Pastaigas rudenīgā mežā - sēņu ābece 4

Katiņ, vai zini, kas ir čigāniete?

Zinu gan, tās ir tantes ar raibiem svārkie, mēs Rīgā tādas redzējām.

Pareizi, bet vai tu zini, ka ir arī sēnītes ko sauc par čigānietēm? 

Tās taču babuļa sauc par "Kalpaki".

Jā Katiņ, bet latviski šīs sēnītes sauc par čigānietēm. 

Viņu mežā ir ļoti daudz.

Jā gan, bet viņas ļoti mīl tārpiņi, tapēc ļoti uzmanīgi ir jāgriež un jāapskata kātiņš. Pie tam mēs groziņā liksim tikai tās, kas ir mazas, mazie podiņi.

Šīs sēnītes var gan cept, gan vārīt, viņas ir garšīgas visādas.

Man ļoti patīk lasīt čigānietes.

Man arī, jo tās aug priežu mežā un lasīšana ir kā jauka pastaiga. 

Šodiem mēs ar tevi vārīsim sēņu zupu, to, kas garšo arī tētim. Un tu man palīdzēsi.

Vispirms mēs sēnītes  iztīrīsim, tad es sagriezīšu šķēlītēs un varam sākt gatavot sēņu zupu. (Zupai var izmantot arī veikala šampinjonus.)

Buljoniņam, mums vajadzēs rīvētu burkānu un sīpolu, tos apcepsim. Katls ar ūdeni jau uzlikts vārīties.

pievienojam lauru lapas, piparus un sāli. Sagriezīsim kartupeļus un kopā ar sēnēm liksim  zupā. Lai sēņu zupa būtu garšīga, tai ir jāsavāras, tapēc sēnes pievienojam reizē ar kartupeļiem. Kad kartupeļi nāk gatavi zupai jāpieliek 4. ķiploku zobiņi. 

Pašās beigās zupā mēs iemaisam kausēto sieru,( to jāliek pēc garšas, parasti tās ir divas kastītes). Veikala šampinjoniem, lai garša būtu izteiktāka, labāk ņemt Dzintara sieru ar sēņu garšu.

Tad vēl tikai nedaudz dilles un zupa ir gatava. Zupai ir krēmīga konsistence un ļoti patīkama sēņu garša, kuru pastiprina ķiploks.

Mammīt, kā viss smaržo.

Nu ko mīļā darbiņš padarīts, vakariņas gatavas, sauc visus pie galda.