19.04 14:00-15:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 1
Vakar ar dēlēnu braucot mājās, trolejbusā iekāpa kāda jaunā ģimenīte. Skaisti ratiņi, paši jaunieši gan ne tik svaigā skatā, jo... katram rokā par alus skārdenei un vēl pārītis uzlikts bērnam uz ratu pārvalka kulbiņā.
Nedaudz apjuku un centos atsaukt atmiņā, vai gadījumā nebija spēkā likums par to, ka publiskā vietā, kāds ir sabiedriskais transports, pietura, nav aizliegts lietot alkoholu? Tiesa gan, mute nevērās, lai pārītim ko aizrādītu, jo labi apzinājos, ka pretī dabūšu vismaz piecstāvīgus vārdus un piezīmes par to, lai labāk skatos pati uz savu bērnu nevis aizrādu citiem.
Tā nu jaunā ģimenīte dažas pieturas pabraukusi trolejbusā, kurā malkoja grādīgo dziru un meitene savam dzīvesbiedram žēlojās, ka viņiem nekad nav naudas (žēlošanos noteikti dzirdēja puse pasažieru), izkāpa un devās tālāk savās gaitās.
Savukārt es pie sevis turpināju domāt par to, cik gan mēs esam atšķirīgi. Var jau būt, ka tas ir normāli – iziet pastaigā un malkot vienlaicīgi grādīgos dzērienus vai arī pūst bērnam sejā cigarešu dūmus –, bet man šāda kombinācija tā arī nav prātam aptverama.
Lai laba piektdiena!
1. mātei nav forši turēt rokās alko, par to var policijas sodīt un pat bērnu atņemt.
Pretīgi skatīties, lai neteiktu vairāk. Es vasarā nākot no veikala skatījos kā sadzēries tētuks stumj bebīti ratos. Bērns raud, bet tēvainis tikmēr vēl paņem uz krūts un vālē no vienas ielas malas uz otru. Kādreiz, kad veikalā strādāju, senči sev bunduli pirka, bērns stāv, raud - gribās taču arī mazajam kaut ko garšīgi. Bet šie paziņo, ka nav naudiņas, lai viņam nopirktu. Ja šie krasafčiki palika kodēt kaut kur veikala tuvumā, tad saucām policiju. Jebšu es bērnam devu saldumus un pati par to samaksāju.
Visādi cilvēki, es vairs nebrīnos.
Diemžēl tālāk no Rīgas laukos iereibušas mammas ar bērnu ratiņiem ir bieža parādība. Ir daudz tādas, kas dzemdē dēļ pabalstiem, tā teikt, dabūs piķi, varēs kādu laiku labi padzīvot un uzdzīvot. Esmu pēc dabas jūtīga un redzot to mazo cilvēkbērnu ar iereibušu mammu man gribas skaļi kaukt, jo savās fantāzijās sadomājos, ka bēbītim nav pienācīga aprūpe, ka viņš ir izbadējies, nosalis un vientuluļš, droši vien arī nekurinātā mājā, kamēr mamma izguļ reibumu. Ai, traki, nespēju par šo runāt vienaldzīgi.