Pāreja uz vasaras laiku- kā tas ietekmē bērnu

Jau šajā svētdienā pagriezīsim pulksteņa rādītājus par stundu uz priekšu un turpmākos 7 mēnešus dzīvosim pēc vasaras laika.  

Mēs esam viena no 76 valstīm, kura piekopj pulksteņa grozīšanas metodi, lai gan 128 pasaules valstīs tas nenotiek vispār. Aizsākumi šai pulksteņa grozīšanai meklējami vairāk nekā 100 gadu senā pagātnē.

Pediatre Anna Birka ir papētījusi vēsturi par pāreju uz vasaras laiku: Jau 19.gs. beigās kāds etemologs – tauriņķērājs bija sadomājis, ka viņam vajadzētu agrāk celties un būtu vairāk laika nodarboties ar savu vaļasprieku un arī citi celtos agrāk. Tad bija arī kāds vīrities, kuram patika spēlēt golfu tieši rīta stundās, jo krēslā vairāk negribējās ar golfa spēli nodarboties un tad viņš ievēroja, ka Londonā visi guļ, saulīte jau spīd un izlēma, ka vajadzētu visus celt augšā no rīta.”

Pirmo reizi uz vasaras laiku pārgāja Apvienotā Karaliste 1908. gadā, savukārt Latvijā mēs pirmo reizi pagriezām pulksteņa rādītājus 1981.gadā.

Arvien vairāk speciālistu uzskata, ka tāda patiesa ekonomiskā pamatojuma spēlēm ar laiku vairs nav, jo ekonomiskā efektivitāte uzlabojas vien par nieka 0,3 procentiem, labākajā gadījumā 3 līdz 5 procentiem.

Mums nākas mānīt laiku arī tad, ja bērniņš pasaulē nācis brīdī, kad pārejam uz vasaras vai ziemas laiku un tad ir vecāku ziņā izvēlēties dzimšanas laiku. “Ja piedzimšanas brīdī ir pulksten 3, tad vecāki izvēlēsies pulksteni 3, bet ja būs 3:05, tad mēs rakstīsim pēc jaunā laika, tas būs 4:05. Tāpat turpmāk, ja vecāki vēlēsies bērnam horoskopu sastādīt, tad viņiem jāatceras, ka tas bija vasaras laiks,” atgādina Rīgas rajona slimnīcas vecmāte Biruta Lārmane.

Tas, vai bērni izjūt pāreju uz vasaras laiku, jāskatās pēc tā, kāds ir bērna režīms. “Pirmais, ka viņš var gribēt ilgāk pagulēt vai otrādi – ātrāk celties, viņam var būt traucēta ēstgriba, viņš var būt depresīvs, gražīgs, negrib rotaļāties, viņš var būt miegains pēc jaunā laika, kas nav jābūt; mammīte iet darbā vai uz bērnu dārzu ved, tas uzreiz viņam traucē, var būt traucēta arī imūnā sistēma, pat hormonālā sistēma tiek traucēta,” stāsta pediatre Anna Birka. “Jā, mums tikai šķiet, ka tas ir tā ļoti vienkārši- mēs pieaugušie pagražojamies, iedzeram kafiju, ejam aukstā dušā, bet tas ietekmē mūsu organismu un visi cilvēki nav vienādi jūtīgi.”

Maziem bērniem paiet teju 2 līdz 3 mēneši līdz viņi ir apraduši ar jauno lietu kārtību, turklāt, jo mazāks bērniņš, jo ilgāks laiks nepieciešams, lai pielāgotos.

“Aizbraucot uz vietām, kur ir lielāka laika maiņa, piemēram, aizbraucot uz Ameriku, ir jauni piedzīvojumi, skaistas vietas, bet, atgriežoties mājās, paiet patiešām ilgs laiks, kamēr atkal var ieiet ritmā,” papildina pediatre. “Ja šāds ritms tiek izjaukts, tad arī darba spējas pazeminās.”

Mums - pieaugušajiem nepieciešamas 2 nedēļas laika, lai organisms pierastu celties agrāk un doties ierastajās ikdienas gaitās. Taču ir cilvēki, kuri tā arī nepierod pie pārmaiņām un dzīvo pēc pulksteņa, kas citiem rāda stundu uz priekšu.

Tā kā ne visiem veselība ir ļoti laba, ir dažādas veselības problēmas, piemēram,psihoemocionālās dabas traucējumi, sirds asinsvadu saslimšanas, cukura diabēts, šis laiks var būt lielākas. Pediatre Anna Birka zina stāstīt: “Ir statistika daudzās citās valstīs, ka pārejot uz vasaras laiku, pieaug ātrās palīdzības izsaukumu skaits, pieaug infarktu skaits un pat Krievijā bija tādi dati, ka par 66% pašnāvību skaits bija pieaudzis. Tāpat ir veikti eksperimenti ar sportistiem- tiem, kuriem ir spēcīgs un rūdīts organisms, 60% sportistu labi pārcieš laika maiņu, savukārt 40%- notiek dažādi traucējumi.”

Kā pielāgoties laika maiņai?

Pediatre iesaka jau vairākas dienas pirms laika maiņas sākt tam gatavoties un pakāpeniski- piecelties ātrāk.

“Pavasarī it kā liekas, ka vajadzētu būt pārejai uz vasaras laiku būt labākai, ja mēs paskatāmies – saulīte spīd, priecīgs prāts un mēs varam mosties, bet pēc ziemas organisms ir novājināts, viņš ir noguris, viņam tās stundas gribētos pagulēt,” novērojumos dalās pediatre. “Ja mēs palasām par cilvēka bioritmiem – kad ēst, kad gulēt, kad atjaunojas darba spējas, varbūt vajadzētu par cilvēku profilaktiski padomāt un tad mums viņu vajadzētu mazāk ārstēt pēc tam.”

Šis noteikti ir īstais laiks, lai mēģinātu sevi pieradināt pie pārmaiņām, kas mūs sagaida pēc nedēļas – jau rīt modīsimies par kādu minūti agrāk un iespējams pāreju uz vasaras laiku tik asi neizjutīsim. Tāpat ieklausīsimies savu mazuļu dienas ritma pulkstenī un kādu laiku dzīvosim pēc viņiem saprotamās kārtības.

Māmiņu Klubs, 2018