Piedzīvojumam vajag maz - brauciens ar vilcienu

Ir dzirdēti stāsti par bērniem, kas pat sasniedzot skolas vecumu nav braukuši ar autobusu, tramvaju vai, piemēram, vilcienu, jo visur tiek vadāti ar auto. Tā taču visiem ir ērtāk, vai ne? Jāatzīst, ka arī mums tā ir ērtāk un braucot pie omēm vai kur citur it kā varētu braukt ar vilcienu, bet tad rodas jautājums, cik daudz mantas ņemt (vai neņemt) līdzi, kā tikt līdz stacijai u.t.t. Bet mantu ir daudz, jo mums divi mazie (3 gadi un 1.5 gadi).

Nesen paviesojāmies dzelzceļa muzejā, mazie sajūsmā par vilcieniem un tas vēl vairāk saurdīja vēlmi doties piedzīvojumā - īstā izbraucienā ar vilcienu. Pie omēm šoreiz ne, tālie braucieni lai paliek vasarai. Šoreiz brauciena mērķis pavisam praktisks - no Tīraines līdz Rīgai un tur kopā ar trīsgadnieci ejam baudīt kultūru operā.

Protams, daudziem braukšana ar vilcienu ir ikdiena, bet kam ne, noteikti iesaku to izbaudīt kopā ar bērniem. Tik daudz ko iemācījāmies:

*Jānopērk biļetīte.

* Vilciens ir JĀGAIDA. Tas nenāk tā uzreiz - ka ir ar savu auto, iesēdies un brauc.

*Uz perona jāuzvedas prātīgi, nedrīkst iet tuvu sliedēm.

*Vilcienā parādam biļetīti, atrodam sev vietiņu. Skatamies, kā uzvedas citi pasažieri.

*Galapunktā - milzīgā Rīgas stacija. Un bulciņas. Un raits riksis uz operu, lai paspētu un izrādes sākumu (likās, ka pusstunda no stacijas līdz operai ir OK, bet kā izrādās kopā ar bērnu tas aizņem vairāk laika).

Mums šis piedzīvojums dikti patika un meitiņai joprojām patīk vilcieni, tikai viņa ik pa laikam saka - šoreiz labāk brauksim ar auto, vilciens ir ilgi jāgaida...