Palīdzība - Mīlestības valoda

Caur ko mēs varam dot un izstarot mīlestību? Caur katru mazu vai lielu darbiņu, ar savu klātbūtni, ar savu izturēšanos jebkurā brīdī. Mans aicinājums ir palīdzēt citiem un maniem mīļajiem patīk saņemt palīdzību un rūpes no manas puses. Man patīk dot un, protams, saņemt, bet man nepatīk lūgt. Nezinu kāpēc, bet domāju, ka vīram ir jāuzmin manas vēlmes, bet pati labi saprotu, ka viņš neprot lasīt manas domas un tāpēc bieži vien palieku tikai devējas lomā. Tāpēc es mēģinu saņemties un ikpalaikam izsaku lūgumu vīram, vecākiem, draugiem. Vīram lūdzu palīdzību mājas darbos, jo visu nespēju pagūt, vecākiem palūdzu pieskatīt mazuli, kad gribas izrauties no ikdienas u.tml.

Kad biju maziņa, vecāki ik pa laikam lūdza, lai izdaru kādu mazu darbiņu - sakārtoju istabu, nomazgāju traukus, palīdzu ravēt dārzu u.tml. Tagad ir tā, ka katram sava dzīve un ģimene un cenšamies paši tik galā ar visu. Protams, ir brīži, kad vēršos pie vecākiem pēc padoma, kas arī ir kā palīdzība.

Mūsu ģimenē stereotipi pazuda līdz ar bērniņa piedzimšanu un vīrs, kurš vienmēr domāja, ka ēst gatavošana un mājas uzkopšana ir sieviešu darbs, saprata, ka arī viņš to  var darīt un tādejādi izrādīt mīlestību man. Palīdzot uzkopt māju, vai svētdienas rītā atļaujot man pagulēt ilgāk un pa to laiku viņš parūpējas par mazuli. Es vēlos, lai man sniedz palīdzību un jebkurā brīdī man var lūgt palīdzību.

Mēs katrs vēlamies, lai mūs mīlētu un cienītu. Lai izrādītu nemitīgi uzmanību, bet atceraties, ka mūžīgi jau nevar pieprasīt.