Pieredze pie LORA: palielināti adenoīdi

Izdzirdot vārdu LORS, mani vienmēr pārņem gandrīz vai šausmas. No savas bērnības atceros loru, kas ar gariem, tieviem puļķiem līda man degunā (nav ne jausmas, kas tā bija par procedūru). Tāpēc ziņu, ka meitai, kurai tolaik bija 3 gadi, ir jāiet pie otolaringologa, uzņēmu diezgan negribīgi.

Meitai bieži bija iesnas, regulāri aizlikts deguns, elpoja tikai caur muti... Ģimenes ārste ieteica konsultēties ar otolaringologu - viņai bija aizdomas, ka vaina meklējama aizdegunes mandelēs jeb tā saucamajos adenoīdos.

Devāmies pie lora mūsu bērnu poliklīnikā (bērnu veselības centrs "Ķengarags"), bet beigu beigās tā bija lieka laika nosišana, jo daktere meitu apskatīja un secināja, ka vajag cita speciālista konsultāciju... Pie šīs dakteres vairāk neejam! Mūsu poliklīnikā ir vēl viens lors, kas, kā izrādās, ir brīnišķīga daktere, bet to mēs uzzinājām tikai pēc vairākiem gadiem, kad devāmies turp ar brāli, bet par to es uzrakstīšu nākamreiz.

Zvanīju pieteikties pie otolaringologa uz BKUS. Tā nu mēs tikām pie dr. Akera. Uz bezmaksas vizīti ir jāgaida vismaz mēnesis, bet par maksu var tikt krietni ātrāk. Tā kā mums problēma nebija akūta, nolēmām gaidīt rindā.

Lai arī ārsts ir gados un precīzi atgādināja manu bērnības murgu, viņš tomēr ļoti veikli atrada kopīgu valodu ar meitu un panāca viņas uzticēšanos. Te būtu vietā piebilst, ka Madara ir ļoti bailīga un ar bijību dodas pie jebkura ārsta, pie kā iet pirmo reizi (un dažreiz arī otro un trešo). Viņš veikli apskatīja austiņas, deguntiņu un kakliņu - Madara pat nepaspēja sabīties – un paslavēja viņu par varonību!  

Dr. Akers atzina, ka adenoīdi ir palielināti, tomēr uzreiz ar skalpeli virsū nemetās, bet ieteica zāles un procedūras, ar ko mazināt aizlikto degunu, un, ja rodas vajadzība, atgriezties pie viņa pēc gada.

Diemžēl nekas nemainījās, un pēc gada mēs atkal bijām vizītē pie dr. Akera. Šoreiz gan mums viennozīmīgi ieteica adenoīdus izoperēt, jo tie nepalika mazāki un ļoti ievērojami traucēja ne tikai elpot, bet arī kļuva par iemeslu nepareizam sakodienam un balss saišu problēmām.

Rinda uz operāciju bija jāgaida 6 mēneši (pēc visām rindām, kurās esam gaidījuši, pusgads sāk likties par tādu kā noteikto normu), turklāt operācijas dienā, kas mums bija 20.decembris, meitai bija jābūt veselai. Par šo ļoti bažījos, jo pēdējā laikā viņa pilnīgi vesela tikpat kā nebija - visu laiku iesnas, klepiņš vai pat nopietnāk.....

Operāciju varēja veikt arī mēneša laikā, bet tikai par maksu, kas bija aptuveni 240 Ls. Mēs tomēr gaidījām bezmaksas rindu... Visu rudeni un ziemas sākumu devu Madarai vitamīnus palielinātās devās, homeopātiskus līdzekļus imunitātes stiprināšanai, un mani pūliņi attaisnojās, jo noteikto datumu viņa sagaidīja vesela (līdz tam gan paspēja izslimoties n-tās reizes).

Operāciju veic tajā pat dienā, kad iestājas slimnīcā. Lai arī procedūra nav ilga un agrāk to veica, bērnam esot nomodā, tagad to veic pilnā narkozē. Bērniem līdz 5 gadu vecumam viens no vecākiem var atrasties blakus bez papildus maksas, tā ka arī te mēs vēl iekļāvāmies "pa lēto". :) Slimnīcā ar Madaru palika tētis, jo maniem nerviem tas būtu par smagu. Man trakākais likās tas, ka bērns nedrīkst ne ēst, ne dzert, bet tā skaidri nemaz nav zināms, cikos būs operācija... Taču tētis lieliski tika galā ar uzmanības novēršanu un ap 11:00 atnāca māsiņa, kas iedeva ļoooooti nomierinošas zālītes, pēc kuram Madara uz vienkrāsainas sienas sāka skaitīt tauriņus :) Tālāko viņa vairs neatceras un labi vien ir, jo mēs pirms tam operācijas faktu un gaitu nebijām pārrunājuši, lai lieki viņu nesatrauktu. Vakarā abi varoņi bija mājas, bet vēl 2 dienas meitai bija jāievēro saudzīgs režīms un vienkāršota ēdienkarte.

Šobrīd Madarai, kurai mūžīgi bija aizlikts deguns un iesnas, kopš operācijas dienas no deguna nav ne pilīte nopilējusi (tfu, tfu, tfu)!

Kopumā ar dr.Akeru esmu ļoti apmierināta, vienīgais mīnuss ir garas rindas, ar ko ir jārēķinās, ja grib iekļauties valsts apmaksāto pakalpojumu klāsta.