīti , devāmies uz grupiņu. Meitiņa sākumā vēroja audzinātāju  un kad viņu paņēma uz rokām pat neraudāja un neprasījās pie manis. Ātri atvadījos un devos prom. Kamēr meitiņa bija dārziņā ik pa laikam iedomājos, kā viņai tur iet . Kad pienāca jau laiks doties pakaļ jau atkal jutu satraukumu kā meitiņa būs gājis. Meitiņa sagaidīja mani ar smaidu un cītīgi runājās savā valodiņā. Kad vedu ģērbties viņa gribēja doties atpakaļ uz grupiņu.
2.diena.
No rīta ceļamies un atkal labā noskaņā. Dodamies uz dārziņu. Ne ģērbtuvē ne, nododot audzinātājai meitiņa neraud, bet droši uzreiz dodas spēlēties. Es esmu mierīga. Atnākot pakaļ meitiņa sagaidā ar smaidu, taču nemaz nevēlas doties prom. Audzinātājai nācās mazo man atnest uz rokām. Pārrunājām kā meitiņai gāja. Mazā ir aktīva un ēd labi.

3. un 4. diena.

Meitiņa arī trešo un ceturto dienu uz dārziņu devās ar smaidu un priecīgi čalodama. Šoreiz visu nedēļu meitiņi gāju pakaļ uzreiz pēc pusdienām, lai mazā paspētu adaptēties un izskatās ka adaptācija būs bijusi veiksmīga un jau nākamnedēļ mēģināsim mazo atstāt uz diendusu. Kā ies ar gulēšanu redzēsim.