Pārvērtētās rotaļlietas

Lai gan Māmiņu klubā bijuši neskaitāmi raksti no vecāku puses ar viedokļiem un pieredzēm par rotaļlietām, savas domas vēl paudusi neesmu - pienācis laiks to izdarīt.

Pirmo reizi par šo rakstu iedomājos pirms mēneša, kad bērnudārza audzinātāja man paziņoja;” Ieva ar mantām nespēlējas, vairāk sēž maliņā, vēro.” Protams, vides maiņai arī ir liela loma – ir tikai normāli, ja adaptācijas laikā bērniņš ir piesardzīgs un atturīgs, ieņemot vērotāja pozīciju. Taču arī mājās meitiņa rotaļas ar košajām bērnu mantām atstāj pēdējā plānā. Ja gaidību laikā prātoju, kā spēšu izvēlēties starp visu, ko piedāvā veikalu plašais sortiments, šobrīd man par to jāraizējas nav.

Es melotu, ja teiktu, ka mans bērns ar rotaļlietām nespēlējas nemaz. Turklāt, kopš viņa sāka iet dārziņā, esmu novērojusi, ka meitiņa savu mantu kasti apciemo arvien biežāk. Bet vēl arvien mēdz būt tā, ka vairākas dienas no vietas neviens tam visam pat netuvojas.

Laikam jāsāk ar mazu atskaiti par to, kā vispār mantas atradušas ceļu uz mūsu mājām. Uzreiz jāpiebilst, ka rotaļlietu mums nebūt nav daudz – to ir tieši tik, lai būtu pietiekami.

Māmiņu klubs. No šejienes mums ir divi brīnišķīgi “Lego Duplo” komplekti, par kuriem man ir sevišķs prieks. Pagaidām Ieva ir par maziņu, lai prastu to salikt, taču mēs mācāmies kopā. Un es zinu, ka šī būs tā rotaļlieta, kas noderēs vēl vairākus gadus uz priekšu, kļūstot vienīgi aktuālāka. Ir arī “Goki” koka ābolītis ar vēršanas funkciju, kas pagaidām vēl neinteresē, taču lieliski nomierina mani pašu. :)

Dāvanas. Dāvanas no ārzemju radiem, dāvanas svētkos un jubilejās, vienkāršas apciemojumu dāvanas. Dažādu dāvinātu rotaļlietu ir daudz, tās sastāda vismaz pusi no Ievas mantām.

Mantotās. Paziņu un radu lokā ir vairāki bērni, kuriem “bēbīšu” mantas vairs nav aktuālas. Tad nu pagarinām šo rotaļlietu mūžu, dāvājot tām jaunas mājas.

Impulsīvi pirkumi. Teikšu uzreiz – tādu ir ļoti maz. Esmu no tām mammām, kuras rotaļlietās nav gatavas ieguldīt kaudzi naudas. Labāk bērnam nopirkšu jaunas drēbes vai aizvedīšu kādā interesantā braucienā. Pats impulsīvākais pirkums bija Vācijas ražojuma koks ar saveramām lapām un augļiem. Toreiz Ieviņa bija maza, un viņai grāmatnīcā tik ļoti iepatikās koka ābolīšu un bumbieru virtene, ka neparko nevēlējās to nolikt vietā.

Emociju vadīta iegādājos arī rozā vienradzi – ar meitiņas tēti smējāmies, ka sapnītī Ievuks jāj ar vienradzi, cenšoties nolauzt tam ragu (neliels melnais humors). Tad nu man pa visām varītēm vajadzēja, lai Ievai būtu vienradzis!

Impulsīvi sapirku arī bumbas – izlasīju, ka bērnam vajag dažādu izmēru, krāsu un formu bumbas un tūdaļ arī devos uz veikalu. Šos pirkumus gan nenožēloju, bumbas meitiņai patīk.

Grāmatas. Jā, grāmatām ir sava vieta, loma un nozīme. Grāmatas nestāv pamestas dīkā – tās Ieviņa ņem rokās, šķirsta, spaida podziņas. Visbiežāk gan nes mammai vai tētim, jo mēs taču protam tik interesantās balsīs lasīt priekšā! Ieva, saskatījusies, ka mamma lasa, mēdz paņemt rokās kādu reklāmas bukletu vai žurnālu un izlikties, ka dara to pašu. 

Ko tad Ieva dara, ja rotaļlietas tiek izmantotas tik reti? Ieva spēlējas ar vecākiem! Ieva spēlējas ar telpu! Ieva spēlējas ar sadzīves priekšmetiem! Pastāstīšu sīkāk –

*Abas spēlējam “ku – kū”. Ieviņa ieiet gala istabā, aizverot aiz sevis durvis, man tikmēr ir piecas sekundes laika, lai noslēptos.

*Kabatu spēle. Kamēr es darbojos virtuvē, meitiņa liek manās kabatās dažādus sīkus priekšmetus, lai ar spiedzienu tos atkal izvilktu.

*Vecāku kurpes. Meitiņa katru dienu velta daudz laika tam, lai iekāptu katrā apavu pārī, kas atrodas pie ārdurvīm. Rotaļu pavada skaļa ķiķināšana un vārdiņš;” Čības, čības!”

*Veļasmašīna. Mūsu veļasmašīna vienmēr stāv atvērta, lai nesāktu dīvaini ost. Šajā laikā tā ir kļuvusi par Ievas rotaļlietu – vietu, kur sakrāmēt mantas, sanest drēbes, iebļaut “ku – kū” vai vienkārši pabungot. Arī durtiņu virināšana ir jautra.

*Telefona imitācija. Pēdējā laikā meita visus priekšmetus (īpaši ledusskapja mazo kalendāru) izmanto kā mobilo tālruni – liek pie auss, sakot “hallo” un “čau”, vāvuļojot savā valodiņā un lielot to pie auss arī vecākiem.

*Palodzes. Mēs abas varam pavadīt pat stundu uz palodzes, izdomājot dažādas spēles, vērojot lietu, pētot augus un ēdot lociņus. Ieviņai ļoti patīk vērot mašīnas pagalmā (tad mēs arī mācamies krāsiņas), gaidīt kādu tanti vai onkuli.

*Drēbju laikošana. Ievai ir ļoti daudz cepuru, vairākas šalles un virsjakas. Tas viss atrodas pieejamā vietā, kur viņa mēdz apsēsties uz grīdas un mācīties to visu uzvilkt. Lepni varu piebilst, ka šalli un cepuri pirms iziešanas nu velk meita pati, es tikai pielaboju. Pieejamas ir arī vecāku drēbes, kuras uzvelkot ģērbšanās kļūst sevišķi aizraujoša.

*Kartupeļu pārvietošana. Meitai patīk, ja iedod daudz kartupeļu, un viņa pati tos var salikt uz skapīša. Tad atkal pārnest uz otru.

Vēl ir dejošana, uzkopšanas darbu prieki (Ieva dievina uzsūcošās lupatiņas), dīvāna atzveltnes spilveni, kuru rāvējslēdzi var gan atvērt, gan aizvērt, turklāt – tajos ir pūkains pildījums! Pat cepeškrāsns var kļūt par veselu rotaļu māju, kurā salikt no jūras atvestos akmeņus!

Protams, lielu daļu laiku mēs aizvadām laukā, izmantojot dabas sniegtās rotaļu iespējas – plūcam puķītes, vērojam skudras, bārstām smiltis, lasām čiekurus mežā un ejam šūpoties. Lieliska izklaide bija arī karuseļu ciematiņa apmeklēšana – lai gan meitiņa karuselī nebrauca, viņa kārtīgi izdejojās un stundu aizrautīgi klīda gar piepūšamajām atrakcijām, vilcieniņiem un iemācījās vārdiņu “gulbis”, vērojot kāda liela karuseļa kabīnes, kas veidotas graciozā putna veidolā.

Noslēgumā vēlos teikt, ka pati personīgi dodu priekšroku tādām rotaļlietām, kuras piedāvā iespēju vecākiem rotaļāties kopā ar bērnu. Man ļoti patīk manas mammas dāvinātais puzles tipa paklājiņš, kura salikšanas laikā mazulim var mācīt krāsiņas, vēlāk arī ciparus, palīdzēt katram ciparam atrast savu vietiņu. Kopīgi spēlējamies arī ar “Fisher price” burvju podiņu, kur palīdzu atrast īsto caurumu formiņai, pārslēdzu dziesmiņas, kad tās apnīk. Bumbas vispār ir kolosāla manta, kas ļauj kopā rotaļāties visai ģimenei! Turklāt visas šīs mantas bērnam ir interesantas arī spēlējoties vienatnē.

Nākotnē, kad būs pienācis īstais laiks, mums būs gan vairākas galda spēles, gan arī puzles – lai visi varam spēlēties kopā. Acu priekšā redzu arī zīmuļus un dažādas krāsas ar baltām lapām, kā arī mazu pirkstiņu veidotas plastilīna figūriņas. Bet tagad, kamēr Ieva vēl maziņa, manā rotaļlietu sarakstā ir koka puzle ar dažādu krāsu cipariem, burtiem, arī dzīvniekiem. Tas noteikti nebūs impulsīvs pirkums, izlēmu jau pirms laika. Domāju, ka šī varētu būt viena no tām rotaļlietām, kas netiks aizmirsta mantu kastes beigās.