Pavadīt laiku ar saviem bērniem, nevis satraukties par niekiem

Lasot dažādu interneta rakstus par to, cik kaitīga it kā esot plastmasa un tajā esošā viela – bisfenols, cik slikti, ka no plastmasas tiek taisīti trauki, no kuriem dzer un ēd mūsu bērni, cik slikti, ka plastmasas pudelēs pildām ūdeni, aizdomājos, kāpēc mūsdienās mēs tiecamies satraukties par tādām lietām? Kāpēc cenšamies izgudrot riteni no jauna un apšaubīt lietas, ko lietojam jau gadiem un ko ir lietojuši arī mūsu vecāki? No kurienes šādi centieni pievilkt ikdienas lietas dažādām slimībām un tracināt sabiedrību?

Kuram mazajam gan nav bijusi krūzīte ar snīpi

Man ir divi bērni, un abi ir izauguši, dzerot no plastmasas pudelītēm, pat vairāk – viņi ir ēduši no plastmasas bļodiņām ar plastmasas karotītēm. Kuram mazajam gan nav bijusi krūzīte ar snīpi un divām osiņām, lai varētu turēt ar abām rokām? Maniem bērniem bija! Un, ziniet, es neanalizēju katra trauciņa sastāvu, man daudz svarīgāk šķiet pavadīt vairāk laiku ar bērniem. Jā, šobrīd viņi ir gana liela, lai ēstu un dzertu no tādiem pašiem traukiem kā citi ģimenes locekļi, bet vēl divus gadus atpakaļ viņi lietoja plastmasas traukus.

Mēs dzīvojam 21. gs.

Patīk mums tas vai nē, bet mēs dzīvojam 21. gs. Mūsu ģimenē tiek šķiroti atkritumi, un tas palīdz saprast, ka plastmasas izstrādājumi ir mums visapkārt. Bet vai tad tas ir slikti? Tas ir daudz ērtāk - trauki ir ērti paņemami līdzi, pusdienu kastītes uz skolu, dzēriens pudelē, dodoties pastaigā vai garākā izbraucienā u.tml. Nevaru iedomāties, ka tam visam mēs lietotu, piemēram, stikla traukus. Protams, kādreiz sviestu lika koka ķērnēs un ogas tāss vācelītēs, bet tie laiki ir aizgājuši.

Mazgāt autiņus un pudelītes vai pavadīt laiku ar bērniem

Knupīši, zīdaiņu pudelītes, pusdienu kastītes u.c. atvieglo mūsu ikdienu, attiecīgi, paliek vairāk laika, ko veltīt bērnam. Ņemsim par piemēru tās pašas autiņbiksītes – varbūt tad sanāk, ka mums jāatgriežas pie daudzkārt lietojamiem autiņiem, kā darīja mūsu vecmāmiņas? Teikšu godīgi, savulaik pati biju iegādājusies bērniem šādus autiņus, taču tad, saprotot, cik daudz laika pavadīšu tos mazgājot, un cik daudz interesanta varu šajā laikā pagūt izdarīt ar bērniem, sapratu, ka praktiskāki tomēr ir t.s. pamperi.

Mēs cenšamies būt zaļi domājoša ģimene - šķirojam atkritumus, izvēlamies pārtiku bez E, pati cepu maizīti un kopā ar bērniem gatavojam kārumus, izvēlamies pēc iespējas saudzīgāku sadzīves ķīmiju u.tml. Tādās lietās mēs domājam zaļi, bet utopiskai domai par plastmasas pārmērīgo kaitīgumu pagaidām nepiekrītam.

Cenšamies izgudrot riteni no jauna

Šobrīd ir tāds laiks, kurā tiecamies apšaubīt visu, meklēt neesošas likumsakarības, pastiprināti domāt un runāt par saslimšanām, alerģijām u.tml. Cenšamies izgudrot riteni no jauna, kaut gan daudzas lietas, kas izgudrotas jau sen, joprojām lieliski darbojas un kalpo mūsu ikdienā. Izskan apgalvojumi, ka plastmasa un tajā esošais bisfenols izraisot vēzi, vēl arī kūpinājumi izraisa, mobilie telefoni, datori u.c., tad jājautā, kas tad neizraisa vēzi? Mūsdienās visa dzīve sastāv no plastmasas, no tā nevar izvairīties un arī nevajag – mums nav jāatgriežas 100 gadus senā pagātnē.

Bērni izaug arī ar plastmasas karotītēm un pamperiem

Es ar mierīgu sirdi devu saviem bērniem dzert no plastmasas pudelītes ar knupīti, jo zināju, ka tas ir droši. Šādu pudelīti bija viegli mazgāt un paņemt līdzi visur, kur gājām. Es devu bērniem ēst ar plastmasas karotīti, jo zināju, ka tā ir drošāk – ar metāla karoti bērns var satraumēt smaganas vai pat zobus. Bērni dzēra no plastmasas pudelēm, jo mūsdienu aktīvajiem bērniem bieži viss krīt ārā no rokām, skrienot tiek nogāzts no galda u.tml. Lietojot plastmasas pudeles, jutos daudz drošāk, jo zināju, ka viņi nesavainosies ar lauskām. Kā jau minēju, šobrīd bērni ir gana lieli, lai ēstu no tādiem pašiem traukiem kā pieaugušie, taču ne jau tāpēc, ka tas būtu veselīgāk, bet tāpēc, ka visiem bērniem gribas būt lieliem un darīt tāpat pieaugušajiem. Un, ja vēlreiz būtu jāiet cauri pudelīšu, knupīšu un autiņbiksīšu posmam, neko nedarītu citādāk.

Daudz vērtīgāk – pastaigas un laiks ar vecākiem

Ir virkne lietu, kas izdomātas, lai atvieglotu mūsu dzīvi, kāpēc gan tās neizmantot. Man šķiet, ka visa šī jezga ar plastmasas pudelītēm ir kāda lobijs vai mārketinga triks, iespējams, lai mēs pirktu kāda savādāka izstrādājuma pudelītes u.tml.

Esmu divu bērnu māmiņa, un, redzot, kā mani bērni priecājas, pavadot laiku ar vecākiem, gribu aicināt – pavadīsim mazāk laika, uztraucoties par pudelīšu sastāvu, mazāk laika lasot sabiedrību tracinošus rakstus un interneta komentārus, bet vairāk laika ar saviem bērniem. Tā vietā, lai tīmeklī meklētu, kādas slimības var izraisīt pudelīte, labāk dosimies pastaigā svaigā gaisā – ticiet man, tas bērna veselībai nāks par labu daudz vairāk nekā visdārgākā stikla pudelīte.

Autore: Evija Smane, māmiņa