Pats! Es ēdīšu pats!

   Mammīt, es ēdīšu pats! Tā nodomā mans 10 mēnešus vecais mazulis, kurš katru reizi, kad mēģinu pabarot viņu ar karoti, prasa pats savu, mēģina likt karoti bļodā, un ēst pats. Lielākā daļa, aiziet garām mutei, un iekrīt klēpī, bet puncim tak jābūt pilnam.

   Protams, mamma ar savu karoti, starp visiem viņa mēģinājumiem, ielik mutē ēdienu, un tiek arī puncim, bet jo lielāks mans dēls - jo lielāka vēlme ēst pašam. Jau reiz biju interesējusies un rakstījusi par šo dēla interesi, ēst pašam. Kopš tās reizes, viņam sanāk daudz labāk :D

   Kādu laiku interesējos, kā mazulim, uz gada vecumu, iemācīt ņammāt pašam, lai vairs nav jāmokās, un viss tiek puncī, nevis pa sienām. Lasīju, ka svarīgi, ir izvēlēties pareizo karoti. Tad nu tā - kura ir tā īstā, vienīgā un pareizā karote, ar kuru mazulim, ir vieglāk, pašam iemācīties ēst?

   Manis atrastais variants ir "i can" karotīte, ar ko bērniņam esot ļoti viegli paēst. Vai tiešām šī ir brīnumkarote, kā to reklamē? Skatījos video, un tiešām, gadu vecs mazulis tik smuki ēd putri'mnu ar šo karoti, ka gribas aizskriet un nopirkt. Labprāt uzklausīšu viedokļus, arī par konkrēti šo "i can" karotīti. Varbūt ir vērts nopirkt. Pašam un arī mazajam būs prieks.