Otrā bērniņa ienākšana ģimenē: kā tai sagatavoties?

Māmiņu Klubā mēs atklājam jaunu stāstu sēriju, kurā uzzināsim, kā gatavoties otrā bērniņa ienākšanai ģimenē un kā mainās dzīve, kad esam kļuvuši par divu bērnu vecākiem. Iepazīsimies ar māmiņu, kura mums labprāt uzticēs savu pieredzi un stāstus, lai gan jāsaka, ka mēs ar viņu esam diezgan labi pazīstami. Pirms četriem gadiem pasaulē nāca mazulīte Kate, kura nu jau ir izaugusi par jaunkundzi ar viedokli. Toreiz Kates māmiņa Alise un tētis Arvīds piedalījās Māmiņu kluba projektā "Superbēbis" – mēs vesela gada garumā bijām kopā ar šo ģimeni un vērojām, kā piedzimst meitiņa un kā mazulīte aug.

Konsultē psiholoģe, psihoterapeite Diāna Zande.

Pavisam drīz ģimene kļūs par vienu bērniņu bagātāka, tāpēc turpmāk tiksimies reizi mēnesī, lai izzinātu visu par māmiņas Alises, mūsu superbēbītes Kates un viņas mazās māsiņas dzīves notikumiem.

Stāstot par lēmumu izšķirties par vēl vienu bērniņu, Superbēbītes Kates māmiņa Alise atzīst, ka tas bija daļēji izlemts, daļēji pārsteigums: "Laikā, kad piedzima Kate, mēs ar Arvīdu nebijām precējušies. Es teicu, lai tiktu pie vēl viena bērniņa, viņam būs mani jāprec. Tā pagāja gadi un Arvīds mani apprecēja. Un tad jau pāris nedēļu laikā pieteicās otrs bērniņš."

Prieks par gaidāmo mazuli, protams, ir ļoti liels, taču ne tikai māmiņai un tētim ir jāgatavojas otrā bērniņa ienākšanai ģimenē, arī jaunākajam bērnam par to būtu jāpastāsta. Māmiņu kluba Vecāku skolā psiholoģe un psihoterapeite Diāna Zande vada seminārus vecākiem par to, kā gatavoties otrā bērniņa ienākšanai ģimenē, ko gaidīt, kā mainīsies dzīve, kā pieņemt šīs pārmaiņas. Arī māmiņa Alise bija uz šādu nodarbību pie savas mammas un atzīst, ka pēc tam bijis, par ko padomāt.

"Tas ir vecāku lēmums, cik bērnu ģimenē būs un dažkārt vecāki nodarbības sākumā raizējas par to, ka vecākajam bērnam būs kaut kas atņemt un kā sadalīt uzmanību, izjūt pat vainas sajūtu ptar to, ka tagad būs vairāk nekā viens bērns," uzskata psiholoģe. "Svarīgi saprast, ka šis ir pieauguša cilvēka lēmums, mums būs 1, 3 vai 5 bērni, ja vecāki ar šo lēmumu ir mierā, tad vecākais bērns to pieņems, varbūt viņam ne vienmēr patiks, ka ir māsa vai brālis, bet viņš jutīsies droši, jo vecāki zina, ko dara."

Saruna ar bērniņu par to, ka ģimenē dīzumā pieteiksies māsiņa vai brālītis, ir atkarīga no mazuļa vecuma – pusotra gada vecumā bērns vēl īsti neuzdod jautājumus, tāpēc, iespējams, saruna būs vieglāka, savukārt piecgadnieks noteikti vēlēsies uzzināt kā rodas bērni, ja par to vēl nav stāstīts.

Diāna Zande iesakam negaidīt līdz laikam, kad puncis ir jau redzams, bet vadīties pēc sajūtām. Noteikti ieteicams runāt par to abiem vecākiem, jo abi vecāki bijuši pie ieņemšanas.

Māmiņa Alise saka, ka pagaidām ar vecāko meitiņu Kati vēl nav piedzivojusi sajūtu, ka viņa teiktu – nē, es nevēlos māsiņu, tomēr neesot arī tā, ka meitiņa neizrādītu to, ka ir pārdomās par māsiņas piedzimšanu.

"Droši vien ir svarīgi piekrist bērna sajūtām, ka tu vari negribēt, tu esi apjucis, tev nepatīk bet situācija nemainīsies, mēs tagad būsim 4, vienlaikus ieklausīties, ko bērns saka, bet vienlaikus arī netaisnoties par lēmumu. Teikt, jā, es zinu, ka tas ir grūti, brālis būs, brālis nekur prom netiks nests....," pārdomās dalās Diāna Zande.

Nereti mēs – pieaugušie savam vecākajam bērnam stāstām, cik viss būs lieliski, kad piedzims māsiņa vai brālītis, kā jūs abi varēsiet kopā spēlēties. Lielākoties to mēs darām, lai sevi nomierinātu, taču bērns visu uztver burtiski un tad, kad patiesi ir pienācis brīdis, kad vecākais bērns satiek jaunāko, ir vilšanās, jo nekas no solītā nav piepildījies. Tāpat vajadzētu izvairīties no bērna žēlošanas sakot, ak tu nabadziņš, nu bezrūpīgās dienas būs galā, jo ģimenē ienāks mazulis.

Viena no šīm svarīgajām lietām – ir būt atvērtiem, teikt, mēs nezinām kā tas būs, kad būs brālis vai māsa, dažreiz mums patiks, dažreiz būs grūti. 

Māmiņa Alise saka, ka bērniņa laišanai pasaulē ir jāgatavojas. Gaidot Kati, viņa kopā ar Kates tēti devās uz dzemdību sagatavošanas kursiem Māmiņu Klubā – uzzināja svarigāko par dzemdībām, par to, kā sevi tām sagatavot – dažādām dzemdību pozām un elpošanu, par mazulīša zīdīšanu, aprūpi. Taču tagad esot nākusi klāt arī pieredze, no kuras mācīties.

Ja esam līdzīgā situācijā, jo nesam savu otro bērniņu zem sirds, mēģināsim būt atvērti un reizē vērosim notiekošo – kā mūsu vecākais bērns jūtas, kā mēs paši jūtamies. Galvenais nebaidīties kļūdīties, mēs neko nevaram izdarīt aplami, ja visu darām no sirds un patiesi.

Māmiņu Klubs