Pastaigas rudenīgā mežā- sēņu ābece

Ir beidzot pie durvīm pieklauvējis rudens. Dārzā pirmā salna apkodusi ķirbim lapas, bet mežā krāšnums tikai sākas. Drīz iekrāsosies pirmās lapas, bet pagaidām baudīsim tās bagātības, ko devusi meža māte.

Cik tas maksā- biļetes cenu līdz sēņu mežam.

Kur braukt- pēc savas izvēles un noskaņojuma

Ko ņemt līdz- kaut ko dzeramu un uzēdamu, ja pastaigas laikā nogursiet.

Nedrīkst aizmirst - Groziņu un nazīti.

Katrīne vai iesim sēnēs?

Nav pagājusi minūte un mazā sēņotāja gatava doties.  

Ievērojam skojošus priekšnosacījumus. Meža ejam biksēs, kas nelaiž cauri mitrumu un stingri pieguļ potītes, tām pa virsu velkam zeķītes un noteikti zābakus. (Ērces parasti dzīvo zālē, tapēc mazulis būs pasargāts no šiem kukaiņiem). Ja saģērbsiet mazuli pa stingru, viņam būs grūti staigāt un pastaiga nebūs patīkama, tapēc labāk paņemt līdz ko siltāku, bet ģērbt atbilstoši tām aktivitātēm, kas veicamas.

Pastaigai izvēlamies mežu, kur nav brikšņu, bet varam arī atrast sēnes, jo mūsu pastaigas mērķis ir iepazīstināt mazo ceļotāju ar tām sēnēm, kuras var atrast mežā. Iemācīt viņam kā tur uzvesties, mācīt klausīties un vērot.

Katrīnīt, vai tu zini, kā jāuzvedās mežā?

Katrīne nopietni pamāj ar galvu, jo viņa jau zin, ka trokšņot mežā nevajag, jo tur dzīvo daudz dzīvnieciņi, vāverītes un zaķīši, kokos ir putniņi, kas baidās no trokšņiem. Toties mežā var dziedāt dziesmiņas un klausīties kā pretī dzied putniņi. Ja pieliek pie priedes austiņu var dzirdēt kā tā elpo. 

Sēnītes mēs meklējams kopā, tās nedrīkst raut ar saknīti, bet ir jānogriež. Mežā ir daudz ogas, tās ir skaistas krāsainas, bet bez mammas atļaujas tās nedrīkst ēst.

VISPIRMS PARĀMI UN TIKAI TAD APĒD. Tāda ir mūsu stingra noruna. Un nu jau esam iemācījušās, kā izskatās brīklenes un tās ir ēdamas, bet skaistās oranžās odziņas ir maijpuķīšu augļi un ir ļoti indīgas. Kas ir indīgs, tas ir tāds no kā ļoti ļoti sāp vēderiņš un ir jābrauc uz slimnīcu. Katrīnei ar to pietiek, lai neaiztiktu nepazīstamas ogas un sēnes. Viņa vēro un lasa sēnītes kopā ar mani. Ir vēl viens stingrs nosacījums, kas tiek ievērots mežā- NEŅEMT NEKO, KO NEPAZĪSTI. tas attiecas gan uz sēnēm, gan augiem un priekšmetiem. 

Tad nu sākam:

Katrīne vai tu zini, kas ir šī par sēnīti? 

Zinu, tā ir gailenīte. Ome to sauc par "Ļisičku", lapsiņu. Vai gailenīte ir liekama groziņā. Jā tā ir garšīga sēnīte. 

Ko mēs ar to sēnīti darīsim? Mēs cepsim, Kate atbild. 

Vai tu zini kā gailenīti var uzzīmēt? Nē.

Paskaties viņai galviņa ir kā mākonītis, bet kātiņš kā rociņas, kas viņu tur. Kātiņš ir liels un stingrs, tapēc viņam ir tik viegli noturēt gailenītes skasto cepurīti.

Vai mežā ir tikai gailenes? Nē, mēs vēl atradīsim daudz un dažādas šenītes, gan tās kuras varēs nest mājās, gan tās, kuras mēs atstāsim mežā, bet par to es tev stāstīšu, kad ceļā tās sastapsim.