Par pārgalvīgajiem vecākiem

Darba dienas noslēgums. Kopā ar dēlēnu braucam uz centru un, kas te? Brīvības gatves vidū stāv pārītis ar bērna ratiņiem. “Noparkojušies” uz tramvaju sliedēm, gaidot, kad varēs turpināt savu skrējienu pāri mašīnu pilnajai ielai. “Hmm...,” pie sevis nodomāju es. Lai arī ar savu bosiku esam šķērsojuši ielas, kurām nav ne gājēju pārejas, ne luksofora, šis nebūtu tas gadījums, jo Brīvības gatves apakšā ir izbūvēts gan gājēju tunelis, gan, aizejot līdz LMT ēkai, ielu var mierīgi šķērsot, sagaidot zaļo gaismu luksoforā.

Patiesībā, izbrīna šādi pārgalvīgi vecāki, kuri, nedomājot ne par savu, ne bērna drošību, naski kāto pāri ielai laikā, kad visas tās joslas ir pārblīvētas ar automašīnām, kas traucas abos virzienos. Protams, tā var mēģināt ieekonomēt laiku, kas būtu jāpavada, aizejot līdz tunelim vai gājēju pārejai, bet, vai tas ir tā vērts? Neesmu avantūriste, tādēļ man laikam nemūžam nebūtu drosmes ar bērna ratiņiem stāvēt uz tramvaja sliedēm brīdī, kad netālu jau atrodams tramvajs, lai varētu turpināt skrējienu pāri atlikušajai ielas daļai.