Palielināti adenoīdi. No profilakses līdz operācijai

Liene MāmiņuKlubs.lv
Liene MāmiņuKlubs.lv 10. oktobris 2017 11:46
1295

Mums jau šķiet, ka esam stipras mammas un tiekam ar visu galā un nekādas iesnas mums nevar būt un nebūs šķērslis, tomēr, nereti, pat parastākās iesnas vai neliels puņķis degunā spēj pāraugt milzīgās sāpēs, iekaisumā un pārdzīvojumos. Tieši tā ir noticis arī mūsu mājās.

Līnai Grietai nebija gads, kad pirmo reizi iesnas pārauga nepatīkamās ausu sāpēs, mocībās, negulētās naktīs. Lieki teikt, ka jautājumu bija vairāk nekā atbilžu. Kāpēc? Viņa taču tik maziņa un mājās tiek darīts viss, lai viņa justos labi.

Izrādās, ka ar mājām un attieksmi viss bija pareizi, mazajai vienkārši ir palielinātas aizdegunes mandeles, jeb adenoīdi. Izklausās biedējoši – un tieši tā es arī jutos, izdzirdot diagnozi. Skumjākais visā tajā ir tas, ka par adenoīdiem uzzinājām tikai pēc trīs gadu vecuma, kad devāmies uz padziļinātu izmeklējumu pie otolaringologa. Līdz tam ar palielinātu adenoīdu izraisītajam sekām – vidusauss iekaisumu, Līna Grieta saslima vēl vismaz 2x gadā.

 Visi bērni piedzimst ar adenoīdiem un parasti tie neietekmē bērna elpošanu un līdz sešu gadu vecumam uzsūcas. Problēmas sākas tad, ja bērns bieži slimo ar iesnām, bronhītu, adenoīdi turpina palielināties, bērnam jāsadzīvo ar apgrūtinātu elpošanu caur degunu un ilgtermiņā palielinātas aizdegunes mandeles var iedarboties arī uz citiem orgāniem. Mūsu gadījumā – regulārs vidusauss iekaisums.

 Arī šī gada laikā pie dakteres ar šo pašu kaiti esam devušās divas reizes – vienu no tām maijā, kad nācās izdzert pilnu antibiotiku kursu, bet otru reizi tikko – divas nedēļas atpakaļ, kad izdevās to visu noķert sākuma stadijā. Līdz 4 gadu vecumam Līna Grieta vismaz 4x ir izgājusi pilnu antibiotiku kursu. Ar man tik tīkamajiem tautas līdzekļiem un profilaksi, diemžēl, šos iekaisumus izārstēt neizdevās.

Cits stāsts, ja izdodas “noķert” šo saslimšanu pašā tās sākumā. Kā to var pamanīt? – Dienas laikā nekādu izmaiņu bērna elpošanā un uzvedībā, turpretī – naktīs, guļot elpošana pasliktinās un kļūst apgrūtināta. To, ka bērniņš naktī smagāk elpo – var dzirdēt, tāpēc - ir laiks ķerties pie ātrās palīdzības mājas apstākļos:

  • deguna pilieni, lai palīdzētu iztīrīt aizdeguni un atvieglotu elpošanu(tos gan iesaku izvēlēties sava ģimenes ārsta ieteiktus);
  • ūdens dzeršanas, mānam iekšā cik tik lien -  jo vairāk jo labāk;
  • mums palīdzēja arī dūmiņi (inhalācijas), kas atbrīvo elpceļus, mazina klepu, palīdz iztīrīties un noārdīties gļotām, kas bieži vien izraisa arī nepatīkamu klepu;
  • C un D vitamīns – obligāts, lai palīdzētu imunitātei cīnīties pret nelabvēlīgās vides ietekmi un stiprinātu organismu.

 

Ja nu ir tā, ka ne tikai nakts miegs ir traucēts, bet apgrūtināta elpošana ir arī ikdienas sastāvdaļa, tad, ticamākais, ģimenes ārsts vai speciālists ieteiks iziet antibiotiku kursu. Paralēli tam, noteikti bērnam ir nepieciešams uzņemt labās baktērijas, piemēram, Acido un Bifido baktērijas  - tās palīdz novērst slimības, padarot nelabvēlīgu vidi sliktajām baktērijām. Nevienam nav noslēpums, ka antibiotikas ne tikai palīdz cīnīties ar infekcijām, bet  arī samazina labo baktēriju skaitu, kas tieši ir atbildīgas par to, lai sliktās vielas no organisma tiktu izvadītas un labās uzsūktos un apēsto, izdzerto pārvērstu enerģijā. Ikdienas uzturā ne tikai slimošanas laikā, bet arī ikdienā – silti iesaku – iekļaujiet ēdienkartē produktus ar augstu bifido, jeb pienskābo baktēriju daudzumu. Dzeriet kefīru, nesaldinātu jogurtu, arī sierā to ir gana.

Adenoīdi, pēc savas būtības nav nekas slikts, tomēr uzmanību saaukstēšanās procesiem vajadzētu pievērst, to kaut kartēja konsultācijā aprunājoties ar savu ģimenes ārstu, pajautājot kā Jūs mājās varat saprast, ka problēma ir nopietnāka par vienkāršu, ikdienišķu saaukstēšanos un ārstēšanās mājās un profilaktiskie pasākumi būs neefektīvi, jo tikai uz mirkli atvieglos elpošanu, mazinās klepu vai sāpes, bet neizārstēs to, kas ārstējams.  

Es ceru, ka mūsu stāsts ar biežo saslimšanu drīz beigsies, jo pēc pēdējās speciālista apmeklēšanas reizes, daktere mums nozīmēja – operāciju, jeb adenotomiju, kuru ārsts nozīmē gadījumā, kad esošā ārstēšana, profilaktiskie pasākumi nelīdz un saslimšana atkārtojas atkal un atkal. To jau var uzskatīt par trešo pakāpi, bērns elpo tikai caur muti un ilgtermiņā var iedzīvoties vēl nopietnākās problēmās.

Mūsu mājās trauksmes zvans iezvanījās tad, kad kādā no saslimšanas reizēm pamanīju, ka Līna Grieta, ja uzrunāju to klusā balsī – neatsaucās. Viņa mani vienkārši nedzirdēja. Iekaisums tieši ietekmēja viņas dzirdi – un es patiešām sabijos. Tas var tā notikt. Tas var tā būt. Bet to var risināt. Ir jāveic operācija. Pirms nu pēc operācijas periods neprasa ļoti ārkārtējas ikdienas darbu veikšanas izmaiņas vien nelielu laika pārplānošanu un pielāgošanos atveseļošanās posmā.

  • Operācija  notiek vispārējā narkozē(mūsu gadījumā tieši šāds ieteikums, lai gan pastāv iespēja veikt šo operāciju arī vietējā anestēzijā);
  • Pēc operācijas periodā – saudzējošs mājas režīms;
  • Atceļam aktivitātes, neskrienam, netrakojam vismaz mēnesi;
  • Bērnudārzs un skola divas līdz trīs nedēļas paliek citiem bērniem – pēc operācijas periodā ieteicams uzturēties mājās un izvairīties no publiskām vietām, kur atkal ir iespēja noķert kādu vīrusu vai atrast kādu nejauku baktēriju, kas varētu izraisīt saaukstēšanos un saslimšanu.

Atzīšos – es šobrīd jau divas reizes esmu atlikusi pirms operācijas apskati – vienkārši neesmu gatava. Ceru, ka nepienāks nākamā saslimšanas reize, līdz brīdim, kad būšu gatava savu dāmu guldināt uz operāciju galda. Vienkārši – tā dažreiz notiek, kad jāsaņemas ir vecākiem, ne bērniem.

Varbūt Jūs šobrīd esat līdzīga lēmuma priekšā, varbūt, ka šāda operācija jau ir aiz muguras. Kā ar to galā tikāt Jūs un vai saslimšanas biežums un smagums samazinājās? Varbūt ir vēl kāds veids kā šo lietu risināt bez operācijas? 

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
mamuuu! 13. oktobris 2017 18:07

Sveicieni! Heh... jūtu jums līdzi, ceru, mūsu puņķošanās neaizies tik tālu... Bet šonedēļ 4,5 gadu vecumā meitēns bija pie LORa ar sasapējušos austiņu-sakrājušies puņķi... Bet šoreiz ne tik daudz par iesnām un to krāšanos, bet tieši par PIEREDZĒJUŠIEM dakteriem... ok varbūt tie, kam LORa apmeklējumi ir regulāri to zina, bet es vizītes laikā uzzināju 2, manuprāt, vērtīgas lietas:
1. Deguna skalošana ar jūras ūdeņiem (Quixx, Hummer) jāveic sēdus; (uz šo man bija tā... "Mmm! Elementāri, Vatson! Un kāpēc es to uzzinu tikai tagad?";);
2. Ja jūti, ka puņķis bērnam iekšā ir, bet ārā nenāk, tad bērņuku ņemam klēpī un pūšam iekšā, iepriekš minētos preperātus, brīdī, kad bērns ieelpo caur degunu, reizes 3 varbūt vairāk , lai aiztek kaklā (atvase pateiks vai iekrekstēsies). Šo daktere nodemonstrēja uz manis, pēc šī ir reāli tīra deguna sajūta. Tas moments ar ieelpošanu caur degunu tiešām atvieglo un padara paciešamāku šo procesu.

Tas tā... Man šī likās noderīga informācija, tāpēc gribēju padalīties, ja nu kādam noder. Jo bieži gadās, ka mēs runājam par "augstāko matemātiku", kad viss var būt tik vienkārši kā 2+2...
Turamies, mammas!;)

Liene MāmiņuKlubs.lv 12. oktobris 2017 19:12 Skujene

Par Vibrocilu, mums LOR's teica, ka nevajagot vispār, lai gan līdz šim to lietojam, lai atvieglotu elpošanu. Ilgtermiņā nepalīdzot un šajā gadīumā ir svarīgi, lai tas viss tīras ārā, savukārt Bresco šobrīd ir arī 1x dienā profilaksei.

Skujene 12. oktobris 2017 16:23

Paldies par stāstu. Es priecātos, ja vēl kāda mamma padalītos ar to, kādi ir rezultāti pēc adenoīdu un kakla mandeļu samazināšanas operācijas. ☺️
Man meitai 3,5 gadi, ir palielināti adenoīdi un lielas kakla mandeles, visi baciļi ātri līp klāt - un patreiz arī jau ir datums, kad plānota operācija. Viņai gan atšķirībā no te lasītajiem gadījumiem līdz vidusauss iekaisumiem nekad nenonāk, tikai ļoti bieži ir tūskainais deguns un arī iesnas, kas ārā netek bet iekšā ir. Es jau arī pati sadzirdu to brīdi, kad sākas savādāka elpošana un tad atkal viss sākas. Lietojam jūras ūdeni, elpo nacl, Bresco, ja galīgi ciet tad vibrocil.
Operācija protams biedē, bet laikam jau būs uz to jāiet.

Liene MāmiņuKlubs.lv 11. oktobris 2017 09:35 Frutta

Liele, liels Tev paldies par Jūsu stāstu. Tas patiešā ir vērtīgi. Jo skaidrs, ka lēmums par operāciju nav tāds pats kā iepirkumu saraksts veikalā.

Es vēl domāšu - divas nedēļas - meita ar tēti dodas uz nedēļu sauļoties. Lai atpūšas - tad skatīsimies ;)

Frutta 10. oktobris 2017 23:52

Sveika!
Uzrakstīšu savu/mūsu pieredzi. Meitai nesen palika 4 gadi, aizdegunes mandeles izoperējām gandrīz pirms gada (2016 gada novembrī). Pagaidām varu teikt - labākais lēmums! Līdz operācijai bija traki, katras iesnas beidzās ar vidussauss iekaisumu, a/b nācās lietot bieži (vairākas reizes gadā), pēdējais piliens bija tad, kad jūlijā, vasaras karstumā, meita saslima un es sapratu, ka nevaru tik bieži dot bērnam a/b, kas tomēr grauj arī imunitāti un tas viss aiziet aburtajā lokā. Problēmas sākās 2 gadu vecumā, kad sāka iet b/d, un tā arī visu gadu bērns nomocījās. Dažas dienas b/d, iesnas, 2-3 nedēļas mājās ārstējoties. Ejot uz b/d nekas cits nekad nepielipa, tikai mūžīgi iesnas. Un tās bija trakas - tūska liela, pa naktīm guļus stāvoklī meita paeelpot nevarēja, ar visu to, ka lietojām tūsku mazinošus deguna pilienus, tūsku mazinošu sīrupu, elpojām dūmiņus. Nu darījām visu, visu, bet meitai katras iesnas bija lielas mocības.
Par pašu operāciju - pilnīgi bez stresa! Ar meitu uz slimnīcu devās tētis, pirms tam pāris nedēļas aktīvi runājām, skaidrojām, kas un kā būs. Meitai tas bija piedzīvojums, atmiņā palikusi foršā rotaļu istaba, nu vārdu sakot, ļoti pozitīvi. Bijām BKUS, dakteri un māsiņas visi uzdevumu augstumos. Pamodās pēc narokzes labi, komplikācijas nekādas nebija, vienīgi nedēļu, divas sūdzējās, ka sāp spranda, jo operācijas laikā galviņa ir atliekta atpakaļ, bet tas viss pārgāja. Un kad dzija, tad teica, ka mutē nepatīkama garša un braucot mašīnā 2 reizes vēma, jo tā krevele laikam tiešām nebija nekas "garšīgs"', jo elpa arī bija nepatīkama. Bet nu, uz visa fona, tie tādi sīkumi.
Tagad iesnas bērnam kā iesnas. Protams, aiziet arī iet, bet izturami. Ja grūtāk, tad meita pati palūdz iepūst degunā. Deguns tek (kas man bija pārsteigums, jo līdz operācijai nekad nevienu puņķi nebiju redzējusi, jo visi labumi krājās iekšā). Vārdu sakot, tagad iesnas vairs nav nekas traks.
Aaa un jā, mums katru reizi saslimstot, meitai pasliktinājās dzirde. Es jau zināju, ka viņa sāk savus - ko? ko Tu mammīt teici? Tad pēc dažām dienām būs deguns ciet un sāpošas ausis.
Saka jau, ka šo visu pāraugot, ka nevajag griezt to, kas dabiski paredzēts organisma aizsardzībai, bet nu, mums bija par traku un priecājos, ka izoperējām.
Vienīgi - tagad otro reizi ir arī klepus, kas līdz šim nekad nebija bijis nekas nopietns. Septembra sākumā pat dabūja trokšņus, bet tos veiksmīgi izmasēja. Tāpēc tas arī ir svarīgs moments - ja nu pēc operācijas visas "zarazas" iet tālāk par degunu? To nekad nevar 100 % zināt, kā būs pēc operācijas. Un vēl - adenoīdi mēdz arī ataugt, zinu arī reālus gadījumus. Bet arī šo nevar paredzēt.
Tā ka kopumā ļoti jāvērtē plusi un mīnusi, bet mana iekšējā balss teica, ka vajag, un priecājos, ka riskējām un bērns vairs nemokās ar to trako tūsku un ausu sāpēm.
Lai izdodas arī jums!
p.s.mēs bijām konsultēties pie dr.Gžibovskas Dzirdes centrā, kas ieteica tomēr negriezt, nelaist b/d un nogaidīt, kā arī pie dr.Akera BKUS, kas ieteica operēt. Pie viņa arī palikām, sākumā no februāra līdz jūlijam vēroja, tad izlēma par operāciju, kas notika novembrī.

lauvinja 10. oktobris 2017 13:38 Liene MāmiņuKlubs.lv

Es uzticos ārstiem, bet mūsu gadījumā piei vainas ir aizdeguna mandeles.

Un ja gadās kādam neuzticēties, piekopju taktiku, saņemt vēl kāda speciālista konsultāciju.

Kopumā es uzskatu, ka jāklausa ārstiem.

Brīve 10. oktobris 2017 13:23

Es šādi jutos pirms pusgada. Daudz lasīhu, interesējos. Katram savs stāsts. Mūsējie ir dikti līdzīgi. Jutu, ka lēmums jāpieņem man. No visa info gūzmas galvenais secinājums- Adenoīdus nevar izāstēt, bērnam augot tie var palikt mazāk traucējoši (iespējams neprecīzi izteicos), bet fakts vai nu operē vai nu gaidi kā būs. Kad mans bērns ar asarām acīs prasīja, kad varēs normāli paelpot sapratu,ka "jāiet" uz operāciju. Jo kāpēc mocīt bērnu?!
Manai 4gadniecei bija operācija vasarā. Pēc visa, secināju, jo ātrāk to izdarīt,jo labāk.

Liene MāmiņuKlubs.lv 10. oktobris 2017 13:15 lauvinja

Jā. Es arī gribu gaidīt. Bet redz - ar lielo puiku, kuram līdzīga problēma - tikai atšķirība tā, ka viņam ir problēmas ar mandelēm kaklā, gaidīšana nav rezultējusies ar problēmas samazināšanos, jo regulāri, tiekot pie angīnas, ir tiešām ļoti, ļoti grūti. Nozīmēja operāciju. Neesam to izdarījuši. Es turpinu cerēt, ka laiks no iepriekšējās salimšanas līdz nākamajai paliks tikai un vienīgi lielāks. Bet redzot, ka brālim šī problēma nav īsti mazinājusies, vienīgi, saslimšana palikusi nedaudz retāka - baidos, ka meitai, ja neveiksim operāciju, visa šī slimošana turpināsies mūžīgi un mēģinājumi noķert katru iesnu sākumu, lai neaiziet tālāk jau kļūs par tādu ikdienas rutīnu:(

lauvinja 10. oktobris 2017 13:02

Joprojām gaidu, kad bērns izaugs. Dzirdes centra speciālisti iesaka gaidīt cik vien var. Nezinu vai visiem, bet manam bērnam. Nu jau vairākus gadus pēc kārtas rūpīgi sekojam, lai pēc slimošanām nebūtu dzirdes pasliktināšanās (pārbaudes dzirdes centrā).

Mūsu "komplekts" - tiklīdz sākas iesnas - deguna pilieni alerģiskām iesnām no rīta un vakarā, pa dienu citi deguna pilieni + medikaments, kas mazina tūsku.

Pagājušo sezonu vienu reizi nācās lietot antibiotikas, pārējās tikām galā tāpat.

Es uzticos ārstiem.