Labvakar!
Atkal izmantoju mirkli, kad mazais dēlēns saldi čuč, jo pa dienu laiciņš nepietiek - jāiet ārā, jāgatavo ēst un jāspēlējas.
Glabāt var daudz, bet patiesi mācēt saglabāt lietas, tā ir māksla!
Gaidību laiks man bija dikti mierīgs. Dažkārt bija garlaicīgi, maizais puncī jutās ļoti labi - auga, es daudz gulēju un pastaigājos svaigā gaisā. Kamēr Rainers bija puncī, rakstīju "Persika (tā mēs ar vīru saucām mazo punča iemītnieku) gaidīšanas dienasgrāmatu". Rakstīju tur savas pārdomas, piedzīvojumus un sajūtas. Rakstīju, ka mīlu viņu; rakstīju, cik ļoti tētis mīl viņu; cik ļoti gaidām viņu. Tas bija aizraujoši un intersanti.
Lai kliedētu savu garlaicību, es adīju un tamborēju. Tajā laikā tā bija ļoti liela mana aizraušanās. Vislabāk patika ieraudzīt darba rezultātu - mazus zābaciņus, zeķītes un cimdiņus - toreiz tas likās pat nereāli, ka pēc pavisam īsa laiciņa tos vilkšu sava bērniņa mazās, mazītiņās kājiņās un rociņās.
Tā es adīju gan mazas zeķītes, gan lielākas, kas arī būs noderīgas un saglabāsies, kad Rainers būs paaudzies.
Rainers piedzima, viņš bija tik maziņš, viņa pirmās drēbītes ir saglabātas un noslēptas pagrabā. Viena no pirmajām bildītēm novietota plauktiņā, rādu viņam to un saku, ka tas ir viņš - dikti, dikti maziņš.
Saglabājām arī viņa pirmo rokassprādzi.
Rainera 1. mēneša jubilejā nopirkām "Atmiņu un fotogrāfiju krājumu. Es esmu ienācis pasaulē!" Tur tiek pierakstīts viss. Visvairāk patika pierakstīt svara un auguma izmaiņas un informāciju par pirmajiem zobiņiem.
Cēsu pilsēta dāvināja lacīti. To nelietojam, lai glabājas!
Kad Raineram bija 5 mēneši, viņš svinēja savu pirmo vārda dienu. Kā atmiņa no šīs dienas viņam saglabāsies mans sagatavotais uzraksts.
Dēliņš nav no lielajiem runātājiem, tāpēc pavisam nesen sagatavoju A4 formāta lapu, kur pierakstu viņa pirmos vārdus ar nozīmes skaidrojumu.
Ļoti daudz atmiņu par Rainera bērnību stāstīs fotogrāfijas un video. Viņam ir pašam savs Flash ar foto un video. Jāatzīst, ka ļoti daudz bilžu glabājas datorā, jo vienā Flash viss nesatilpa. Mēs cenšamies nofotografēt vai nofilmēt visu, ko Rainers dara pirmo reizi. Arī šodiens viņš izdarīja palaidnību pirmo reiz un tapa foto.
No manas bērnības saglabājušās diezgan maz lietu. Vecāki saglabājuši ragaviņas, kuras izmantosim šajā ziemā, trīsriteni, gultiņu, kurai es izlauzu redelīti, grāmatas ("Pasaka par Diegabiksi"; "Neglītais pīlēns Tims" u. c.), rāpulīti, fotogrāfijas un spēļu vilciņu, kas ļoti patīk mazajam. Pirmais grabulīts Rainera gultiņai, bija no manas bērnības.
Vismīļākās man ir divas fotogrāfijas, kur es esmu pavisam maziņa un kur man ir 4 gadi!
Atmiņām un piemiņas lietām ir zelta vērtība. Atmiņu lietas palīdzēs mazajam Raineram ieskatīties savā bērnībā gan 7 gados, gan 21, gan 70.
Veidosim bērniem jaukas un mīļas atmiņas par viņu bērnību, saglabāsim lietas!
Jauku vakaru vēlot,
Ilvija.
P. S. Titulbilde un viciņa foto no interneta dzīlēm.